IZM: Pedagogu zemākā atalgojuma palielināšana mazina algu disproporciju
Izglītības un zinātnes ministrija sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) pārstāvjiem padziļināti iepazīstinājusi ar aprēķiniem, vai piešķirtais papildu finansējums nodrošina streika prasību izpildi. Aprēķini vēlreiz apliecina, ka valdība ir pilnībā izpildījusi visas pedagogu arodbiedrības streika pieteikuma prasības par pedagogu zemākās darba algas likmes palielināšanu, darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem, kā arī ir palielināts valsts mērķdotācijas apmērs visām pašvaldībām.
Valdības pieņemtie lēmumi par finansējuma palielināšanu pedagogu atalgojumam nodrošina darba slodzes sabalansēšanu un iespēju skolotājiem jau no šī gada 1.septembra saņemt augstāku darba samaksu un, atbilstoši apstiprinātajam grafikam, arī turpmākajos gados rēķināties ar stabilu zemākās mēneša darba algas pieaugumu.
Turpinoties dialogam ar LIZDA, izskanēja viedoklis, ka nepieciešams palielināt valsts finansējumu, lai nodrošinātu proporcionālu darba samaksas pieaugumu visiem pedagogiem, neatkarīgi no esošā atalgojuma līmeņa. Valdības piešķirtā finansējuma ietvaros mērķdotācijas apmērs pašvaldībām 2023.gadā ir palielināts vidēji par 17,4 procentiem, kas nodrošina atalgojuma pieauguma iespējas visiem pedagogiem, ne tikai tiem, kuru atalgojums šobrīd tiek noteikts zemākās mēneša darba algas apjomā, taču tas negarantē proporcionāli vienādu atalgojuma pieaugumu.
Tāpat svarīgi atgādināt, ka valdība nosaka pedagoga zemāko mēneša darba algu, par kuru mazāk darba devējs pedagogam nedrīkst maksāt. Valsts nenosaka konkrētu algu līmeni skolās, tā ir izglītības iestādes vadītāja un pašvaldības kompetence. 2022. gada 1.septembī stājās spēkā jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “skolēns pašvaldībā”, kas skolu dibinātāju – pašvaldību – rokās nodod iespēju un atbildību izlemt, kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu. Vienlaikus šī finansēšanas modeļa maiņa neparedz proporcionālu viena bērna izmaksas pieaugumu zemākās pedagoga darba algas likmes pieaugumam1.
Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka valdības piešķirtais finansējums nodrošina visu streika pieteikuma prasību izpildi, tostarp, pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes celšanu. Lai arī streika pieteikumā nebija iekļautas prasības par proporcionālu atalgojuma palielināšanu visām algu grupām, Izglītības un zinātnes ministrija ir atvērta un gatava ar visiem ieinteresētajiem partneriem rast arī turpmākus pedagogu atalgojuma kāpināšanas risinājumus.
Valdības piešķirtais finansējums pašvaldībām pedagogu darba samaksas palielināšanai sniedz ne tikai reālu darba samaksas pieaugumu, bet arī mazinās atalgojuma nevienlīdzību starp pedagogiem.
Izglītības un zinātnes ministrija ir gandarīta, ka valdība radusi iespēju palielināt finansējumu pedagogu atalgojumam, kas ļauj īstenot ministrijas un valdības izvirzītās prioritātes – kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ikvienam skolēnam ikvienā Latvijas skolā, kas cieši saistīta ar pedagoga atalgojumu un ietekmē pedagoga profesijas prestižu. Protams, priekšā vēl daudz darāmā, gan saistībā ar pašvaldību skolu tīkla sakārtošanu, gan mācību materiālu izstrādi, gan skolotāju izglītības programmām un kvalitatīvu pedagogu nodrošināšanu skolām, kas paveicams, kopīgi strādājot visām iesaistītajām pusēm.
Svarīgi atgādināt, ka 2023.gada valsts budžetā tika iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi – papildus piešķirtie 45,5 milj. eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 milj. eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022. gada 1. septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai. Papildus tam valdība lēma par 61,6 milj. eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi, un šī summa pašvaldībām tika sadalīta jau no 2023. gada 1. janvāra, ļaujot uzsākt pedagogu darba slodzes sabalansēšanu vai palielināt algas likmi. 21. aprīļa valdības ārkārtas sēdē papildus tika piešķirti 9 milj. eiro pedagogu zemākās darba samaksas palielināšanai. Savukārt 26. aprīļa valdības ārkārtas sēdē papildus piešķirti vēl 4,2 milj. eiro, kas ļaus no 2023. gada 1. septembra paaugstināt atalgojumu visiem pedagogiem, kā arī palielināt valsts mērķdotācijas apmēru vienam skolēnam. Tādejādi kopējais valdības papildus piešķirtais finansējums pedagogu darba samaksas palielināšanai un slodžu sabalansēšanai 2023. gadā ir 93,8 miljoni eiro.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
LIZDA plāno pedagogu piketu mācību gada nogalē
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien ar Saeimas priekšsēdētāju spriedīs par pedagogu streika vienošanās izpildi. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga LTV...
Lasīt tālākSiliņa: Jautājumā par pedagogu atalgojuma reformu pirmkārt būtu jādomā par bērnu
Neraugoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumiem, ar skolu finansēšanas reformu ir jāvirzās uz priekšu. Tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta...
Lasīt tālākLIZDA vadītāja: Mums ir tiesības pedagogu streiku turpināt
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 21. februārī sasauc Padomes ārkārtas sēdi par streika prasību izpildi attiecībā uz pedagogu darba slodzes balansēšanu,...
Lasīt tālākČakša: Rīga jau šogad varētu iesaistīties izglītības finansēšanas reformā
Rīga jau šogad varētu iesaistīties izglītības finansēšanas reformā – tas nozīmētu, ka reformās iesaistītos skolas ar teju pusi Latvijas skolēnu, tā šorīt intervijā LTV raidījumā...
Lasīt tālākZZS: Skolu tīkla reformas pamatā ir kvantitatīvi kritēriji, bet maz domāts par izglītības kvalitāti
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti paziņojuši, ka neatbalsta šobrīd valdības uzsākto skolu tīkla reformu, aicinot diskusijās ar pašvaldībām un, uzklausot iedzīvotāju...
Lasīt tālākZZS frakcija neatbalsta uzsākto skolu tīkla reformu
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti neatbalsta šobrīd valdības uzsākto skolu tīkla reformu, aicinot diskusijās ar pašvaldībām un, uzklausot iedzīvotāju intereses,...
Lasīt tālāk9. klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabās 10% līmenī
2023./2024. mācību gadā 9. klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušā mācību gadā. Šādu lēmumu Izglītības un zinātnes...
Lasīt tālākLembergs asi kritizē skolu tīkla reformu: Tas ir idiotisms
Vairākas Latvijas mazās skolās protestē pret iecerēto pedagogu algu reformu, kas tiešā veidā ietekmēs arī skolu tīklu. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars...
Lasīt tālākRinkēvičs: Uz cilvēku bažām par mazo skolu slēgšanu jāmeklē risinājumi
Cilvēku bažas par mazo skolu slēgšanu nedrīkst noraidīt kā negudras vai tumsonīgas, ierakstā sociālajos tīklos pauž Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. "Skola ir kas vairāk par ēku...
Lasīt tālākSiliņa: Skolas vajadzīgas bērnu kvalitatīvas izglītības, nevis pašu skolu dēļ
Mums ir vajadzīgas skolas bērnu izglītības, nevis pašu skolu dēļ, komentējot akcijas mazo skolu atbalstam, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja premjere Evika Siliņa ("Jaunā...
Lasīt tālāk