• Tweet

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē, diskutējot, uz ko pašlaik fokusēta izglītības sistēma un kam vajadzētu būt pedagogu rūpju lokā, izskanēja zīmīgs pašreizējās situācijas raksturojums: «Mūsu izglītības sistēma šobrīd fokusējas uz to, lai pierādītu, ka karalis nav kails. Ir būtiski tikt skaidrībā, kā to karali apģērbt.»

Savu kritisko attieksmi pret līdz šim nozarē notikušo neslēpa vairāki skolu vadītāji, arī Jāņa Jaunsudrabiņa Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska: «Šie pēdējie divi gadi izglītības sistēmā bijuši traģiski. Lai gan periods – no 2012. gada, kad nozari sāka kūrēt Roberts Ķīlis, sākotnēji šķita cerīgs. Taču tad viss mainījās. Vienā tādā tikšanās reizē ar ministru saskāros ar klaju necieņu un sapratu, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) man nekas nav darāms. Galu galā no tik labi plānotajām reformām čiks vien iznāca, un arī ministrija tika iztīrīta tā, ka nebija, kas konstruktīvi strādā.»

L. Grebska atzina, ka tādā gaisotnē strādāt bijis ļoti grūti, jo nozares galvgalī valdījis haoss. Neskaitāmās darba grupas, kas tika veidotas, piemēram, mazo skolu programmas izstrādei, un kur piedalījās arī skolu direktori, bijusi tikai darbības imitēšana, laika, naudas un enerģijas izšķiešana. Tāpēc, pēc viņas domām, pašlaik svarīgākais ir sakārtot sistēmu un nodrošināt tajā pēctecību, lai katrs ministrs nenāktu ar pilnīgi citām iniciatīvām nekā viņa priekšgājējs.

Situāciju par nepieņemamu uzskata arī Rīgas 33. vidusskolas direktore Marija Kovaļčuka. Diemžēl skolotāji, kam lielai daļai ir pat divas augstākās izglītības, ir nonākuši nabagu rindās. Viņu satraucot tas, ka «cilvēki, kas rūpējas par valsts nākotni, netiek uztverti kā vērtība». Bet Daugmales pamatskolas direktoram Andrim Ceļmalniekam šķiet, ka uzstādījums – visa centrā ir bērns – novedis pie skolēnu visatļautības: viņi varot darīt, ko grib, pat apsaukāt skolotāju. Ir laiks pedagogu atgriezt sistēmas centrā, citādi profesijas prestižs tiks neglābjami zaudēts. Jau tagad tiem dažiem jaunajiem, kas izvēlas kļūt par pedagogu, kārtības nodrošināšana klasē izrādās liels pārbaudījums. Tā viņa vadītajā skolā pēc pusgada aizgājusi viena jaunā skolotāja, jo atzinusi, ka nespēj vienlaikus mācīt un vēl cīnīties par kārtību klasē.

Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons pauda sarūgtinājumu par negatīvo spiedienu, ko nācās izjust skolotājiem un direktoriem tad, kad sākās skaidrošanās par to, kas ir bezmaksas izglītība. Peripetijas ar to viņam beigušās ar tiesāšanos un garām sarakstēm ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Galu galā viņš attaisnots, taču tas atrāvis direktoru no tiešo pienākumu pildīšanas: «Ja mums jākļūst par juristiem, kad vadīsim skolu?»

Rīgas 2. ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons vērsa uzmanību uz pedagogu pārslogotību un to, ka stundu gatavošanai atmaksā tikai divas stundas nedēļā, kas nozīmējot – vidēji katrai stundai paredzētas tikai 5,7 minūtes.

Vairāki pedagogi aicināja neaprobežoties tikai ar domu apmaiņu, bet rīkot nopietnas diskusijas, kurās noskaidrotu, uz ko jāfokusējas izglītībai.

Savukārt nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš atgādināja par Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības apņemšanos 12. maijā rīkot protesta akcijas: tās notikšot demonstrācijas veidā – pedagogi izies Rīgas ielās, sākot gājienu no Ministru kabineta ēkas, garām IZM, tad gar Finanšu ministriju līdz Saeimai. «Gribam, lai politiķi saprot, ka tas ir nopietni,» uzsvēra J. Krastiņš.