Ināra Mūrniece: Valsts funkcijas šī gada budžetā turpinās ritēt ciešā sazobē
2019.gada valsts budžeta projekts Saeimā pēc vēlēšanām nonācis vēlāk, nekā ierasts, bet, neraugoties uz to, visām funkcijām valstī ir jāturpina ritēt ciešā sazobē. To šis budžets atļauj, un Saeima strādās raiti, lai budžets stātos spēkā pēc iespējas ātrāk. To teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, piektdien, 8.martā, no finanšu ministra Jāņa Reira tradicionālajā portfelī saņemot šī gada valsts budžeta projektu.
Saeimas priekšsēdētāja vienlaikus uzsvēra, ka jau tagad ir jādomā par turpmāk veicamajiem darbiem, lai nākamais budžets būtu ar lielāku pozitīvo pievienoto vērtību.
“Pozitīvi, ka šogad ir rasts papildu finansējums veselības aprūpei, aizsardzības spēju pilnveidošanai un finanšu sektora sakārtošanai, un ceru, ka nākamgad budžetā mēs redzēsim risinājumus daļai no tā, ko politiskie spēki bija iecerējuši pirms vēlēšanām,” sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars un atzīmēja, ka jau pēc valsts budžeta pieņemšanas valdībai nekavējoties jāsāk darbs pie 2020.gada budžeta plānošanas.
Nododot Saeimas priekšsēdētājai tradicionālo portfeli un zibatmiņu zobrata formā ar valsts budžeta projektu, finanšu ministrs J.Reirs informēja, ka tas ir 9,4 miljardus vērts budžets un tajā tostarp ir nauda visiem līdz šim apstiprinātajiem pasākumiem. Budžeta projektā ir arī šī gada vidēja termiņa budžeta ietvars un 15 likumprojektu pakete.
Šī gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro un izdevumi – 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,4 miljardu, bet izdevumi – 6,8 miljardu eiro apmērā. Savukārt speciālais budžets ieņēmumos plānots trīs miljardu, bet izdevumos – 2,8 miljardu eiro apmērā.
Budžeta deficīts šogad plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, savukārt iekšzemes kopprodukts šogad prognozēts trīs procentu apmērā.
Valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi izskatīšanai Saeimas komisijās plānots nodot 14.martā. Pirmajā lasījumā to izskatīt Saeimā paredzēts 20.martā, savukārt otrajā galīgajā lasījumā – 3.aprīlī. Ja būs nepieciešams, tad Saeima darbu turpinās arī 4.aprīlī, informēja Budžeta komisijas priekšsēdētājs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Šonedēļ vēl sagaidāms drēgns laiks
Jaunajā darba nedēļā būtiska gaisa masu nomaiņa mūsu teritorijā nav gaidāma, līdz ar to laiks saglabāsies vēss, un atsevišķās dienās arī gaidāms lietus. Vietām naktīs gaiss atdzisīs...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk