Importa āboli sadārdzina vietējos
Tirgū āboli šogad maksā dārgāk nekā pērn, jo ar labu ābolu ražu visi audzētāji nevar lepoties, turklāt arī ievestajiem šogad ir par 10–15% augstāka cena nekā pagājušajā gadā.
Rīgas Centrāltirgū pie ābolu audzētājas Māras no Talsiem vakar dienas vidū brīžiem pat veidojās rinda. Māras kundze gan pati teic, ka pirmdienas nav labākās tirgus dienas, taču vasaras ābolus, piemēram, ‘Baltos Dzidros’ nevar ilgi glabāt, tāpēc nācies vien mērot ceļu no Talsiem uz Rīgu. Pircēji gan rindā nestāvēja tikai šīs ābolu šķirnes dēļ vien. Daudzi slavēja saldos ‘Konfetnoje’ ābolus, bet citi priekšroku deva ‘Antonovkai’ un ‘Serinkai’, ko pirka ievārījumam.
Māras dārzā šogad raža padevusies laba, taču esot arī saimniecības, kurās šogad ābolu vispār neesot. Šā iemesla dēļ šogad ābolu cenas tirgū esot augstākas nekā pērn.
Vietējo ābolu cenas augstas tirgū, iespējams, notur arī tas, ka ne visos lielveikalos ir nopērkami vietējie āboli. Daļā Maxima veikalu kooperatīva Zelta ābele izaudzētie āboli ir nopērkami kopš pagājušās nedēļas sākuma. «Cerams, ka jau ar rītdienu vietējos ābolus – šķirni ‘Kovaļenkovskoje’ – varēsim piedāvāt visos savos veikalos, ja, protams, audzētāji atvedīs tik lielu apjomu, kā solījuši,» Neatkarīgajai teic Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Savukārt Rimi veikalos vietējie āboli, ko piegādās z/s Ābelītes, Ceko un Pūres dārzi, parādīsies šīs nedēļas beigās. Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere Neatkarīgajai atklāj, ka vietējie āboli Rimi šogad maksās tikpat, cik pērn.
Āboliem trūkst košuma
I. Andiņš prognozē, ka šogad velti cerēt uz ļoti zemu ābolu cenu, jo ne visur Latvijā bijusi laba raža, turklāt Polija, kas ir viena no ābolu audzētāju lielvalstīm, šogad atradusi iespēju pārdot ražu citos eksporta tirgos par augstāku cenu nekā pērn.
I. Andiņš ābolu tirgus tendences labi pārzina ne tikai tāpēc, ka strādā Maxima Latvija, ābolu audzēšana vairāk nekā 15 gadu ir arī viņa sirdslieta. Viņa dārzā Tukuma novada Sēmes pagastā aug 120 ābeļu. Speciālists šā gada ābolu ražu vērtē kā vidēju vai nedaudz labāku nekā pērn. «Tā kā šovasar mitruma bija pietiekami, āboli ir izauguši lieli un skaisti, taču tiem pietrūkst saules. Lai gan daļai rudens un ziemas šķirņu ābolu jau vajadzētu sākt krāsoties sarkaniem, tie joprojām ir zaļi,» Neatkarīgajai skaidroja I. Andiņš. Tomēr saules trūkums vasaras beigās neesot šķērslis tam, lai āboli nespētu nogatavoties.
Andiņu ģimene pirmās ābeles iestādīja 1995. gadā, un šo gadu laikā augļkopis pieredzējis gan salnas ābeļu ziedēšanas laikā, gan krusu vasarā, kas sabojā daļu ražas. Par laimi, šogad šādas likstas nav bijušas.
Taču mitrais laiks šovasar vairāk nekā citus gadus ir veicinājis ābeļu kaitēkļu un slimību izplatību. «Uz labu ražu šogad var cerēt vien tie, kas ievēroja augu aizsardzības prasības,» teica I. Andiņš.
Pārdošanas apjomi pieaug
Kamēr Rimi vēl nav pieejami vietējie āboli, pircēji labprāt iegādājas ‘Janagold’ šķirnes ābolus no Nīderlandes, ‘Golden Delicious’ no Itālijas un ‘Royal Gala’ no Čīles, stāsta D. Valnere. Liela interese pircējiem ir arī par poļu āboliem, populārākās šķirnes – ‘Lobo’, ‘Idored’. «Rudenī un ziemā, kad pieejami Latvijā audzētie āboli, gandrīz pusi no pārdotā apjoma veido vietējā raža,» skaidroja D. Valnere.
Pēc viņas teiktā, šogad saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem Eiropā, piemēram, lietiem un zemestrīcēm Itālijā, importa ābolu raža ir sliktāka nekā pērn, līdz ar to āboliem ir arī augstākas iepirkumu cenas. Importa āboli augustā veikalos maksā par 10–15% vairāk nekā pagājušajā gadā.
«Eiropā ābolu sezona parasti sākas ap augustu septembri, kad āboli tiek savākti arī ilgstošai glabāšanai. Atkarībā no ražas apjomiem pārdošanas sezona var ilgt līdz nākamajai vasarai. Dienvidamerikas ābolu sezona sākas februārī un ilgst līdz Eiropas jaunās ražas sākumam. Lielākā pircēju interese par āboliem rodas pēc Jaungada, kad mandarīnu trakums ir mazinājies un cilvēki sāk vairāk domāt par pavasara tuvošanos un veselīgāka uztura izvēli,» novērojusi D. Valnere. Salīdzinot šā gada pirmos septiņus mēnešus ar tādu pašu periodu pērn, Rimi veikalos ābolu pārdošanas apjoms ir pieaudzis par 20 procentiem. «Tāpēc varam teikt, ka šogad ābolus Latvijā ēd vairāk,» atzīst D. Valnere.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Finanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālāk