• Tweet

Šomēnes vairāki Saeimas deputāti otrajā lasījumā nobalsoja par to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, ko veido Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudze. Šie deputāti ne tikai neņēma vērā Rīgas domes 2008. gadā pieņemto lēmumu, ka baznīca paliek tās valdījumā, bet ignorēja arī katoļu intereses.

Kā zināms, pašreizējais Pēterbaznīcas likumprojekts paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam, kam nav nekāda vēsturiska sakara ar konkrēto dievnamu. Patiesībā Vācu Svētā Pētera draudze, kuru mēģina pasniegt kā Pēterbaznīcas tiesiskos īpašniekus, nodibināta tikai 2001. gada 30. oktobrī un ar pavisam citu nosaukumu, proti, Vācu draudze Rīga 2.

Tas gan nav traucējis vairākus deputātus nobalsot par Pēterbaznīcas atdošanu nodibinājumam, tādējādi pilnībā ignorējot arī vēstuli, kuru parakstījuši Liepājas bīskaps un Latvijas Bīskapu konferences prezidents Viktors Stulpins, Jelgavas bīskaps un Latvijas Bīskapu konferences vice-prezidents Edvards Pavlovskis, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rēzeknes-Aglonas bīskaps Jānis Bulis un Rīgas palīgbīskaps Andris Kravalis.

Vēstule Bīskapu konference pauda viedokli, ka jebkuram risinājumam Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumā jānodrošina un jāveicina baznīcas primārā mērķa īstenošanu – būt par reliģiskā kulta vietu ar šo dievnamu saistītajām kristīgajām konfesijām.

“Tāpat, cienot patiesību, mēs lūdzam pienācīgi atzīt un novērtēt baznīcas vēsturiskos faktus. Konkrēti to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca sākotnēji tika izveidota un uzcelta kā Romas katoļu baznīca 1209. gadā un tāda tā palika līdz brīdim, kad 1524. gadā kļuva par Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnamu. Vienlaikus, lai kāds arī būtu tās turpmākais juridiskais īpašnieks, lūdzam, lai gan Romas katoļu Baznīca, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca, savstarpēji vienojoties, varētu veikt reliģiskās darbības šajā dievnamā,” pausts vēstulē.

Liela daļa deputātu gan ignorējuši šo katoļu aicinājumu pēc vienotības un draudzīgas līdzās pastāvēšanas. Tādi Saeimas deputāti kā Valērijs Agešins, Arvils Ašeradens, Uldis Augulis, Iveta Benhena-Bēkena, Raimonds Bergmanis, Mārtiņš Bondars, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Kaspars Ģirģens, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Janīna Jalinska, Ritvars Jansons, Andrejs Judins, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Rihards Kozlovskis, Ieva Krapāne, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Regīna Ločmele, Inese Lībiņa-Egnere, Ināra Mūrniece, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Ramona Petraviča, Juris Pūce, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Inguna Rībena, Andris Skride, Kārlis Šadurskis, Edvīns Šnore, Ilga Šuplinska, Edgars Tavars, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis un Jānis Vucāns tādējādi pievīluši arī savus vēlētājus, no kuriem daļa ir katoļi.

Iespējams gan, ka šie politiķi neaizdomājas, ka saistībā ar balsojumu par Pēterbaznīcas nākotni, būs nodemonstrējuši politisku tuvredzību, jo, visticamāk, ka vēlētāji šo balsojumu atcerēsies un savas domas par to viņi atspoguļos nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Diez, kas šiem Saeimas deputātiem ir svarīgāk? Panākt, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca nonāk LELB un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes pārraudzībā, ignorējot katoļu intereses, vai arī sava politiskā nākotne, kura neapšaubāmi šobrīd ir aptraipīta?

Foto: F64