• Tweet

Turpinoties jau pirms vairākiem gadiem aizsāktajām diskusijām par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām, atsevišķi Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu iekļaut Pēterbaznīcas pārvaldē arī Romas katoļus, tādējādi nodrošinot, ka Sv. Pētera baznīca kļūst arvien stiprāks kristiešu vienotības un ekumenisma simbols. Šāda deputātu rīcība izraisījusi plašu rezonansi gan Saeimas kuluāros, gan katoļu un luterāņu garīdzniecībā.

Kā zināms, šobrīd Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīšanai Saeimā atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam. Par to būs jālemj vēl likumprojekta 3. lasījumā.

Atsaucoties uz Latvijas katoļu Baznīcas Bīskapu konferences atklāto vēstuli, kurā norādīts, ka “lai kāds arī būtu tās [Rīgas Svētā Pētera baznīcas] turpmākais juridiskais īpašnieks, lūdzam, lai gan Romas katoļu Baznīca, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca, savstarpēji vienojoties, varētu veikt reliģiskās darbības šajā dievnamā”, kā arī pamatojoties uz 2002. gada 25. septembra Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 4. pantu, kur Katoļu baznīcai Latvijas Republikā kopā ar tās kopienām un institūcijām tiek garantētas tiesības brīvi veikt kulta darbības un īstenot savu sūtību, veicot pastorālas aktivitātes, kā arī 22. pantu, kas nosaka, ka “Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Latvijas Republika un Katoļu Baznīca, savstarpēji vienojoties, uzņemas pienākumu nodrošināt tā uzturēšanu un aizsardzību un padarīt to par pieejamu sabiedrībai, ņemot vērā tā uzglabāšanas drošības prasības un starptautisko tiesību normu noteiktos ierobežojumus”, kā arī pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu, Saeimas deputāti Edmunds Teirumnieks (NA) un Janīna Kursīte-Pakule (NA) iesnieguši priekšlikumu Pēterbaznīcu nodot katoļu un luterāņu kopīgā pārziņā.

“Rīgas Svētā Pētera baznīcai jau kopš 13. gadsimta piemīt īpaša nozīme – tā simbolizē Rīgas piederību kristīgajai un vienlaicīgi arī Rietumu kultūrtelpai. Baznīcai 1209. gadā pamatus lika Romas katoļu Baznīca un līdz pat 1524. gadam, kad to reformācijas rezultātā pārņēma Evanģēliski luteriskās baznīcas priekšteči, tā kalpoja kā Romas katoļu Baznīcas dievnams Rīgas pilsoņiem. Tieši šajā laikā vairāku pārbūvju rezultātā izveidojās tagadējā bazilika ar toreiz 136 metrus augsto torni un pirmo publisko pulksteni Rīgā, un tika likti pamati humāno, kristīgo un katolisko ideju arvien plašākai izplatībai visā mūsdienu Latvijas Republikas teritorijā,” norādījuši deputāti.

Vispirms jāatzīmē, ka deputāti savās iniciatīvās ir neatkarīgi un tās rodas no to personīgiem apsvērumiem un situācijas izpratnes. Vienlaikus kā liecina informācija no neoficiāliem avotiem, šo deputātu papildinājumu ar sajūsmu nav uztvēris Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV), kurš iepriekš maldīgi pavēstījis, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca, kaut tās pirmatnējie īpašnieki bijuši tieši katoļi. Kā jaušams, Ašeradens, pārrunājot ar Vienotības kolēģiem, esot bijis nepatīkami pārsteigts par šādu pavērsienu un pat pirmajā brīdī raudzījies iespējas panākt šo priekšlikumu atsaukšanu.

Deputātu iesniegtie likumprojekta papildinājumi nesagatavotus pārsteiguši arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvjus, jo neapšaubāmi, tie zināmā mērā parāda luterāņu argumentu vājumu. LELB iepriekš norādījuši, ka Pēterbaznīcas piešķiršana nodibinājumam atjaunotu Satversmē minēto vēsturisko taisnīgumu, bet šāda replika nav saprotama, ja ņemam vērā to, ka Svētā Pētera baznīcas ēka, kura celta 1209. gadā, vispirms ir bijusi katoļu baznīca un tikai pēc tam Rīgas luterāņu Sv. Pētera Vācu draudzes dievnams.

Arī katoļi esot bijuši pārsteigti par šādu situācijas pavērsienu – viņi šos Saeimas deputātu iesniegtos likumprojekta papildinājumus uzņēmuši ar zināmu pateicību un pat noturējuši dievkalpojumu šajā nodomā. Jāatzīmē, ka Romas Katoļu baznīca nepretendē uz Pēterbaznīcas īpašumtiesībām, taču ir izteikusi aicinājumu ļaut tai pašas celtajā baznīcā noturēt dievkalpojumus uz vienlīdzīgiem pamatiem ar LELB. Kā norādījusi Latvijas Bīskapu konference, “jebkuram risinājumam Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumā jānodrošina un jāveicina baznīcas primārā mērķa īstenošanu – būt par reliģiskā kulta vietu ar šo dievnamu saistītajām kristīgajām konfesijām.”

Kā zināms, jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir bijis dienaskārtībā vairākos Saeimas sasaukumos jau kopš 2006. gada. Lai Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums stātos spēkā, tas vēl jāskata Saeimā trešajā lasījumā.

Foto: F64