• Tweet

Saeima ceturtdien, 3. februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, ar kuriem noteikti jauni tiesiskie mehānismi kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.

Izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemes grāmatā. Tādējādi plānots mazināt tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību.

Līdz šim likums paredzēja, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ar grozījumiem likums papildināts, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamajā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, pamatojoties uz darījumu vai uz tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemes grāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls.

Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības vai arī viņa piedāvājumi par kopīpašuma lietošanu vai dalīšanu uzskatāmi par taisnīgiem konkrētajos apstākļos, taču pārējie kopīpašnieki pilnībā ignorē viņa vēlmi vienoties par tiesisko attiecību noregulēšanu, teikts anotācijā.

Likuma izmaiņas nosaka iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tā kopīpašnieka daļas atsavināšanu, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu. Vairākumu noteiks pēc kopīpašniekiem piederošo daļu lieluma, proti, prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopīpašuma iespējams tad, ja to vēlas kopīpašnieki, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no kopīpašuma domājamām daļām, skaidro likumprojekta autori.

Tāpat likums papildināts ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot to kā primāro kopīpašuma dalīšanas veidu, ja kopīpašuma dalīšanas strīds izcēlies dzīvojamās ēkas kopīpašnieku starpā. Tiesa varēs noteikt arī citu kopīpašuma sadales veidu, ja tas vairāk atbildīs kopīpašnieku interesēm vai būs piemērotāks.

Vienlaikus ar grozījumiem atvieglots laulības šķiršanas process gadījumos, kad tam piekrīt tikai viens no laulātajiem. Noteikts, ka laulības šķiršana ir iespējama tad, ja laulātie dzīvo šķirti vismaz vienu gadu iepriekš noteikto trīs gadu vietā. Tāpat atceltas tiesas tiesības lemt par papildu termiņiem, lai nodrošinātu samierināšanos, kā arī tiesības laulību nešķirt, pamatojoties ar laulāto kopīgā nepilngadīgā bērna interesēm.

Grozījumi stāsies spēkā 1.maijā.