Ierēdņi slēpjas aiz sētniekiem
Latvijas amatpersonu brīdinājumi par nodokļu celšanu un valsts izdevumu samazināšanu izraisa kārtējo sašutuma vilni pret ierēdņu skaita un atalgojuma pieaugumu.
Nervozitāte par nestabilajām izredzēm saglabāt esošās naudas plūsmas ir manāma visu šo gadu, par spīti statistiķu apliecinātajai ekonomikas augšupejai. Ar šā gada 25. februāri datēta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja Pētera Krīgera uzstāšanās LNT ar aicinājumu valstij samazināt pārvaldes izdevumus, tai skaitā samazināt ministriju skaitu. Nākamajā dienā sekoja Valsts kancelejas paziņojums, ka tā «noraida LBAS virspusējos un patiesībai neatbilstošos apgalvojumus par valsts pārvaldes tēriņu pieaugumu».
Atsaucoties Valsts kancelejas izvēlētajai terminoloģijai, iedziļināsimies dažos patiesībai atbilstošos apgalvojumos, sākot ar Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes 2014. gada ienākumu deklarāciju. Viņa uzrādījusi 56 247 eiro ienākumus un to pieaugumu par 16 420 eiro attiecībā pret 2013. gadu. No deklarācijas izriet, ka E. Dreimane pagājušajā gadā mazliet kāpinājusi savu darba ražīgumu, kas novērtēts ar nebūtisku atalgojuma pieaugumu par pāris tūkstošiem eiro, bet ar to nav pieticis viņas izdevumu segšanai. Nācies saņemt pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 6000 eiro apmērā un tieši tikpat lielu dāvinājumu no vīra. Šāda nauda nodrošinājusi E. Dreimanei dzīvi tikai no rokas mutē. Ieņēmumi ļāvuši samazināt parādus par 62 eiro (par 62 eiro no 56 tūkstošiem eiro!), bet nav ļāvuši izrāpties no parādu bedres 7353 eiro apmērā.
E. Dreimanes piemērs ļauj fiksēt divas Latvijas ierēdniecībai raksturīgas iezīmes. Pirmā iezīme ir valsts naudas grozīšana caur Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Ierēdņi un politiķi izliekas, ka valsts naudas iemaksas uz viņu vārdiem sociālajā budžetā nebūtu tāds pats atalgojums kā alga. Tūkstošiem eiro mēnesī saņemoši cilvēki žēlojas gan individuāli, gan norādot uz pārvaldes aparāta darbinieku algas it kā nelielo īpatsvaru valsts kopējos izdevumos. Arī konkrētais gadījums parāda, kā uz ierēdņu vārdiem iemaksāto naudu sociālajā budžetā ierēdņi izķeksē laukā pavisam drīz, nevis ļauj apgrozīt gadu desmitiem līdz viņu pensionēšanai. Otrā iezīme ierēdņu bieži manāmā saistība ar bezgala bagātiem un dāsniem radiniekiem – kam ar vīru, kam ar sievu, kam ar sievasmāti, kurai nav pienākuma izskaidrot, no kurienes viņai radusies nauda, ko viņa tik var dāvināt nabaga ierēdnīšiem, policistiem, tiesnešiem u.tml.
Šogad un jau daudzus gadus iepriekš publicētās amatpersonu ienākumu deklarācijas pozicionē E. Dreimani kā vidusmēra ienākumu guvēju. Šis iespaids prasa atrunu, ka secinājumus par ierēdņu caurmēra ienākumiem nevar balstīt uz plašsaziņas līdzekļos izziņotajiem gadījumiem, kas izziņoti tiek tikai tāpēc, ka ar kaut ko pievērš sev uzmanību. Šā gada ziņu topā ir valsts lielāko slimnīcu bankrots, tai skaitā Stradiņa slimnīcas jaunbūvju bankrots, t.i., apgāšanās šā vārda burtiskajā nozīmē. Tas licis pacilāt Rīgas Austrumu slimnīcas bijušā valdes priekšsēdētāja Viestura Bokas ieņēmumu deklarāciju 81 003 eiro vērtībā un tāpat bijušā Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dina Šmita deklarāciju 111 755 eiro vērtībā. Abi kungi algoti ne tikai šajās slimnīcās, kuru situācija izraisa jautājumus, cik vērtīgi bijuši viņu pakalpojumi vēl citiem valsts naudas grozītājiem.
Turpat medicīnas lauciņā atklājas, ka nav nekādu krasu atšķirību atalgojumā starp Valsts kancelejas vai daudzmiljonu budžetus grozošo slimnīcu pirmajām personām un daudz pieticīgāku amatu pildītājiem, ja vien viņi paši prot grozīties. Šā gada skandāls ap psihoterapeita Viestura Rudzīša izteikumiem pievērsa uzmanību pavisam pieticīgai, ar valsts pārvaldi it kā nemaz nesaistītai Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītājai Guntai Ancānei, kas spējusi savākt gandrīz 83 tūkstošus eiro gadā. To izcelsme autentiski parādīta portālā pietiek.com ar secinājumu, ka pie tāda «ienākumu līmeņa pieraduši Latvijas «sistēmas psihoterapeiti», kuriem nav ērti dažādi «miera traucētāji»».
Kopējais secinājums ir tāds, ka nodokļu maksātāju naudas dalīšana Latvijā notiek aiz skatlogiem, kuros Valsts kanceleja un jebkura cita iestāde eksponē trūcīgas referentes ar mēnešalgu zem četriem simtiem eiro. Mats matā atbilstoši Valsts kancelejas 25. februāra paziņojumam, viņas patiešām sadala 0,5% no valsts kopējiem izdevumiem, bet atlikušie 99,5% ir pavisam citu, nebūt ne obligāti valsts pārvaldē oficiāli strādājošu personu guvums.
Vēl par tēmu:
Nedēļas nogalē pavasarīgi silts, nākamnedēļ sākumā gaidāms lietus
Nedēļas iesākums ir bijis temperatūras rekordiem bagāts, un iespējams, ka arī nedēļas turpinājumā tiks pārspēts vēl kāds. Tuvākajās dienās Latvijā saglabāsies samērā silts, pavasarīgs...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākŠīs nedēļas sākumā laiks būs silts un saulains
Nedēļas sākumā laiks būs saulains un silts, bet naktīs termometra stabiņš vietām vēl noslīdēs zem 0° atzīmes. Bet nedēļas izskaņā gaidāms lietus un brāzmains vējš. Otrdien...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālāk