Iedzīvotāju prognozes par nākotni – optimistiskākās kopš 2004. gada
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja uzrāda iepriecinošu tendenci – tikai 10% iedzīvotāju paredz, ka nākamais gads Latvijai varētu būt sliktāks par šo gadu.
Lai gan daudzi makroekonomiskie rādītāji liecina, ka 2012.gads Latvijai ir bijis labāks nekā iepriekšējais – 2011.gads – tomēr tikai katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs šī gada decembrī ir bijis šādās domās. Salīdzinot, vai Latvijai 2012.gads ir bijis labāks, sliktāks vai tāds pats kā pagājušais gads, kopumā tikai 24% iedzīvotāju šo gadu novērtē kā labāku, 18% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 52% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.
Tiesa, dotie vērtējumi ir labāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie, kad kopumā tikai 22% iedzīvotāju 2011.gadu vērtēja kā labāku, bet 31% – kā sliktāku par iepriekšējo gadu, un ievērojami labāki nekā vērtējumi, kurus Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008., 2009. un 2010.gada nogalēs.
Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku.
Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003.gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto vērtēja, ka 2003.gads ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvus vērtējumus iedzīvotāju skatījumā saņēma 2006.gads, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu.
Arī Latvijai izteiktās nākotnes prognozes liecina par iedzīvotāju pesimisma samazināšanos. Prognozējot, vai Latvijai 2013.gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, kopumā 35% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks, 10% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 38% domā, ka tas būs tāds pats kā 2012.gads.
Šīs ir optimistiskākas prognozes nekā pagājušā gada nogalē iegūtās, kad kopumā 25% iedzīvotāju prognozēja, ka šis gads būs labāks, 20% domāja, ka sliktāks, bet 41% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā iepriekšējais – 2011.gads.
Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies 2004.gada nogalē, kad kopumā 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet tikai 13% – ka sliktāks.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
No jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālāk