Iedzīvotāju optimisms tērēt aug, uzkrājumu nozīme joprojām svarīga
Ja Latvijas iedzīvotājiem šodien būtu brīvie līdzekļi 1000 latu apmērā, lielākā daļa (68%) par tiem iegādātos kādu sen kārotu pirkumu, liecina Swedbank veiktā aptauja . Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2009.gadā, kad naudu sen kārotu lietu iegādei būtu tērējuši tikai 36% iedzīvotāju. Nemainīgi starp populārākajiem brīvo līdzekļu izlietojuma mērķiem gan šogad, gan pirms četriem gadiem ir parādu atdošana un esošo uzkrājumu veidu papildināšana.
Aptaujas dati rāda, ka šogad, salīdzinājumā ar 2009.gadu, ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas visu vai daļu no brīvajiem līdzekļiem labprāt kādam uzdāvinātu – ziedotu labdarībai vai palīdzētu radiniekam (pieaugums par 7 procentpunktiem). Tāpat nedaudz vairāk respondentu (pieaugums par 4 procentpunktiem) apsver iespēju izmantot naudu ikdienas tēriņiem.
„Tas, ka iedzīvotāji vēlas tērēt naudu, lai apmierinātu ne tikai savas un ģimenes vajadzības, bet arī vēlmes pēc kādiem sen kārotiem pirkumiem, ir dabiski. Diemžēl, impulsu vadīti, iedzīvotāji dažkārt aizmirst par nepieciešamību, ja ne visu, tad vismaz daļu no brīvajiem naudas līdzekļiem novirzīt uzkrājumiem “nebaltām dienām” vai kādam vēl lielākam pirkumam. Uzkrājumu veidošanu attīstot kā paradumu, ir iespēja plānveidīgi un bez lieka diskomforta sakrāt ne tikai labai somai, kurpēm vai pārsteidzošam ceļojumam, bet arī kam vēl vērtīgākam, piemēram, pirmajai iemaksai mājokļa iegādei,” atzīmē Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Sievietes biežāk nekā vīrieši (73% sieviešu pret 62% vīriešu) pakļautos kārdinājumam un par brīvajiem naudas līdzekļiem 1000 latu apmērā veiktu kādu sen kārotu pirkumu. Turpretī vīrieši biežāk nekā sievietes izvēlētos atdot parādu (39% vīriešu pret 32% sieviešu), izmantotu naudu ikdienas tēriņiem (18% vīriešu pret 9% sieviešu) vai arī ieguldītu to kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu un ieguldījumu produktiem (17% vīriešu pret 12% sieviešu).
Brīvos līdzekļus sen kārotam pirkumam biežāk tērētu iedzīvotāji ar vidējiem, vidēji augstiem ikmēneša ienākumiem (250 līdz 600 lati), bet respondenti ar vidēji zemiem ikmēneša ienākumiem (150 līdz 250 lati) izteikti biežāk šos līdzekļus atvēlētu parādu apmaksai. Zīmīgi, ka respondenti ar augstiem ikmēneša ienākumiem (virs 600 latiem mēnesī) gandrīz divas reizes biežāk atvēlētu brīvos līdzekļus jau esošiem uzkrājumiem (31%) salīdzinājumā ar iedzīvotājiem ar vidēji augstiem ikmēneša ienākumiem (16%).
Vēl par tēmu:
Uldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu...
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākOstu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība
Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...
Lasīt tālākairBaltic Kanādā atklāj 50. Airbus A220-300 lidmašīnu ar īpašu krāsojumu
Latvijas lidsabiedrība airBaltic Mirabelā, Kanādā kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus atklāja 50. Airbus A220-300 lidmašīnu. Pirmo reizi klātienē tika prezentēta airBaltic 50. A220-300...
Lasīt tālākPārtikas un veterinārais dienests veikalos konstatē viltotu medu
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2024. gada nogalē veikalos noņēma vairākus medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tiek tirgots viltots medus. Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecībā pagājušajā decembrī pēc pārtraukuma atgriezusies izaugsme
Apstrādes rūpniecībā 2024. gada decembrī (pēc 11 mēnešu pārtraukuma) atsākusies izaugsme 3,2% apmērā pret 2023. gada decembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākLatvija kā pirmā valsts pasaulē uzsāk brīvprātīgu elektronisko cigarešu depozīta sistēmas ieviešanu
30. janvārī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir parakstījis memorandu ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Bezdūmu nozares asociāciju par brīvprātīgas...
Lasīt tālākAizvadītajā gadā mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums
2024. gadā situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums. Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam un pircēju aktivitātei, mazumtirdzniecības...
Lasīt tālākLatvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt
2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja...
Lasīt tālāk2024. gadā dubultojies pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos
Aizvadītajā gadā par 93 % audzis noslēgto hipotekāro līgumu skaits darījumiem jaunajos projektos, un iedzīvotāji visbiežāk dzīvokļus pirmreizējā tirgū iegādājušies Rīgas apkaimēs...
Lasīt tālāk