• Tweet

Ja Latvijas iedzīvotājiem šodien būtu brīvie līdzekļi 1000 latu apmērā, lielākā daļa (68%) par tiem iegādātos kādu sen kārotu pirkumu, liecina Swedbank veiktā aptauja . Tas ir gandrīz divas reizes  vairāk nekā 2009.gadā, kad naudu sen kārotu lietu iegādei būtu tērējuši tikai 36% iedzīvotāju. Nemainīgi starp populārākajiem brīvo līdzekļu izlietojuma mērķiem gan šogad, gan pirms četriem gadiem ir parādu atdošana un esošo uzkrājumu veidu papildināšana.

Aptaujas dati rāda, ka šogad, salīdzinājumā ar 2009.gadu, ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas visu vai daļu no brīvajiem līdzekļiem labprāt kādam uzdāvinātu – ziedotu labdarībai vai palīdzētu radiniekam (pieaugums par 7 procentpunktiem). Tāpat nedaudz vairāk respondentu (pieaugums par 4 procentpunktiem) apsver iespēju izmantot naudu ikdienas tēriņiem.

„Tas, ka iedzīvotāji vēlas tērēt naudu, lai apmierinātu ne tikai savas un ģimenes vajadzības, bet arī vēlmes pēc kādiem sen kārotiem pirkumiem, ir dabiski. Diemžēl, impulsu vadīti, iedzīvotāji dažkārt aizmirst par nepieciešamību, ja ne visu, tad vismaz daļu no brīvajiem naudas līdzekļiem novirzīt uzkrājumiem “nebaltām dienām” vai kādam vēl lielākam pirkumam. Uzkrājumu veidošanu attīstot kā paradumu, ir iespēja plānveidīgi un bez lieka diskomforta sakrāt ne tikai labai somai, kurpēm vai pārsteidzošam ceļojumam, bet arī kam vēl vērtīgākam, piemēram, pirmajai iemaksai mājokļa iegādei,” atzīmē Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.

Sievietes biežāk nekā vīrieši (73% sieviešu pret 62% vīriešu) pakļautos kārdinājumam un par brīvajiem naudas līdzekļiem 1000 latu apmērā veiktu kādu sen kārotu pirkumu. Turpretī vīrieši biežāk nekā sievietes izvēlētos atdot parādu (39% vīriešu pret 32% sieviešu), izmantotu naudu ikdienas tēriņiem (18% vīriešu pret 9% sieviešu) vai arī ieguldītu to kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu un ieguldījumu produktiem (17% vīriešu pret 12% sieviešu).

Brīvos līdzekļus sen kārotam pirkumam biežāk tērētu iedzīvotāji ar vidējiem, vidēji augstiem ikmēneša ienākumiem (250 līdz 600 lati), bet respondenti ar vidēji zemiem ikmēneša ienākumiem (150 līdz 250 lati) izteikti biežāk šos līdzekļus atvēlētu parādu apmaksai. Zīmīgi, ka respondenti ar augstiem ikmēneša ienākumiem (virs 600 latiem mēnesī) gandrīz divas reizes biežāk atvēlētu brīvos līdzekļus jau esošiem uzkrājumiem (31%) salīdzinājumā ar iedzīvotājiem ar vidēji augstiem ikmēneša ienākumiem (16%).