Iedzīvotāji galvenokārt veido uzkrājumus savai vai ģimenes finanšu drošībai
Gandrīz puse jeb 40% Latvijas iedzīvotāju veido kādus uzkrājumus, kas ir par 5% vairāk nekā 2012. gadā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Galvenie uzkrāšanas mērķi ir sava un ģimenes finanšu drošība, kam uzkrāj 73% no visiem aptaujātajiem uzkrājumu veidotājiem, ceļošana, kam uzkrāj 37%, un pensija, kam uzkrāj 34%.
Savai un ģimenes finanšu drošībai uzkrāj vairāk iedzīvotāju nekā 2012. gadā, kad tam kopumā uzkrāja 66% aptaujāto. Šī gada pētījums rāda, ka savai un ģimenes finanšu drošībai vairāk uzkrāj laucinieki (78%), nekā rīdzinieki (70%); vairāk sievietes (76%), nekā vīrieši (69%).
Pieaugoša tendence vērojama arī attiecībā uz uzkrājumu veidošanu ceļojumiem, šim rādītājam pieaugot par 4%, salīdzinot ar 2012. gada datiem, un sasniedzot 37%. Ceļojumiem biežāk krāj rīdzinieki – 45%, retāk laucinieki – 27%.
Pensijai uzkrāj 34% iedzīvotāju, kas ir līdzīgi kā 2012. gada veiktajā aptaujā, kad 36% atzina, ka veido uzkrājumus pensijai. Visaktīvāk jeb 47% tai uzkrāj 45-54 gadus veci cilvēki. Visvairāk – 40% – šādam nodrošinājumam vecumdienās krāj laukos, kam seko iedzīvotāji Rīgā – 36%.
Lai arī krājēju nozīmīgākie mērķi sakrīt ar vēlamajiem mērķiem, tomēr vēlme uzkrāt ir lielāka nekā praktiskā iespēja. Ja 34% norādījuši, ka uzkrāj pensijai, tad savu vēlmi uzkrāt pensijai pauduši 82% respondentu.
“Uzkrājumu veidošanu veicina apzināšanās, ka viens no veidiem kā saņemt pašreizējiem ienākumiem līdzvērtīgu vai pat lielāku pensiju iespējams, savlaicīgi uzkrājot vecumdienām pensiju 3. līmenī. Ja savu nākotnes pensijas apmēru vēlies pietuvināt pašreizējās algas apmēram un pensijas kapitālu sāc veidot 30 gadu vecumā, tad tajā katru mēnesi vajadzētu novirzīt aptuveni 10% no ienākumiem. Ja kapitālu sāc veidot 45 gadu vecumā, tad tajā katru mēnesi vajadzētu novirzīt aptuveni 16% no mēneša ienākumiem. Tomēr pēdējos gados nav mainījies fakts, ka vidēji ilgtermiņa uzkrājumu veidotājs ir 46 gadus vecs,” skaidro Citadele atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne.
Pensijas sistēmas viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt adekvātu ienākumu atvietojuma līmeni, apstiprina Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Taču jāatceras, ka katra cilvēka nākotnes pensijas apmērs būs tieši atkarīgs no veiktajām iemaksām, līdzdalības ilguma legālajā darba tirgū un līdzdalības visos trīs pensiju līmeņos, atgādina J. Muižniece.
„Viena no iedzīvotāju motivācijām iemaksām ir valsts atbalsts ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai. Par gada laikā veiktajām iemaksām pensiju 3. līmenī jau nākamā gada sākumā ir iespēja Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt deklarāciju, lai atgūtu 24% iedzīvotāju ienākuma nodokli likumdošanā noteiktajā kārtībā un apjomā. Turklāt, izmantojot gan pensiju 3. līmeni, gan uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, iespējams dubultot saņemamo nodokļa atmaksas apjomu,” saka J.Jērāne. „Ja pensiju 3. līmeņa uzkrājumu cilvēks var izmantot no 55 gadu vecuma, tad uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā veidoto kapitālu – pēc 5 gadu perioda. Uzkrājumu veidošana uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā visbiežāk tiek veikta, lai īstenotu kādus nozīmīgus mērķus – nekustamā īpašuma iegādi, apmaksātu bērniem mācības – vai savas finanšu drošības labad,” saka J. Jērāne.
Uzkrāšana vēl ir paradums, ko mācāmies, un iedzīvotāji dažādi izprot, kā tos veidot un cik atļauties uzkrāt, atklāj sociālantropoloģe Aivita Putniņa: “Banku instrumenti un valsts apdrošināšanas sistēma lielu uzsvaru liek uz indivīda dalību. Pastāv arī citi iedzīvotāju drošības tīkli un cita izpratne par mājsaimniecību ekonomiku, kurā ģimenes un draugu loks iedzīvotājiem šķiet droša atbalsta sistēma. Raugoties no ikdienas dzīves perspektīvas, par uzkrājumiem kļūst ieguldījumi lietās, nekustamos īpašumos. Latvijā ir salīdzinoši stipras ģimenes saiknes – vecāki lielākoties uzskata par pienākumu rūpēties par savu bērnu izglītību un atbalstīt bērnus studiju laikā.”
A. Putniņa norāda uz pētījumiem, kas liecina par to, ka Latvijā iedzīvotāji dzīvo „nulles ciklā” – ieņēmumus ar ienākumiem sabalansējot no algas līdz algai, kā arī to, ka viena paaudze no atbalsta saņēmējiem vēlāk kļūst par devējiem.
Bankas Citadele aptauja par uzkrājumu veidošanas paradumiem veikta laika posmā no 12. līdz 19. novembrim, Snapshots.lv aptaujājot 750 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem.
Vēl par tēmu:
Tirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālāk“LPB Bank” maina nosaukumu uz “Magnetiq Bank”
Šodien, 19. aprīlī, AS "LPB Bank" oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS "Magnetiq Bank", vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti. Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā...
Lasīt tālākFinanšu revīzijas 2023: pirmo reizi visi Valsts kontroles atzinumi bez iebildēm
Kopumā 2023. gada finanšu revīziju rezultāti ir vērtējami pozitīvi – visi 26 atzinumi ir bez iebildēm, ieteikumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis vairāk nekā uz pusi....
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālāk40 % iedzīvotāju šogad plāno mājokļa remontu
Remontēt savu mājokli šogad plāno 40 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt 23 % atklāj, ka uzlabojumi viņu dzīvesvietai būtu nepieciešami, taču šobrīd tam pietrūkst finanšu līdzekļu,...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālāk