Honkongas TV: Ziemeļkoreja vilto Ķīnas valūtu
Vairākās Ķīnas pilsētās ir nonākušas apgrozībā viltotas šīs valsts nacionālās valūtas juaņas banknotes, un tās var būt viltojusi Ziemeļkoreja, vēsta ASV ziņu aģentūra UPI, atsaucoties uz Honkongas telekanālu “Phoenix Television”.
Ziemeļkorejai ir “trīs nāvējoši ieroči”, un viens no tiem ir viltota valūta, ziņoja “Phoenix”. Abi pārējie ir ieroču un narkotiku kontrabanda, ko Phenjana izmanto, lai iegūtu naudu Krievijā un Japānā, vēstīja telekanāls.
“Phoenix” ziņoja, ka Ziemeļkorejai ir “pasaules klases” viltošanas tehnoloģija, ar kuru iespējams saražot ne vien juaņas, bet arī ASV dolāra un Japānas jenas pakaļdarinājumus.
Ķīnas valsts ziņu vietne “Global Times” 28.martā ziņoja, ka Daļaņas pilsētā ir konstatētas viltotas banknotes, kas identificētas kā Ziemeļkorejā tapušas.
No pērnā gada novembra arī Džedzjanas provinces Šaosjinas pilsētā ir cirkulējušas viltotas 100 juaņu banknotes, un daudzi eksperti izteikuši pieņēmumu, ka arī tām ir Ziemeļkorejas izcelsme.
Ziemeļkoreja ir vairākkārt viltojusi ārvalstu valūtu, un jau ir pierādīts, ka tā viltojusi ASV dolārus, paziņoja Ļaoninas Sociālo zinātņu akadēmijas Robežstudiju institūta direktors Lu Čao.
Ja Ziemeļkoreja nolēmusi viltot savas sabiedrotās Ķīnas valūtu juaņu, tad tas ir “riskants lēmums”, kas atspoguļo valsts grūto stāvokli pēc ANO Drošības padomes nesen noteiktajām sankcijām, sacīja Lu.
Viltotā valūta ir nokļuvusi Ķīnā ar pārrobežu tūrisma un tirgotāju starpniecību.
Ziemeļkorejas neoficiālos tirgos pārdevēji dod priekšroku transakcijām Ķīnas juaņās, nevis Ziemeļkorejas vonās, liecina pārbēdzēji no šīs valsts.
Ķīna ir Ziemeļkorejas galvenā ekonomiskā partnere, tomēr Pekina ir nosodījusi Phenjanas lēmumu turpināt kodolieroču izstrādi.
Foto: https://www.flickr.com/photos/swimparallel/5484665006/ / https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk