Hobijs un finansiālā stabilitāte – kā atrast zelta vidusceļu?
Hobijiem ir būtiska nozīme mūsu dzīves kvalitātes nodrošināšanā, jo tie palīdz gūt atslodzi no darba, smelties pozitīvas emocijas un pat apgūt jaunas prasmes, tādējādi radot balansu starp darbu un privāto dzīvi. Tomēr vienlaikus vaļasprieki mēdz radīt arī lielākas vai mazākas izmaksas, ko derētu izvērtēt, izvēloties jaunu aizraušanos, lai vēlāk nenāktos “savilkt ciešāk jostu”. Kā sabalansēt savas intereses un finansiālo labklājību, stāsta Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Kā hobiji ietekmē finanses?
Lai gan hobiji var būtiski uzlabot mūsu ikdienu, ietekmējot, piemēram, garastāvokli un mentālo veselību, ir svarīgi apzināties, ka daži vaļasprieki var radīt arī ievērojamu finansiālo slogu. Tāpēc, lai nenokļūtu nepatīkamā finanšu situācijā, ir jāspēj atrast līdzsvars starp prieku un finansiālo atbildību. Uzsākot jaunu hobiju, ieteicams izvērtēt tā izmaksas un vērienu, piemēram, fotografēšanai nāksies iegādāties fotokameru, lēcas un citu aprīkojumu, kā arī foto apstrādes programmu licences, savukārt, pievēršoties dārzkopībai, jānopērk instrumenti, sēklas, augsne.
Sākotnējās izmaksas galvenokārt atšķiras no izvēlētās aizraušanās veida, taču jāatceras, ka daudziem vaļaspriekiem ir arī regulāras izmaksas, kas var būt saistītas ar aprīkojuma uzturēšanu, dažādu materiālu iegādi un dalības maksām vai abonementiem. Tāpat arī vērts izzināt slēptās izmaksas, par kurām, iespējams, sākumā neaizdomājies – ceļa izdevumi pārgājienos vai sacensībās, negaidītas ar veselību saistītas izmaksas, īpaši, ja ir nopietna nodarbošanās ar kādu sporta veidu, vai neparedzēti pirkumi.
Nosaki budžetu hobijiem
Lai hobiji tikai uzlabotu dzīvi un neveidotu finansiālo spriedzi, ir svarīgi noteikt konkrētu budžetu, kas paredzēts hobijiem. Luminor eksperte iesaka izklaidēm un personīgajām vēlmēm veltīt ne vairāk kā 30% no ienākumiem, 50% atstājot pirmās nepieciešamības precēm un 10-20% – uzkrājumiem. Pēc budžeta izpētes iespējams secināt, cik naudas var atvēlēt konkrētam hobijam un noteikt fiksētu izmaksu limitu, pieļaujot nelielu elastību atkarībā no konkrētā hobija. Noteiktajai summai jābūt pietiekamai, lai baudītu hobiju, neapdraudot savu finansiālo stabilitāti. ”Lai veiksmīgāk sekotu līdzi savam budžetam, var izmantot speciālas budžeta veidošanas lietotnes vai uzskaitīt atvēlēto budžetu un tēriņus Excel. Tas palīdzēs veidot finansiālu disciplīnu un veicinās finansiālu stabilitāti,” piebilst Luminor eksperte.
Ja tomēr vairāku vaļasprieku kopējās izmaksas pārsniedz vēlamo apjomu ikmēneša budžetā, kā arī tiem sanāk tērēt vairāk līdzekļu no uzkrājumiem, nekā vēlaties, iespējams, nāksies izvērtēt, kurš no tiem ir nozīmīgāks, nes lielāko labumu un gandarījumu no ieguldītā laika un naudas. Savukārt, ja sirdij tuvākais hobijs saistās ar augstām izmaksām, jāapsver iespēja veidot tam īpaši paredzētu uzkrājumu vai tam īpaši atlikt līdzekļus arī ilgtermiņā.
Meklē bezmaksas iespējas vai lētākas alternatīvas
Tam, kas mūs aizrauj, ne vienmēr ir jābūt dārgai aktivitātei – ir daudzi veidi, kā samazināt hobiju tēriņus, izvēloties izdevīgākas vai bezmaksas alternatīvas. Piemēram, ja cilvēks ir mākslas cienītājs, bieži vien izstādes tiek rīkotas bezmaksas vai par nelielu naudas summu, savukārt koncertu biļetes bieži vien var iegādāties lētāk, sagaidot kādu īpašu atlaižu dienu. Tāpat, ja ir vēlme, piemēram, iemācīties spēlēt ģitāru vai gleznot, interneta vidē ir pieejami neskaitāmi resursi, kur iegūt informāciju bezmaksas. Bet, ja hobijam ir nepieciešams aprīkojums, jāapdomā iespēja to īrēt vai aizņemties no drauga. Mūsu vaļasprieku galvenais mērķis ir ienest ikdienas dzīvē patīkamas emocijas un mirkļus nevis satraukumu un finanšu slogu – to vērts paturēt prātā, lai neļautu, ka jaunā aizraušanās iztukšo maciņu. Tomēr savu iespēju izvērtēšana un budžeta plānošana ir viena no panākumu atslēgām, lai būtu iespēja neatmest iecienīto nodarbi – arī hobiju īstenošanai var nākt talkā izveidotais uzkrājums, jo hobijs var būt viens no mērķiem, kam ilgtermiņa iekrājumi tiek veidoti.
Vēl par tēmu:
Krāsas un nauda: kā izvairīties no slepenajiem trikiem un iepirkties atbildīgi
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc atlaižu uzlīmes visbiežāk ir košās krāsās, piemēram, sarkanas, oranžas vai dzeltenas? Krāsu psiholoģija ir viens no mārketinga rīkiem, kas var...
Lasīt tālākUldis Augulis: Lēmums par “bāzes pensijām” būtu jāpieņem jau šogad
Vecuma pensijas Latvijā 2024. gadā saņēma 436 893 cilvēki. Vidējais pensijas apmērs pērn bija 580,96 eiro. Vidējais pensionāra vecums bija 75 gadi, vidējais darba stāžs pensijas vecumu...
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākLatvijas Banka aicina kredītņēmējus izvērtēt iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un nepārmaksāt
2024. gadā stājās spēkā grozījumi virknē normatīvo aktu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja...
Lasīt tālāk2024. gadā dubultojies pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos
Aizvadītajā gadā par 93 % audzis noslēgto hipotekāro līgumu skaits darījumiem jaunajos projektos, un iedzīvotāji visbiežāk dzīvokļus pirmreizējā tirgū iegādājušies Rīgas apkaimēs...
Lasīt tālākKā sākt krāt šogad?
Uzkrājumu veidošana ir prasme, ko mūsdienās var ietekmēt gan izmaiņas likumdošanā, gan moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Bankas Citadele eksperti skaidro, kas jāņem vērā, ja...
Lasīt tālākAptauja: Katram ceturtajam jaunietim Latvijā pieder sava dzīvesvieta
Lai arī daudziem ir priekšstats, ka gados jauniem cilvēkiem nav uzkrājumu vai pietiekami augsts ienākumu līmenis, kas ļautu iegādāties mājokli, jaunākā Luminor veiktā aptauja liecina,...
Lasīt tālākSavu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina...
Lasīt tālākKāpēc pensijas plānošana ir svarīga: mīti un realitāte par uzkrājumiem un dzīves ilgumu
Diskusijas par dzīves ilgumu un pensijas vecumu kļūst arvien aktuālākas, tomēr ar to saistīti arī dažādi mīti. Luminor bankas aptaujas dati liecina, ka 25% iedzīvotāju uzskata, ka nodzīvos...
Lasīt tālākPārmaiņas pensiju krāšanā – lielāka uzmanība jāpievērš savas pensijas pelnītspējai
Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments...
Lasīt tālāk