• Tweet

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) piešķir nevis pielaidi valsts noslēpumam, bet politmafijai, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems.

Gobzems sociālajā tīklā “Facebook” paudis savas domas par Satversmes aizsardzības biroju, norādot, ka tam neuzticas.

“Šāds mans viedoklis ir zināms kopš brīža, kad Maizītis iejaucās politiskajos procesos un darīja visu iespējamo, lai vienīgo reizi Latvijas politikas vēsturē biedētu par to, ka Gobzemam pielaides iespējamību vērtēs pusgadu (dienā, kad mani nominēja). Darīja visu, lai Gobzemu noņemtu no trases un atbrīvotu vietu Kariņam, kura ģimenei ir interesanti notikumi ar Kipras ofšoru, Maskavas mērijas miljoniem un kino Pionieri laikā pēc Krievijas iebrukuma Krimā. Manā vēsturē nav neviens kaut pietuvināts šāds darījums, atšķirībā no Kariņa ģimenes ar miljoniem. Es arī neesmu čekas maisos, kā divkārtējs premjers, iekšlietu un finanšu ministrs Pugulis ar pielaidi Nato noslēpumam. Un manā dzīvē nav pat tuvu tādi kontakti vai darījumi (neanalizējot nemaz to saturu, vai tie labi vai slikti), kā, premjeram, Šķēlem vai premjera biedram Šleseram, kuriem arī bijusi pielaide valsts noslēpumam un turklāt bez padziļinātas pārbaudes,” norāda Gobzems.

“Šodien biju uzaicināts uz Satversmes aizsardzības biroju. Uz interviju. Par valsts noslēpumu. Beidzot. Tagad lems, dot vai nedot. Un pēc šīs intervijas mans viedoklis par SAB ir tikai nostiprinājies, ka SAB nevērtē jautājumus par valsts noslēpumu, bet piekļūšanu politmafijai. Tā kā esmu parakstījies par informācijas neizpaušanu, ko tieši man jautāja, tad saturu pastāstīt nevaru. Bet patiesībā tā visa ir vienkārša, atvainojos, čakarēšana, kam saistība ar valsts noslēpumu ir tikpat liela kā manam kaķim ar valdības deklarāciju,” uzskata politiķis.

“Vienu gan varu pateikt – ja šim visam vajadzēja pusgadu, tad man nav ko pateikt. Attiecīgo informāciju un man adresētos un šobrīd neizpaužamos jautājumus bija iespējams gan pārbaudīt, gan sagatavot maksimums nedēļas laikā. Īpaši jau specdienestam, īpaši elektronisko datu bāžu laikmetā, īpaši no citām valsts iestādēm. Kā jau teicu, visam pieredzētajam nav nekāda sakara ar valsts noslēpumu, un tādu manipulāciju redzu pirmo reizi dzīvē, un šī manipulācija pārkāpj vismaz jebkādu samērīguma principu (ja salīdzinām kaut vai tikai ar Kariņu un kino Pionieris), par kura eksistenci SAB laikam vispār nav informēts. Par Satversmi un tās sargāšanu nemaz nerunājot. Vai arī tas viss vienkārši liecina par klaju SAB nekompetenci un nespēju operatīvi strādāt. Ja visam, par ko runājām, specdienestam vajag pusgadu, tad rodas jautājums, ko tāds specdienests vispār ir spējīgs. Ikviens Latvijas pilsonis tādu informāciju par mani lielos vilcienos varētu savākt sliktākajā gadījumā nedēļas laikā preses slejās vai publiskos reģistros, pie tam kusli meklējot šo informāciju,” uzskata Gobzems.

Pēc viņa sacītā, ja premjeram Kariņam ir pielaide valsts noslēpumam dažu dienu laikā, neskatoties uz kino Pionieris un Kipras ofšoriem, aiz kuriem spīd Maskavas reāli saņemti miljoni, tad uz tā fona viņš esot nevainīgs jērs, spriežot pēc tā, kas tad bija tas tik “grūti” pārbaudāmais pusgadu.

“Un tad rodas jautājums – kuras valsts vai kuru cilvēku šauras grupiņas labā strādā SAB, jo pavisam noteikti pienāks diena, kad šis viss farss nāks gaismā. Jā, un es varēju atteikties no pieprasījuma pēc pielaides, lai šo farsu neizietu, esot opozīcijā, bet šis ir principa jautājums. Jo smieklīgi. Jo neviena fakta, ka Gobzems būtu valsts nodevējs, spiegs, ietusētu ar citu valstu specdienestiem, pludinātu valsts noslēpumu saturošu informāciju vai veiktu līdzvērtīgas darbības, nodarot kaitējumu Latvijas valstij, taču nav,” norāda Gobzems.

Foto: F64