• Tweet

Pagājušajā nedēļā beidzās arī premjera amatam nominētā Alda Gobzema (KPV LV) mēģinājums veidot valdību. Jau sākotnēji vairāki no sarunu partneriem jaunā politiķa izredzes nevērtēja augstu. Bet nākamajam, ko prezidents nominēs premjera amatam, panākt vienošanos starp partijām varētu būt vēl grūtāk, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pret Gobzemu kā iespējamu premjeru partijas pie izslēgtām kamerām jau kopš sarunu sākuma pauda skepsi. Tomēr viņam ir viena no lielākajām frakcijām Saeimā, tādēļ neviens politiskais spēks nevarēja atļauties nepiedalīties Gobzema vadītajās sarunās. Tagad iebildumi izskan ne tikai no citām partijām, bet arī KPV LV iekšienē. Tādēļ sarunu partneri vairs nebaidās kļūt par netapušās valdības gāzējiem.

Saeimas gaiteņos izskanēja runas, ka Gobzems no KPV LV frakcijas mēģinājis izstumt partijas dibinātāju un līderi Artusu Kaimiņu. Kaimiņš publiski piebalsoja Jaunās Konservatīvās partijas nostājai valdībā neņemt Zaļo un zemnieku savienību. Pēc šāda signāla citas partijas atviegloti uzelpoja un sāka runāt, ka iebildumi jau nav pret partiju, bet pret ekscentrisko Gobzemu. Arī premjera amata kandidāts saprata, ka sarunas par valdību ir izjukušas.

Gobzema jaunais plāns ir identisks Aināra Šlesera domām. Proti, jāveido profesionāļu valdība Gobzema vadībā. Ja parlaments to neatbalsta, tad Gobzema redzējumā jārīko ārkārtas vēlēšanas, bet Šlesers iesaka pārņemt varu pēc Kārļa Ulmaņa parauga. Šlesers aicina koalīcijā sadarboties arī ar partiju “Saskaņa”.

“Mēs dzīvojam laikā, kad partijas ir novilkušas visdažādākās sarkanās līnijas. Un visas šīs līnijas lielā mērā ir saistītas nevis ar to, ka kāds ir par attīstību, bet ir par stagnāciju – par vecās politikas turpināšanu,” laikrakstam “Dienas Bizness” pauda ekspolitiķis Ainārs Šlesers.

“Ir savilktas līnijas krustām šķērsām. Un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu,” norādījis pats Gobzems.

Pēc Šlesera domām, Gobzemam, kā viņš pats to pirms vēlēšanām ir teicis, ir jāveido valdība ar tautu. Pats Gobzems uz to atbildējis, ka “saviem vēlētājiem solījis arī tādus vispārīgus izteicienus kā koalīcija ar tautu un labākie no labākajiem ministru posteņos.”

To pašu laikrakstam norādījis arī Šlesers, sakot, ka “visi labākie tautas pārstāvji, par kuriem viņš var apgalvot, ka tie tiešām ir labākie, var kļūt par ministriem šādā profesionāļu valdībā.”

“Par profesionāļu valdību būs brīvais balsojums. Satversme nosaka, ka katram deputātam ir viena balss. Un nekāda partijas disciplīna nevar aizliegt katram tautas pārstāvim pieņemt savu lēmumu patstāvīgi,” sacījis Šlesers, kuram, kā izrādās, līdzīgi domā arī Gobzems.

“Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei katram deputātam ir pienākums balsot pēc savas sirdsapziņas. Neviens nevar šo viņa pienākumu ierobežot,” sacījis premjera amata kandidāts.

Gobzems vēršas pie uzņēmēju organizācijām ar lūgumu iecelt savus pārstāvjus viņa vadītajā profesionāļu valdībā. Viņa piedāvātajā valdības deklarācijā gan tika iekļauts piedāvājums, ka sociālajiem partneriem – uzņēmēju organizācijām un arodbiedrībām – vairs nebūtu ietekmes uz valdības lēmumiem.

Paša partijā Gobzemam simtprocentīga atbalsta nav. Kaimiņš pirmdien sasaucis valdes sēdi, jo partijas valde par premjera kandidāta straujo plānu maiņu nav bijusi informēta. Ja frakcija sašķelsies, tad Kaimiņa nometnei varētu pieslieties deviņi vai desmit deputāti.

“Mums ir viss kārtībā partijā. Ir, protams, atšķirīgi viedokļi. Vairākums ir, ka valdība tiek pareizi veidota. Tā, ka viss ir kārtībā. Artusam vienmēr ir bijis specifisks un savdabīgs viedoklis, bet partija kopumā ir vienota, vienota uzskatos par to, kā ir jāvada valdība,” norādījis KPV LV deputāts Didzis Šmits.

Arī Kaimiņš noliedzis runas par partijas šķelšanas.

“Frakcija ir absolūti vienota, domas, protams, katram deputātam atsevišķi var dalīties kādos jautājumos…,” paudis KPV LV valdes loceklis Ralfs Nemiro.

Tikmēr aizvien nav jaunumu arī Gobzema pielaides lietā, un Satversmes aizsardzības birojs turpina politiķa izvērtēšanu. Nav zināms, vai izlūkdienesta uzmanību piesaistījuši Gobzema bijušie klienti advokāta profesijā, 24 tūkstošu eiro nodokļu parāds, ko viņš šovasar nomaksājis…

Divus mēnešus pēc vēlēšanām darbu turpina tehniska valdība Māra Kučinska vadībā. Tā nevar apstiprināt budžetu un nākt ar savām likumdošanas iniciatīvām. Šīs nedēļas balsojumi Saeimā liecina, ka Kučinska valdība kļūst rīcībnespējīga. JKP, KPV LV un Nacionālā apvienība kopīgi nobalsoja pret Ārlietu ministrijas viedokli par ANO Migrācijas paktu. Bet pretēji finanšu ministres aicinājumam KPV LV, JKP un “Saskaņa” atbalstīja astoņu miljonu eiro piešķiršanu neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nākamgad, neraugoties uz to, ka vēl nav nākamā gada budžeta, kur to iekļaut.

Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka “politiskā krīze ir, tas ir nenoliedzami.” Arī Jaunās Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens paudis, ka šobrīd sāk veidoties tādi politiskās krīzes priekšvēstneši. “Es redzu divas problēmas: pirmā ir ļoti tehniska, mēs redzam, ka sāk veidoties varas vakuums, parlaments diezgan brīvi balso par finanšu līdzekļu piešķiršanu,” piebilda Ašeradens.

Otra ir tā, ka liekas, ka Šķēle savu valdību apstiprināja 21. decembrī, iepriekšējoreiz, kad bija līdzīga situācija 1995. gadā. Šobrīd mēs ļoti strauji tuvojamies tam termiņam. Mēs redzam, ka ir ļoti grūti partijām sarunāties, bieži vien ir tādi vērtību konflikti palieli. Tas rāda, ka nebūs viegli izveidot valdību, vai arī, ja tā tiks izveidota, tad nebūs viegli strādāt. Pašlaik tā situācija neizskatās labi.

Gobzemam pirmdien paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Vēlēšanās Saeimā iekļuva trīs jauni politiskie spēki. Valsts prezidents no šīm partijām izvelējās uzreiz trīs potenciālos premjerministrus, tā radot konkurenci, nevis motivāciju sadarboties. Visā šajā laikā Raimonds Vējonis savus lēmumus sabiedrībai plašāk nav pamatojis. Šīs nedēļas sākumā mēs aicinājām prezidentu uz interviju “Nekā personīga”, tomēr piektdien saņēmām atteikumu.

Foto: F64