• Tweet

Šonedēļ Rīgā sadumpojās gidi. Viņiem nepatīk, ka jātērē laiks un nauda formālu prasību izpildei, lai pagarinātu savus sertifikātus. Gidi ir sašutuši, ka mācīties var tikai trīs firmās, kur jāklausās jau zināmas lietas un par to jāmaksā vairāk nekā 300 eiro. Vismaz divas firmas radot aizdomas par izplānotu shēmu. Viena no tām pieder Rīgas domes vadībai pietuvinātā Aleksandra Brandava biznesa partnerei. Savukārt firmas “Barbara & M” vadība ir piedalījusies noteikumu rakstīšanā un darbojas Rīgas Tūrisma attīstības biroja paspārnē esošajā komisijā, kas lemj par gidu licenču pagarināšanu.

Rīgas gidus pašvaldība dēvē par pilsētas seju. Tagad šī seja ir sašķobījusies. Lai turpinātu darbu, lielai daļai gidu jāapmeklē kursi, kas neatbilst valsts standartam. Tā var izrādīties zemē nomesta nauda, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Līdz 2014. gadam gidi Rīgā strādāja kā gribēja. Bija daudz sūdzību par uzmācīgajiem gidiem, kas nereti strādāja pavirši un tūristiem stāstīja blēņas. Lai situāciju uzlabotu, Rīgas dome pieņēma noteikumus par Tūristu gidu pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētā.

Tagad gidus sertificē Rīgas tūrisma attīstības biroja paspārnē izveidota komisija. Par gidu var strādāt persona ar atbilstošu augstāko izglītību, vai arī ar jebkuru citu augstskolas diplomu, ja ir papildus apgūta licencēta tūrisma gidu profesionālās pilnveides programma.

“Bez tā, ko viņi papildus šajos kursos mācās, 300 eiro maksājot, principā var vadīt ekskursijas. Tā nav tāda informācija, bez kuras nevar iztikt tajā ikdienas gida darbā. Tas ir tas, par ko mēs esam uztraukušies, ka no 1.aprīļa viena liela daļa gidu paliks bez darba,” norāda par gidu strādājošā Aija Spura.

Lai gan Rīgā ir desmitiem mācību iestāžu ar tūrisma ievirzi, sertifikācijai nepieciešamos kursus var apgūt tikai trīs firmās. “Poētika”, “Blagovest tūrserviss” un “Barbara & M”. Tas gidos rada aizdomas par shēmu, kā no viņiem izvilināt naudu.

“Šie paši “B&M” Martinsoni ir pārstāvēti resertifikācijas komisijā, kur arī skaidri un gaiši resertifikācijas komisijas locekļi citam mūsu kolēģim, kurš bija izrāvies līdz šai komisijai norādīja, redz kur taču sēž cilvēks, pie kā jāiet kursiņos un viss būs kārtībā. Mēs tagad stāvam shēmas priekšā, kurā bija jāiemaksā, pa vidam ir jāsamaksā, lai varētu samaksāt vēlreiz, un lai varētu maksāt vēlreiz,” teic Rīgas gids Andris Geidāns.

Firma “Barbara & M” pieder Jurim Martinsonam. Spriežot pēc mājaslapā publicētās informācijas, tur strādā arī Martinsona sieva Judīte Martinsone. Viņa ir piedalījusies darba grupā, kas 2013. gadā izstrādāja Rīgas domes noteikumus par gidiem. Tāpat viņa ir sertifikācijas komisijā, kas lemj par gida licences piešķiršanu. Tur piedalīties viņu deleģēja Latvijas Profesionālo gidu asociācija. Asociācijas vadītājs tobrīd bija viņas vīrs Juris Martinsons.

Viņš ir sašutis, ka firmai un ģimenei tiek pārmests interešu konflikts. Tieši pretēji – viņi esot palīdzējuši ar savām zināšanām nozari sakārtot.

“Ja jums kāds to ir pateicis priekšā, vai jūs esat savā ģeniālajā galvā to apjautis, ka interešu konflikts, attiecībā uz Martinsones kundzi ir īstais jautājums, tad jūs esat aizšāvis sev kājā. Bez šī interešu konflikta, bez tā… Mums jau tas nav vajadzīgs, mums tie saistošie noteikumi nav vajadzīgi, mums tā komisija nav vajadzīga,” saka “Barbara & M” īpašnieks Juris Martinsons.

Nepieciešamos kursus var apgūt arī firmā “Blagovest tūrserviss”. Tā pieder Jeļenai Logačevai. Firmu viņa dibināja kopā ar Rīgas domes vadībai pietuvināto uzņēmēju, tagad Rīgas kartes valdes priekšsēdētāju Aleksandru Brandavu, taču viņš savas daļas pārdevis. Jeļena Logačeva stāsta, ka kursu licenci viņa nokārtojusi pēc konkurentu uzsūtītas Izglītības ministrijas pārbaudes.

Logačeva: Es sapratu, ka citi laiki, ka vajag citādi un protams, ka es aizgāju un sakārtoju. Kas traucēja citiem?

NP: Es skatos, ka jums ir bijis biznesa partneris Aleksandrs Brandavs.

Logačeva: Nu tas bija pašā sākumā. Tas bija pirmais etaps, nepilni trīs gadi. Pēc tam viņš aizgāja uz politiku. Viņu neinteresē, es nopirku akcijas un no divtūkstoš tur kāda gada es esmu viena īpašniece.

NP: Viņš ar kaut kādiem sakariem, informāciju nepalīdz jums?

Logačeva: Nē, nē. Viņš tagad strādā citā nozarē, un, godīgi sakot, nekādas saistības mums no tiem laikiem vairs nav.

Rīgas tūristu gidu sertifikācijas komisijā noliedz, ka šīm firmām būtu bijusi kāda īpaša pretimnākšana. Licences Izglītības kvalitātes valsts dienestā varēja saņemt jebkura apmācību firma. Arī Judītes Martinsones nonākšana komisijā neesot komisijas izvēle.

“Viņu mūsu komisijā mēs neizvēlējāmies. Viņu rekomendēja Latvijas profesionālo gidu asociācija. Tanī brīdī, kad mēs veidojām komisiju, mēs visām tām organizācijām, kas minētas saistošajos noteikumos ierakstītas, ka viņām ir jābūt pārstāvētām gidu sertifikācijas komisijā, mēs uzrakstījām oficiālas vēstules ar lūgumu deleģēt konkrēto cilvēku komisijā. Nu mēs taču nesakām, ka viņiem jāiet tieši uz tiem kursiem,” saka Rīgas Tūristu gidu sertifikācijas komisijas vadītāja Ingūna Priedīte.

Pret likumu ievērošanu Rīgas domes struktūrās visi izturas pavirši. Rīgas dome nav pamanījusi, ka Tūrisma attīstības tūrisma birojam deleģējusi savas funkcijas, līdz ar to uzliekot amatpersonu pienākumus. Birojs nav pamanījis, ka līdz ar to viņu izveidotās komisijas locekļi ir amatpersonas, kam jāiesniedz deklarācijas un jāievēro interešu konflikta novēršanas likums. Komisija nav reaģējusi uz neētisko situāciju, ka tās loceklis paralēli darbojas arī firmā, kas gidus māca.

Jau 2015. gadā sertifikācijas komisijas locekļu saraksts bija jāiesniedz VID. Arī tas nav izdarīts, jo par likuma normu, ka komisijas locekļi ir amatpersonas, birojā uzzināja tikai piektdien no Valsts ieņēmumu dienesta un raidījuma Nekā personīga.

“Atbildot uz jautājumu, vai šīs amatpersonas, komisijas locekļi ir valsts amatpersonu sarakstā, informēju, ka Valsts ieņēmumu dienestā šāds sarakts nav iesniegts šobrīd, un mēs šobrīd veicam izpēti, kādi ir šie iemesli, kāpēc šis saraksts nav, jo, mūsuprāt, būtu tādam jābūt,” saka VID Amatpersonu datu administrēšanas daļas vadītājs Ainis Latišs.

Birojā apgalvo, ka saraksts jau piektdien esot nosūtīts. Tāpat Latvijas profesionālo gidu asociācijai palūgts nomainīt Judīti Martinsoni pret citu pārstāvi. Lai gan Rīgas gidus spiež iet mācīties šajās trīs firmās un lielākā daļa to arī dara, var izrādīties, ka viņi ir apmuļķoti. Profesionālās izglītības likums nosaka, ka izglītības programma ir jālicencē un jāakreditē. Rīgas domes saistošie noteikumi akreditāciju neprasa, bet pēc likuma tā ir obligāta. Neviena no trim firmām savas programmas nav akreditējušas. Tā nav valsts atzīta izglītība.

“Izglītības programmas īstenošana jāakreditē ir noteikts likumā, profesionālās izglītības likumā, sistēmiski skatoties, viennozīmīgi ir skaidrs, ka vispirms programmu licencē, licencēšana dod tiesības īstenot, dod tiesības sākt mācīties, bet, lai saņemtu valsts atzītu izglītību apliecinošu dokumentu, ir nepieciešama akreditācija. Tur nav pretrunas, tur ir jāskatās sistēmiski,” saka IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs. Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Rīgas gidiem ir jābūt izglītībai, kura ir akreditēta viņš atbild apstiprinoši.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/