Gandrīz visu rektoru ienākumi pērn piedzīvojuši vairāku tūkstošu latu kāpumu
Pērn valsts augstskolu rektori guvuši no 15 līdz 121 tūkstotim latu lielus ienākumus, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija.
Salīdzinot ar 2011. gadu, vairākumam augstskolu vadītāju ienākumi palielinājušies – vieniem par pāris simtiem latu, citiem par vairākiem desmitiem tūkstošu. Papildus rektora pienākumu pildīšanai liela daļa ieņēma vēl vidēji četrus piecus amatus.
Rekordists jau vairākus gadus
Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem jau vairākus gadus nemainīgi ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadītājs Jānis Gardovskis – viņa ienākumi 2012. gadā kopumā sasniedza 121 tūkstoti latu, un tas ir par 16 tūkstošiem vairāk nekā 2011. gadā. Kā galvenie pērnā gada ienākumu avoti ir alga par darbu RSU (64 400 latu, 2011. gadā – 67 400 latu) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (15 400 latu), kā arī 59 000 eiro liels honorārs no Pharm Olam Intarnational. Kopumā 2012. gadā RSU rektoram bijuši septiņi dažādi amati.
Ienākumu ziņā otro vietu ieņem Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis – salīdzinot ar 2011. gadu, viņam pērn ienākumi pieauga par 45 tūkstošiem, kopā veidojot 116 tūkstošus latu. Viņam izdevās rektora pienākumus apvienot ar vēl 13 dažādiem amatiem. Par darbu RTU viņš pērn saņēma 76 600 latu (2011. gadā – 54 000). Ienākumus veidoja arī pensija (16 700 latu) un komercdarbība (22 000 latu).
5200 latu mēnesī
Trijnieku noslēdz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Dace Markus ar 67 000 latu lieliem ienākumiem (no tiem 63 600 saņemti no RPIVA – gan alga, gan honorārs, gan citi ienākumi). 2011. gadā RPIVA izmaksāja 61 tūkstoti latu. D. Markus pērn ieņēma deviņus dažādus amatus. Pavisam nedaudz no RPIVA rektores atpaliek Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš – deklarācijā par 2012. gadu norādīti 63 tūkstoši latu lieli ienākumi, kas ir ievērojami mazāk nekā 2011. gadā, kad tie veidoja 99 400 latu. Ja 2011. gadā par darbu LU viņš saņēma gandrīz 5800 latu mēnesī, tad pērn 5200 latu. Pārējo valsts augstskolu vadītājiem 2012. gadā ieņēmumi bija daudz piezemētāki – kopējā ienākumu summa svārstās no 15 līdz 45 tūkstošiem latu, bet atalgojums par rektora amata pienākumu pildīšanu – no 14 700 līdz 40 400 gadā.
Daudziem koledžu vadītājiem alga sarūk
Arī valsts koledžu direktoru atalgojums nav peļams. Pērn septiņiem direktoriem darba samaksa sarukusi par vairākiem tūkstošiem, pieci saņēma algas pielikumu, pārējiem atalgojums nemainījās. Piemēram, Rīgas Celtniecības koledžas direktores Irēnas Lūses alga pērn bija 13 700 latu (tikpat arī 2011. gadā), Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas vadītajai Dzintrai Gailei – 12 300 latu (tikpat arī 2011. gadā), profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Tehniskā koledža direktoram Jānim Rozenblatam – 19 500 latu (par 400 latiem vairāk 2011. gadā), Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas vadītājam Jurim Gerasimovam – 10 300 latu (2011. gadā – 14 300 latu). Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas direktorei Sandrai Plotai – 9600 latu (2011. gadā – 20 000 latu), Liepājas Jūrniecības koledžas vadītājam Ivaram Virgam – 13 200 latu (gadu iepriekš – 15 600 latu), Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim – 15 800 latu (gandrīz uz pusi mazāk 2011. gadā – 8500 latu). Jēkabpils Agrobiznesa koledžas vadītājam Robertam Glaudiņam – 12 800 latu (2011. gadā – 14 000 latu), Valsts Robežsardzes koledžas direktoram Arvīdam Liepiņam – 14 300 latu (2011. gadā – 10 700 latu), Daugavpils Medicīnas koledžas vadītājai Līvijai Jankovskai – 9000 latu (2011. gadā – 13 500 latu), Malnavas koledžas direktoram Jurim Bozovičam – 12 100 latu (2011. gadā – 12 000 latu), Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledžas vadītājai Ilgai Eriņai – 16 200 latu (2011. gadā – 16 400 latu), Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas direktorei Astrai Bukulītei – 17 300 latu (2011. gadā – 16 200 latu), Rīgas Stradiņa Universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas vadītājam Gastonam Neimanim – 16 900 latu (par direktoru kļūst 2012. gada aprīlī), Rīgas 1. medicīnas koledžas direktorei Inesei Bungai – 13 500 latu, (2011. gadā – 13 000 latu), Valsts Policijas koledžas vadītājam Raulam Kviesītim – 11 200 latu (2011. gadā – 9800 latu).
Valsts koledžu vadītājiem galvenokārt vienīgie ienākumi ir alga par direktora pienākumu pildīšanu izglītības iestādē, citiem vēl pensija vai papildu darbs, tomēr darba samaksa, vadot koledžu, veido vislielāko ieņēmumu daļu.
***
UZZIŅAI
Rektoru kopējie ienākumi 2012. gadā (summas noapaļotas):
– Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš – Ls 63 100 (2011. gadā – Ls 99 400).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 63 000
– Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis – Ls 116 000 (Ls 70 700).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 76 600
– Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns – Ls 32 000 (Ls 35 900).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 31 500
– Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis – Ls 38 000 (Ls 37 000).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 36 600
– Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis – Ls 121 000 (Ls 105 000).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 64 400
– Liepājas universitātes rektors Jānis Rimšāns – Ls 28 000 (Ls 27 900).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 15 000
– Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš – Ls 40 000 (Ls 36 900).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 27 500
– Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs – Ls 44 500 (Ls 42 500).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 40 400
– J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis – Ls 37 000 (Ls 32 000).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 31 000
– Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Jānis Žīdens – Ls 20 000 (Ls 20 100).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 19 400
– Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš – Ls 36 000 (Ls 34 700).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 28 300
– Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Dace Markus – Ls 67 000 (Ls 64 200).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 51 500
– Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks – Ls 27 500 (Ls 24 100).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 24 400
– Ventspils augstskolas rektors Jānis Eglītis – datubāzē deklarācijas dati nav iekļauti.
Šā gada maija sākumā pēc smagas slimības rektors nomira.
– Vidzemes augstskolas rektore Vija Daukšte – Ls 33 000 (Ls 20 800).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 19 200
– Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs – Ls 31 000 (Ls 34 300).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 30 500
– Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors Egils Leščinskis – Ls 14 700 (Ls 12 800).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 14 700
Avots: nra.lv /Līga Nestere
Vēl par tēmu:
Saeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome aicina pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz reālu to samazināšanu
Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā - ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzību nodod Latvijas Bankai
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai....
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālāk