Gandrīz visu rektoru ienākumi pērn piedzīvojuši vairāku tūkstošu latu kāpumu
Pērn valsts augstskolu rektori guvuši no 15 līdz 121 tūkstotim latu lielus ienākumus, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija.
Salīdzinot ar 2011. gadu, vairākumam augstskolu vadītāju ienākumi palielinājušies – vieniem par pāris simtiem latu, citiem par vairākiem desmitiem tūkstošu. Papildus rektora pienākumu pildīšanai liela daļa ieņēma vēl vidēji četrus piecus amatus.
Rekordists jau vairākus gadus
Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem jau vairākus gadus nemainīgi ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadītājs Jānis Gardovskis – viņa ienākumi 2012. gadā kopumā sasniedza 121 tūkstoti latu, un tas ir par 16 tūkstošiem vairāk nekā 2011. gadā. Kā galvenie pērnā gada ienākumu avoti ir alga par darbu RSU (64 400 latu, 2011. gadā – 67 400 latu) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (15 400 latu), kā arī 59 000 eiro liels honorārs no Pharm Olam Intarnational. Kopumā 2012. gadā RSU rektoram bijuši septiņi dažādi amati.
Ienākumu ziņā otro vietu ieņem Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis – salīdzinot ar 2011. gadu, viņam pērn ienākumi pieauga par 45 tūkstošiem, kopā veidojot 116 tūkstošus latu. Viņam izdevās rektora pienākumus apvienot ar vēl 13 dažādiem amatiem. Par darbu RTU viņš pērn saņēma 76 600 latu (2011. gadā – 54 000). Ienākumus veidoja arī pensija (16 700 latu) un komercdarbība (22 000 latu).
5200 latu mēnesī
Trijnieku noslēdz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Dace Markus ar 67 000 latu lieliem ienākumiem (no tiem 63 600 saņemti no RPIVA – gan alga, gan honorārs, gan citi ienākumi). 2011. gadā RPIVA izmaksāja 61 tūkstoti latu. D. Markus pērn ieņēma deviņus dažādus amatus. Pavisam nedaudz no RPIVA rektores atpaliek Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš – deklarācijā par 2012. gadu norādīti 63 tūkstoši latu lieli ienākumi, kas ir ievērojami mazāk nekā 2011. gadā, kad tie veidoja 99 400 latu. Ja 2011. gadā par darbu LU viņš saņēma gandrīz 5800 latu mēnesī, tad pērn 5200 latu. Pārējo valsts augstskolu vadītājiem 2012. gadā ieņēmumi bija daudz piezemētāki – kopējā ienākumu summa svārstās no 15 līdz 45 tūkstošiem latu, bet atalgojums par rektora amata pienākumu pildīšanu – no 14 700 līdz 40 400 gadā.
Daudziem koledžu vadītājiem alga sarūk
Arī valsts koledžu direktoru atalgojums nav peļams. Pērn septiņiem direktoriem darba samaksa sarukusi par vairākiem tūkstošiem, pieci saņēma algas pielikumu, pārējiem atalgojums nemainījās. Piemēram, Rīgas Celtniecības koledžas direktores Irēnas Lūses alga pērn bija 13 700 latu (tikpat arī 2011. gadā), Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas vadītajai Dzintrai Gailei – 12 300 latu (tikpat arī 2011. gadā), profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Tehniskā koledža direktoram Jānim Rozenblatam – 19 500 latu (par 400 latiem vairāk 2011. gadā), Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas vadītājam Jurim Gerasimovam – 10 300 latu (2011. gadā – 14 300 latu). Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas direktorei Sandrai Plotai – 9600 latu (2011. gadā – 20 000 latu), Liepājas Jūrniecības koledžas vadītājam Ivaram Virgam – 13 200 latu (gadu iepriekš – 15 600 latu), Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim – 15 800 latu (gandrīz uz pusi mazāk 2011. gadā – 8500 latu). Jēkabpils Agrobiznesa koledžas vadītājam Robertam Glaudiņam – 12 800 latu (2011. gadā – 14 000 latu), Valsts Robežsardzes koledžas direktoram Arvīdam Liepiņam – 14 300 latu (2011. gadā – 10 700 latu), Daugavpils Medicīnas koledžas vadītājai Līvijai Jankovskai – 9000 latu (2011. gadā – 13 500 latu), Malnavas koledžas direktoram Jurim Bozovičam – 12 100 latu (2011. gadā – 12 000 latu), Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledžas vadītājai Ilgai Eriņai – 16 200 latu (2011. gadā – 16 400 latu), Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas direktorei Astrai Bukulītei – 17 300 latu (2011. gadā – 16 200 latu), Rīgas Stradiņa Universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas vadītājam Gastonam Neimanim – 16 900 latu (par direktoru kļūst 2012. gada aprīlī), Rīgas 1. medicīnas koledžas direktorei Inesei Bungai – 13 500 latu, (2011. gadā – 13 000 latu), Valsts Policijas koledžas vadītājam Raulam Kviesītim – 11 200 latu (2011. gadā – 9800 latu).
Valsts koledžu vadītājiem galvenokārt vienīgie ienākumi ir alga par direktora pienākumu pildīšanu izglītības iestādē, citiem vēl pensija vai papildu darbs, tomēr darba samaksa, vadot koledžu, veido vislielāko ieņēmumu daļu.
***
UZZIŅAI
Rektoru kopējie ienākumi 2012. gadā (summas noapaļotas):
– Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš – Ls 63 100 (2011. gadā – Ls 99 400).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 63 000
– Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis – Ls 116 000 (Ls 70 700).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 76 600
– Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns – Ls 32 000 (Ls 35 900).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 31 500
– Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis – Ls 38 000 (Ls 37 000).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 36 600
– Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis – Ls 121 000 (Ls 105 000).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 64 400
– Liepājas universitātes rektors Jānis Rimšāns – Ls 28 000 (Ls 27 900).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 15 000
– Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš – Ls 40 000 (Ls 36 900).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 27 500
– Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs – Ls 44 500 (Ls 42 500).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 40 400
– J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis – Ls 37 000 (Ls 32 000).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 31 000
– Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Jānis Žīdens – Ls 20 000 (Ls 20 100).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 19 400
– Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš – Ls 36 000 (Ls 34 700).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 28 300
– Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Dace Markus – Ls 67 000 (Ls 64 200).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 51 500
– Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks – Ls 27 500 (Ls 24 100).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 24 400
– Ventspils augstskolas rektors Jānis Eglītis – datubāzē deklarācijas dati nav iekļauti.
Šā gada maija sākumā pēc smagas slimības rektors nomira.
– Vidzemes augstskolas rektore Vija Daukšte – Ls 33 000 (Ls 20 800).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 19 200
– Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs – Ls 31 000 (Ls 34 300).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 30 500
– Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors Egils Leščinskis – Ls 14 700 (Ls 12 800).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 14 700
Avots: nra.lv /Līga Nestere
Vēl par tēmu:
Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk