Gandrīz visu rektoru ienākumi pērn piedzīvojuši vairāku tūkstošu latu kāpumu
Pērn valsts augstskolu rektori guvuši no 15 līdz 121 tūkstotim latu lielus ienākumus, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija.
Salīdzinot ar 2011. gadu, vairākumam augstskolu vadītāju ienākumi palielinājušies – vieniem par pāris simtiem latu, citiem par vairākiem desmitiem tūkstošu. Papildus rektora pienākumu pildīšanai liela daļa ieņēma vēl vidēji četrus piecus amatus.
Rekordists jau vairākus gadus
Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem jau vairākus gadus nemainīgi ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadītājs Jānis Gardovskis – viņa ienākumi 2012. gadā kopumā sasniedza 121 tūkstoti latu, un tas ir par 16 tūkstošiem vairāk nekā 2011. gadā. Kā galvenie pērnā gada ienākumu avoti ir alga par darbu RSU (64 400 latu, 2011. gadā – 67 400 latu) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (15 400 latu), kā arī 59 000 eiro liels honorārs no Pharm Olam Intarnational. Kopumā 2012. gadā RSU rektoram bijuši septiņi dažādi amati.
Ienākumu ziņā otro vietu ieņem Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis – salīdzinot ar 2011. gadu, viņam pērn ienākumi pieauga par 45 tūkstošiem, kopā veidojot 116 tūkstošus latu. Viņam izdevās rektora pienākumus apvienot ar vēl 13 dažādiem amatiem. Par darbu RTU viņš pērn saņēma 76 600 latu (2011. gadā – 54 000). Ienākumus veidoja arī pensija (16 700 latu) un komercdarbība (22 000 latu).
5200 latu mēnesī
Trijnieku noslēdz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Dace Markus ar 67 000 latu lieliem ienākumiem (no tiem 63 600 saņemti no RPIVA – gan alga, gan honorārs, gan citi ienākumi). 2011. gadā RPIVA izmaksāja 61 tūkstoti latu. D. Markus pērn ieņēma deviņus dažādus amatus. Pavisam nedaudz no RPIVA rektores atpaliek Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš – deklarācijā par 2012. gadu norādīti 63 tūkstoši latu lieli ienākumi, kas ir ievērojami mazāk nekā 2011. gadā, kad tie veidoja 99 400 latu. Ja 2011. gadā par darbu LU viņš saņēma gandrīz 5800 latu mēnesī, tad pērn 5200 latu. Pārējo valsts augstskolu vadītājiem 2012. gadā ieņēmumi bija daudz piezemētāki – kopējā ienākumu summa svārstās no 15 līdz 45 tūkstošiem latu, bet atalgojums par rektora amata pienākumu pildīšanu – no 14 700 līdz 40 400 gadā.
Daudziem koledžu vadītājiem alga sarūk
Arī valsts koledžu direktoru atalgojums nav peļams. Pērn septiņiem direktoriem darba samaksa sarukusi par vairākiem tūkstošiem, pieci saņēma algas pielikumu, pārējiem atalgojums nemainījās. Piemēram, Rīgas Celtniecības koledžas direktores Irēnas Lūses alga pērn bija 13 700 latu (tikpat arī 2011. gadā), Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas vadītajai Dzintrai Gailei – 12 300 latu (tikpat arī 2011. gadā), profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Tehniskā koledža direktoram Jānim Rozenblatam – 19 500 latu (par 400 latiem vairāk 2011. gadā), Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas vadītājam Jurim Gerasimovam – 10 300 latu (2011. gadā – 14 300 latu). Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas direktorei Sandrai Plotai – 9600 latu (2011. gadā – 20 000 latu), Liepājas Jūrniecības koledžas vadītājam Ivaram Virgam – 13 200 latu (gadu iepriekš – 15 600 latu), Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim – 15 800 latu (gandrīz uz pusi mazāk 2011. gadā – 8500 latu). Jēkabpils Agrobiznesa koledžas vadītājam Robertam Glaudiņam – 12 800 latu (2011. gadā – 14 000 latu), Valsts Robežsardzes koledžas direktoram Arvīdam Liepiņam – 14 300 latu (2011. gadā – 10 700 latu), Daugavpils Medicīnas koledžas vadītājai Līvijai Jankovskai – 9000 latu (2011. gadā – 13 500 latu), Malnavas koledžas direktoram Jurim Bozovičam – 12 100 latu (2011. gadā – 12 000 latu), Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledžas vadītājai Ilgai Eriņai – 16 200 latu (2011. gadā – 16 400 latu), Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas direktorei Astrai Bukulītei – 17 300 latu (2011. gadā – 16 200 latu), Rīgas Stradiņa Universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas vadītājam Gastonam Neimanim – 16 900 latu (par direktoru kļūst 2012. gada aprīlī), Rīgas 1. medicīnas koledžas direktorei Inesei Bungai – 13 500 latu, (2011. gadā – 13 000 latu), Valsts Policijas koledžas vadītājam Raulam Kviesītim – 11 200 latu (2011. gadā – 9800 latu).
Valsts koledžu vadītājiem galvenokārt vienīgie ienākumi ir alga par direktora pienākumu pildīšanu izglītības iestādē, citiem vēl pensija vai papildu darbs, tomēr darba samaksa, vadot koledžu, veido vislielāko ieņēmumu daļu.
***
UZZIŅAI
Rektoru kopējie ienākumi 2012. gadā (summas noapaļotas):
– Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš – Ls 63 100 (2011. gadā – Ls 99 400).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 63 000
– Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis – Ls 116 000 (Ls 70 700).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 76 600
– Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns – Ls 32 000 (Ls 35 900).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 31 500
– Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis – Ls 38 000 (Ls 37 000).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 36 600
– Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis – Ls 121 000 (Ls 105 000).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 64 400
– Liepājas universitātes rektors Jānis Rimšāns – Ls 28 000 (Ls 27 900).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 15 000
– Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš – Ls 40 000 (Ls 36 900).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 27 500
– Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs – Ls 44 500 (Ls 42 500).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 40 400
– J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis – Ls 37 000 (Ls 32 000).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 31 000
– Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Jānis Žīdens – Ls 20 000 (Ls 20 100).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 19 400
– Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš – Ls 36 000 (Ls 34 700).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 28 300
– Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Dace Markus – Ls 67 000 (Ls 64 200).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 51 500
– Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks – Ls 27 500 (Ls 24 100).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 24 400
– Ventspils augstskolas rektors Jānis Eglītis – datubāzē deklarācijas dati nav iekļauti.
Šā gada maija sākumā pēc smagas slimības rektors nomira.
– Vidzemes augstskolas rektore Vija Daukšte – Ls 33 000 (Ls 20 800).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 19 200
– Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs – Ls 31 000 (Ls 34 300).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 30 500
– Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors Egils Leščinskis – Ls 14 700 (Ls 12 800).
Alga par darbu rektora amatā 2012. gadā – Ls 14 700
Avots: nra.lv /Līga Nestere
Vēl par tēmu:
“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem
“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...
Lasīt tālākKas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk“Indexo” plāno iegādāties pensiju pārvaldes uzņēmumu “Vairo”
INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, ir vienojusies ar pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS VAIRO...
Lasīt tālāk“LaTS” veikalos zemo cenu grozs noteikts trīs mēnešu periodam
Mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikali izziņojuši zemo cenu produktu grozu, uzsverot, ka šādas cenas konkrētām pārtikas precēm būs fiksētas augustā, septembrī un oktobrī. “Atkarībā...
Lasīt tālākMājokļi kļūst dargāki, aizņemas arvien lielākas summas
Pēdējo divu gadu laikā vidējā jaunizsniegtā hipotekārā kredīta apmērs pieaudzis par 13%. Vidējais mājokļa kredīts 2023. gadā bija 90 tūkstoši eiro savukārt šogad bankas dati liecina,...
Lasīt tālāk2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji...
Lasīt tālākLatvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā ES: kā izmantot šo priekšrocību un ko sagaidīt?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Atrast jaunu darbu...
Lasīt tālākEP pieņēmis priekšlikumus cīņai ar nekvalitatīvu preču pieplūdumu no trešo valstu internetveikaliem
Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai pārvaldītu pieaugošo nekvalitatīvu un potenciāli bīstamu lētu preču pieplūdumu ES no trešo valstu interneta veikaliem. Ziņojumā,...
Lasīt tālākParāds seko dzīvoklim – kam pievērst uzmanību iegādājoties mājokli?
Lai gan arvien populārāka kļūst mājokļu iegāde jaunuzbūvētos projektos, Luminor dati liecina, ka dzīvokļi sērijveida ēkās vēl aizvien ieņem nozīmīgu vietu nekustamo īpašumu tirgū....
Lasīt tālākLatvieši vecumdienām krāj nedaudz apzinīgāk nekā Baltijas kaimiņi; 10% nekrāj neko
Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, turklāt galvenokārt ar pensiju 2. un 3. līmeņa palīdzību, 10% iedzīvotāju atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus savām vecumdienām,...
Lasīt tālāk