• Tweet

Turpinās sarunas par nākamā gada valsts budžetu. Secināts, ka nākamgad jauniem tēriņiem valsts budžetā pieejami nedaudz virs 80 miljoniem eiro, tādējādi ir priekšlikumi par pievienotās vērtības nodokļa samazināšana Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, strauji palielināt ģimenes pabalstu par trešo un katru nākamo bērnu, kā arī vairākas citas idejas.

„ZZS ceturtdien koalīcijas sarunās par nākamā gada valsts budžetu iestāsies par lauksaimnieku interesēm. Galvenā prioritāte – samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Tāpat ZZS aicinās nākamgad pašvaldībām novirzīt 19,6% no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, nevis 19,5%, kā paredzēts šobrīd,” pauž Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Tāpat jau iepriekš tika minēts, ka viena no galvenajām prioritātēm ir veselības nozare un tai nākamgad paredzēts budžetu palielināt par aptuveni 200 miljoniem eiro.

Kamēr ZZS runā par veselību un lauksaimniecību, Nacionālā apvienība par galveno prioritāti izvirzījusi pabalstu palielināšanu ģimenēm. Acīmredzot, šī iecere ir plānota reitingu paaugstināšanai, jo partija iesaka nākamgad par trešo un katru nākamo bērnu ģimenēm maksāt 100 eiro mēnesī, tādējādi tas valstij papildus izmaksātu gandrīz 30 miljonus eiro.

“Nav nozīmes daudz kam no tā, ko mēs esam iecerējuši un ieplānojuši, ja Latvijā nebūs cilvēku, ja nebūs nodokļu maksātāju, un pavisam nelielai sociāli aktīva vecuma iedzīvotāju daļai būs jāuztur dārgs valsts aparāts un pensionāri. Tā kā ilgtermiņā šis ir viens no kritiskākajiem jautājumiem, lai mēs izpildītu to valsts mērķi, kas ir ierakstīts Satversmē,” norāda partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Lai gan “Vienotības” valdes priekšsēdētājs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piekrīt, ka ir jādomā par ģimenēm, tomēr ir reālists un atzīst, ka maksāt ģimenēm 100 eiro mēnesī par trešo un katru nākamo bērnu valsts visdrīzāk nevarēs atļauties.

Ašeradens norāda, ka vēl starp “Vienotības” galvenajām prioritātēm ir austrumu robežas nostiprināšana, algu pieaugums zinātnes darbiniekiem un pasniedzējiem augstskolās, kā arī vecākus zaudējušo bērnu nonākšana audžu ģimenēs.

Kā ziņots iepriekš, jauniem tēriņiem nākamā gada valsts budžetā varēs atvēlēt aptuveni 80 miljonus eiro, bet ministriju vēlmes pēc papildu finansējuma ir aptuveni 600 miljonu eiro apmērā.

Foto: Valsts kanceleja