Gada alga Latvijā ir palielinājusies par 4,2%
Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2011. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 2,0% un gada kopējā alga – par 4,2%.
Analizējot 241 organizācijas sniegto informāciju par vairāk kā 53000 darbinieku atalgojumu, konstatēts, ka no katriem desmit darbiniekiem, kuriem darbavietā pienākumi nav būtiski mainījušies, gada laikā pieciem (49,9%) pamatalga ir palikusi nemainīga, trim (29,3%) tā ir palielināta, savukārt diviem (22,2%) – samazināta.
Savukārt, gada kopējais atalgojums, ko veido pamatalga, prēmijas un piemaksas, ir palielinājies vairāk nekā pusei strādājošo (53,7%), bet ceturtdaļai (24,2%) – samazinājies.
Mēneša pamatalgas pieaugums Rīgā un citviet Latvijā ir bijis līdzīgs (attiecīgi 2,0% un 2,2%), tomēr galvaspilsētā ir vērojams straujāks gada kopējā atalgojuma pieaugums – 4,2%, iepretim 2,9% pārējā valsts daļā.
Darba devēji arvien labprātāk pamatalgu atstāj nemainīgu un izmanto tieši atalgojuma mainīgo daļu (prēmijas, piemaksas, u.c.) savu vērtīgāko darbinieku papildu motivēšanai, vienlaikus šādā veidā pasargājot uzņēmumu no fiksētu izmaksu pieauguma biznesa apjomu samazināšanās gadījumā.
Organizācijas atzīst, ka galvenie kritēriji pamatalgas noteikšanai ir veicamā darba saturs un noteikta profila speciālistu pieejamība darba tirgū, kā arī darbinieka kompetence un darba rezultāti. Savukārt, atalgojuma mainīgo daļu galvenokārt nosaka individuālie darba rezultāti un izmaiņas organizācijas ieņēmumu un peļņas apjomā. Arī vēlme nopirkt tirgū jau gatavus speciālistus un kopējais pozitīvais noskaņojums tirgū sekmē algu pieaugumu.
Līdz ar to palielinās plaisa atalgojumā starp kvalificētiem un mazkvalificētiem darbiniekiem, kā arī darbiniekiem ar izciliem un viduvējiem darba rezultātiem.
Taču tie nav vienīgie iemesli, kas nosaka atalgojuma izmaiņas. Kā citus priekšnosacījumus var minēt uzņēmuma finansu iespējas, jau esošo atalgojuma līmeni un iepriekšējo gadu algu svārstības. Tāpat uzņēmumu vadītāji īpaši izvērtē vai palielināt algas vai darbinieku skaitu.
Iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā 48% darba devēju palielināja darbinieku skaitu, tajā pašā laikā 40% uzņēmumu samazināja darbinieku skaitu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk