• Tweet

30.maijā ar ikoniskā mūziķa Džeka Vaita uzstāšanos sāksies vasaras koncertu sezona Siguldas pilsdrupu estrādē.  12 Grammy un citu prestižu balvu ieguvējs, dziesmu autors, daudzpusīgs mūziķis, producents, aktieris un kopumā viena no šī gadsimta zīmīgākajām personībām modernajā rokmūzikā šovasar sniegs vienīgo koncertu Baltijas valstīs.

Latvijas alternatīvā roka apvienība “Bēdu Brāļi” ir apstiprinātie koncerta viesi, kas uzstāsies pirms Džeka Vaita.

Detroitas pievārtē daudzbērnu ģimenē kā jaunākais uzaugušais, Džeks jau bērnībā aizrāvās ar mūziku, mācīdamies spēlēt instrumentus, kurus viņa brāļi pameta novārtā. Pirmās bija bungas, tad ģitāra. Aizraušanās ar klasisko roku (Led Zeppelin, Doors, Pink Floyd) un blūzu noteica jaunā mūziķa turpmāko radošo ceļu.

Izejot parasto andergraunda grupu pieredzi, Džeks kopā ar tā brīža sievu Megu Vaitu nodibināja duetu The White Stripes. Pirmo atzinību minimālistiskais duets, kurā Mega spēlēja bungas, bet Džeks – visus pārējos instrumentus no ģitārām līdz taustiņiem un vēl dziedāja, ieguva līdz ar trešo studijas albumu “White Blood Cells” (2001). Līdz ar nākamajiem – “Elephant” (2003), “Get Behind Me Satan” (2005) un “Icky Thump” (2007) – Džeks Vaits apliecināja sevi, kā viena no spožākajām un atzītākajām personībām XXI.gs. rokmūzikā, jo īpaši indī un garāžroka žanrā. Vienkāršas, pat šķietami primitīvas kompozīcijas, aranžējumi un izpildījums, kurā saplūst garāžroka un blūza ietekme, ko papildināja pāra noslēpumainais publiskais tēls un sarkanā, baltā un melnā dizaina estētika, strauji audzēja grupas popularitāti mūzikas gardēžu vidū. Taču par īstām zvaigznēm The White Stripes padarījusi kompozīcija Seven Nation Army. Gadu gaitā tās piedziedājums kļuvis par gandrīz katra komandu sporta veida līdzjutēju skandējamo himnu. Iespējams, ka daudzi pat neko nezina par The White Stripes, taču aizraujošo “O-oho-hoo” katrs stadiona vai arēnas apmeklētājs atpazīs jau no pirmajām sekundēm.

Pēc The White Stripes Džeka Vaita radošais ceļš vijies cauri 2 citām grupām – The Raconteurs un The Dead Weather (kurām viņš bijis līdzdibinātājs) – līdz novedis pie solokarjeras. Tās ietvaros klajā nākuši seši studijas albumi, no kuriem kritiķi īpaši akcentē 2 pirmos (“Blunderbuss” (2012) un “Lazaretto” (2014)) un līdz šim pēdējo (“No Name” (2024)).

Kā jau minēts, Džeks Vaits kopumā saņēmis 12 Grammy balvas 8 dažādās kategorijās un 36 šīs balvas nominācijas, žurnāls Rolling Stone viņu divreiz iekļāvis pasaules izcilāko ģitāristu sarakstā, 2025.gada nogalē Džeks līdz ar Megu tika uzņemts Rokenrola slavas zālē.

Tāpat viņš pazīstams ar vispusīgo muzikālo sadarbību. Piemēram, Vaits producējis slavenās kantrimūzikas dziedātājas Loretas Linnas albumu “Van Lear Rose”, kas saņēma Grammy balvu. Kā arī kopā ar Ališiju Kīzu bondiādes filmai “Mierinājuma kvants” sarakstījis un ieskaņojis titulkompozīciju Another Way to Die.

Analogā skanējuma cienītājus noteikti imponē fakts, ka Džeks Vaits ir šāda ieraksta formāta un arī nesēju (vinila plašu) propagandētājs: “Man patīk analogais [formāts] tāpēc, ka tas liek jums darīt. Digitālais ieraksts sniedz jums visu to brīvību, visas šīs iespējas mainīt skaņas, kuras jūs ierakstāt, taču tā lielākoties nav labākā izvēle māksliniekam. Mehānika vienmēr nodrošinās raksturīgus mazus trūkumus, sīkus plankumiņus un šņākšanu, kas papildinās ideju ar kaut ko skaistu, pat romantisku. Nevainojama, laikus un pilnīgi bez svešiem trokšņiem padarīta lieta nav tas, uz ko jātiecas! Kāpēc gan lai kāds censtos ko tādu panākt?”

Līdzīgu uzskatu Džeks Vaits pauž arī attiecībā uz koncertiem: “Ja jums jāuzstājas, kā pēc grāmatas, jums ir lāzeri un pirotehnika, visam jānotiek precīzi piedziedājumā, kļūdīties būtu nāvējoši. Bet tas, ko darām mēs, uzstājoties dzīvajā, manuprāt, tās ir skaistas lietas. Tā mēs varam pat krasi mainīt dziesmu būtību”. Līdz ar to katra šī ekscentriskā talanta uzstāšanās ir unikāla, neparedzama un tāpēc vien apmeklējuma vērta.