• Tweet

Sākot 2020. gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2020. – 2022. gadam. Atbilstoši tām Latvijas ekonomikas izaugsme šogad saglabāta 3,2% līmenī. Savukārt 2020. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs. Tāds pats pieaugums saglabāsies 2021. un 2022. gadā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāks nekā iepriekšējās prognozēs. Prognozes tika izstrādātas 2019. gada jūnijā, ņemot vērā 2019. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz 2019. gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju.

“Pēc diviem straujiem ekonomikas izaugsmes gadiem 2019. gadā izaugsme ir kļuvusi lēnāka. To nosaka gan investīciju plūsmas stabilizēšanās, gan lēnāka ekonomiskā izaugsme pasaulē, gan arī atsevišķi vienreizēji faktori, tostarp elektroenerģijas ražošanas apjomu kritums hidroelektrostacijās laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma nozarē. 2019. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, IKP palielinājās par 3,0%. Savukārt otrajā ceturksnī, pēc IKP ātrā novērtējuma, – par 2,1%”, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Gada vidējā inflācija 2019. gadā prognozēta 2,8% un 2020. gadā 2,5% līmenī. Salīdzinājumā ar Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022. gadam prognozēm inflācijas prognoze 2019. gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem, galvenokārt straujāka nekā prognozēts iepriekš elektroenerģijas un dabas gāzes cenu pieauguma dēļ, kā arī zemāka eiro kursa ietekmē. Tāpat arī inflācijas prognoze 2020. gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem līdz 2,5%. 2021. un 2022. gadam inflācijas prognoze ir saglabāta nemainīga – attiecīgi 2,1% un 2,0%.

Saglabājoties stabilai ekonomikas izaugsmei, sagaidāms, ka tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad augs par 0,5%, bet bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7,0%. Nākamajā gadā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils, bet bezdarba līmenis turpinās pazemināties, noslīdot līdz 6,6%, un līdz 2020. gadam samazināsies līdz 5,7%. Salīdzinot ar iepriekšējām FM prognozēm, nodarbināto skaita un bezdarba līmeņa prognozes nav mainītas.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2020. gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski pašlaik vairāk attiecas uz vidējo termiņu un saistīti ar vairāku lielu investīciju projektu realizāciju, kuru ietekme uz ekonomikas izaugsmi var izrādīties labvēlīgāka nekā sākotnēji sagaidīts. Iespējama arī investīciju straujāka izaugsme, balstoties uz uzņēmumu pašu resursiem un nozīmīgāku kreditēšanas pieaugumu, ko vajadzētu sākt veicināt uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojumam reinvestētajai peļņai.

Savukārt negatīvie riski saistās ar pieaugušo nenoteiktību pasaulē. Pašlaik prognozēs nav ietverta Lielbritānijas izstāšanās no ES ietekme, jo pats process ir ieildzis un ļoti nenoteikts, bet izstāšanās bez vienošanās radītu negatīvu iespaidu uz ES un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām un ekonomisko aktivitāti. No iekšējiem riskiem jāpiemin straujāks par produktivitāti darba samaksas kāpums, kas ierobežo uzņēmumu pelnītspēju, un, šādai situācijai saglabājoties ilgstoši, tas var kavēt Latvijas ekonomikas attīstību. Turklāt kopā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos šī problēma laika gaitā kļūs arvien aktuālāka.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, un Latvijas komercbanku ekonomikas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Balstoties uz atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju, Finanšu ministrija ir aktualizējusi nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes. 2020. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti ar 6,7% pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu, savukārt 2021. gadā ar 5,3% un 2022. gadā ar 5,0% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vidējā termiņā nodokļu ieņēmumu pieauguma apmērs samazinās, ko ietekmē nodokļu reformas rezultātā apstiprinātie pasākumi, kā arī lēnāki ekonomikas izaugsmes tempi.

Apkopojot datus par valsts budžeta bāzes izdevumiem, vispārējās valdības komersantu prognozētajām bilancēm un pašvaldību budžeta prognozēm, Finanšu ministrija ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances 2020.-2022. gadam pie nemainīgas valdības politikas. Vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas scenārija 2020. gadā tiek prognozēts 0,2% no IKP un 2021. gadā 0,1% no IKP. Salīdzinājumā ar pavasarī iesniegto Stabilitātes programmu tiek prognozēts, ka deficīts būs zemāks, pateicoties augstākiem darbaspēka nodokļu ieņēmumiem nekā prognozēts iepriekš. Savukārt, 2022. gadā budžeta deficīts tiek prognozēts tuvu sabalansētajam līmenim pretstatā iepriekš prognozētajam pārpalikumam, ņemot vērā AS “Pasažieru vilciens” jauno elektrovilcienu piegāžu un līdz ar to izdevumu pārcelšanu uz 2022.-2023. gadu.

Salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi strukturālā izteiksmē nav mainīti 2021. un 2022. gadam, attiecīgi veidojot 0,5% no IKP, kas atbilst Latvijas vidēja termiņa mērķim. Savukārt, nākošgad deficīta mērķis ir nedaudz stingrāks, t.i., 0,46% no IKP, un to skaitlisko fiskālo nosacījumu pārrēķina rezultātā ietekmēja Fiskālās disciplīnas likuma izdevumu pieauguma nosacījuma piemērošana.

Aktualizēto indikatīvo fiskālās telpas apjomu ietekmē Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” prognozējamā iekļaušana vispārējās valdības sektorā, kam būs negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2020. gadā 71,9 milj. eiro un 2021. gadā 14,2 milj. eiro apmērā. Kā rezultātā pieejamā fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai 2020. gadā ir negatīva -25 miljoni eiro, bet 2021. un 2022. gadā telpa ir pozitīva, attiecīgi veidojot 34 un 132,5 miljonus eiro. Lai novērstu vietējās valdības (pašvaldību) sektora nekontrolētu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu un fiskālo telpu, Finanšu ministrija plāno sagatavot priekšlikumus izmaiņām fiskālās disciplīnas regulējumā.