FKTK: Banku sektors attīrījās un sašaurinājās, saglabājot augstus stabilitātes rādītājus
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) publicējusi 2017. gada un darba pārskatu, kurā ir apkopota būtiskā informācija par FKTK darbu un tās uzraugāmo finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības rezultātiem 2017. gadā.
Saskaņā ar FKTK datiem Latvijas finanšu un kapitālā tirgū pēc aktīvu apjoma joprojām lielākais segments ir komercbankas – ar 84% sektora aktīvu. Raksturojot pērno gadu, FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš gada pārskata ievadvārdos uzsver: “Īstenojot jauno kārtību atbilstības jomā, Latvijas banku sektors 2017. gadā sašaurinājās, un tas ietekmēja tā peļņas rādītājus, tomēr mūsu bankas saglabāja augstu kapitalizācijas un likviditātes līmeni. Tādējādi FKTK savulaik prasītie paaugstinātie banku stabilitātes rādītāji t.s. ārvalstu segmenta bankām, ir pierādījuši sevi darbībā kā labs instruments šajā pārmaiņu vadības periodā, kad radikāli jāmaina klientu bāze daļā banku sektora.”
Pārmaiņu rezultātā kopumā 2016. un 2017. gadā ārvalstu klientu noguldījumu kritums Latvijas bankās ir bijis 30% apmērā, t.i., no Latvijas finanšu sektora ir aizgājis ap 4 mljrd. eiro pārāk riskantas ārvalstu klientu naudas, kas šeit vairs nav bijusi vēlama. 2017. gada beigās Latvijas bankās pārliecinoši dominēja iekšzemes noguldījumi, ārvalstu klientu segmentam noguldījumu ziņā samazinoties līdz 39%. Pārskata gadā turpināja uzlaboties banku kredītportfeļu kvalitāte un redzami auga iekšzemes noguldījumi, kompensējot to samazinājumu ārvalstu segmentā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Noteikti nav daudz valstu, kurās bankas spētu tik mierīgā un kontrolētā veidā nodrošināt, ka ierobežotā laika posmā Latvijas finanšu sektoru pamet miljardiem eiro. Latvijā 2017. gadā bija sasniegts teju 20 gados zemākais punkts ārvalstu noguldījumu ziņā, atbrīvojot valsti un bankas no lieka reputācijas riska. Mainoties ģeopolitiskajiem un drošības akcentiem pasaulē, pārbaudes siets, kuram tagad ir un būs jāiet cauri Latvijas bankām, ir vēl smalkāks, nekā mums šķitis iepriekš, un pagātnes kļūdām šogad ir bijusi tāla atbalss. Tāpēc zināmu klientu kategoriju iziešana no banku klientu bāzes būs aktuāls uzdevums arī nākamgad. Pēc šīs transformācijas saplūdīs līdzšinējās divas Latvijas banku grupas, un nebūs vairs tādu specifisku ārvalstu klientu banku Latvijā.”
2017. gads bija zīmīgs arī ar to, ka FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju piecās Latvijas t.s. ārvalstu klientu bankās konstatēja trūkumus normatīvo prasību izpildē, kas bija ļāvuši iepriekšējos gados līdztekus vairākām citu valstu bankām izmantot pret Ziemeļkoreju noteiktā sankciju režīma apiešanai arī šīs Latvijas bankas. Pārkāpumi bija netieši, visas iesaistītās bankas tos atzina un sadarbojās ar izmeklētājiem, tomēr šīm bankām tika piemērots arī naudas sods – kopā 3.5 milj. eiro apmērā.
FKTK 2017. gada un darba pārskatā ietverta nozīmīgākā informācija par FKTK darbu finanšu sektora uzraudzības, licencēšanas un regulējošo prasību jomā. Pārskats sniedz ieskatu finanšu stabilitātes sistēmā, ko Latvijā veido Noguldījumu garantiju fonds, Apdrošināto aizsardzības fonds, Finanšu instrumentu tirgus klientu aizsardzības sistēma un Finanšu stabilitātes nodeva. Tāpat gada pārskatā var iepazīties ar FKTK īstenoto sadarbību starptautiskā līmenī, kā arī ar paveikto sabiedrības informēšanā un finanšu pratības pilnveidē. Pārskatā tiek aplūkota arī FKTK pārvaldība un organizācija, tai skaitā personāla politika, iestādes struktūra un darbības finansiālais nodrošinājums.
Vēl par tēmu:
Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālākKIB: nebanku sektorā biežāk aizņemas iedzīvotāji ar sliktāku kredītreitingu
Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu...
Lasīt tālākFM: Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti
Pirmdien, 12. maijā, Briselē notiekošajā Eirogrupas sanāksmē Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un ministrijas pārstāvji piedalās diskusijās par jautājumiem, kas skar...
Lasīt tālākNekrāt var atļauties tikai turīgi cilvēki – kāpēc tā?
Laikā, kad vērtspapīru tirgus piedzīvo vētrai raksturīgu viļņošanos, pieaug iedzīvotāju bažas par savu uzkrājumu drošību un ieguldītās naudas nākotni. Ne velti savu augstāko līmeni...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālāk