• Tweet

Vasarā banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka Latvijas bankas izmantotas Ziemeļkorejas naudas pārskaitījumos. TV3 raidījumam “Nekā personīga” kļuvis zināms, ka viena no bankām ir uzvarējusi strīdā ar FKTK. Tā pierādījusi, ka pārmetumi par it kā sadarbību ar Ziemeļkorejas atbalstītājiem bijuši vāji un nepārliecinoši. FKTK pārmetis sankciju pārkāpumus pret personām, kas sankciju sarakstos iekļautas pēc uzliktajiem sodiem.

Pirms 7 gadiem ārvalstu mediji pirmo reizi ziņoja, ka kāda Latvijas banka pieķerta pārskaitot Ziemeļkorejas naudu. Šajā darījumā kāds ārvalstu uzņēmums mēģinājis Jaunzēlandē pirkt liellopu gaļu. Tā bijusi dāvana Ziemeļkorejas amatpersonām par godu līdera Kima Čenuna dzimšanas dienai. Kura bija pieķertā banka, nav zināms.

Šogad FKTK pat divas reizes sasauca preses pasākumus un atklāja 5 bankas, kas bijušas iesaistītas neatļautos darījumos ar Ziemeļkoreju.

FKTK piemēroto soda naudu apjoms: Baltikums – 35 575 eiro; Privatbank – 35 575 eiro; Reģionālā investīciju banka – 570 364 eiro (tajā skaitā par Ziemeļkoreju); Norvik banka – 1 324 667 eiro (tajā skaitā par Ziemeļkoreju); Rietumu banka – 1 566 604 eiro (tajā skaitā par Ziemeļkoreju).

“Tie nav nebūtiski pārkāpumi, tie ir būtiski, īpaši, ja mēs apzināmies, ka runa šeit ir par starptautisku sankciju pārkāpumiem netiešu. Bet tomēr mūsu bankas kaut kur šajā ķēdē atrodas. Tas nozīmē to, ka banka ir ļāvusi sevi izmantot šādiem darījumiem,” toreiz sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

“Nekā Personīga” zināms, ka banku uzraugs FKTK gribēja sodīt vēl arī citas bankas, piemēram, ABLV. Šī banka FKTK “būtiskos pārkāpumus” spējusi atspēkot un uzraugs no sodīšanas atteicies. 24.novembrī abas puses noslēgušas vienošanos. Līgums arī paredz, ka publiski neviens par notikušo neizteiksies.

Laika posmā no 2016. gada beigām līdz šī gada oktobrim FKTK veica neklātienes mērķa pārbaudi ABLV Bank, AS.

Šī gada 24. maijā pārbaudes rezultātā FKTK ierosināja administratīvo lietu, savukārt 24. novembrī FKTK un ABLV Bank, AS noslēdza administratīvo līgumu, kurā vienojās par administratīvās lietas izbeigšanu.

Ar administratīvā līguma noslēgšanu ierosinātā lieta izbeigta bez administratīvā akta izdošanas un bez soda naudas vai citu sankciju piemērošanas ABLV Bank, AS. Pārbaudē FKTK nav konstatējusi ABLV Bank, AS darbībā starptautisko, tajā skaitā, Eiropas Savienības, sankciju vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpumus vai citus pārkāpumus, par ko varētu tikt piemērots sods.

Banku uzraugs interviju “Nekā Personīga” atteica. Par bankām, kam pārkāpumi atklāti esot ziņots vasarā un nekā jauna šajā sakarā neesot. Savukārt par bankām, pret kurām bijušas pārbaudes, kas beigušās bez rezultāta, komisija nestāstīs.

Bankas saņēmušas pārmetumu no FKTK, ka tās apkalpojušas Taivānas pilsoni Aleks Tsai. Zināms, ka viņš kā divu kompāniju vadītājs (Trans Merits Co. Ltd ; Global Interface Company Inc) palīdzējis kādai Ziemeļkorejas firmai naudas pārvedumos, lai attīstītu masu iznīcināšanas ieroču, tajā skaitā kodolieroču un ballistisko raķešu programas. Naudas pārskaitījumiem izmantota vairāku uzņēmumu ķēde.

Aleks Tsai tika arestēts 2013.gadā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un izdots sodīšanai ASV. Tur viņam tika piespriesti 2 gadi cietumā.

Laikā, kad šaubīgie pārskaitījumi caur bankām Latvijā notika, šī cilvēka vārda sankciju sarakstos nemaz nav bijis. Un tas Latvijas sankciju listē ar premjera un ārlietu ministra akceptu iekļauts vien šī gada 25.jūlijā. Tomēr FKTK sodu tik un tā centies par šo pārkāpumu bankām piemērot. Ar atpakaļejošu datumu.

“Kad mēs par to uzzinājām, mēs veicām pārbaudes vēsturiskajos sankciju sarakstos. Un mēs nevarējām atrast šī cilvēka vārdu sankciju sarakstos. Šī persona tika atzīta par “sankciju personu” pēc jau notikušā fakta,” stāsta Norvik banka Valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels.

Norvik banka piespriesto sodu samaksāja. Tā apgalvo, ka bankā daudz kas mainīts un uzlabots. Lai Ziemeļkorejas izmantotās sarežģītas shēmas naudas pārskaitījumiem varētu atklāt.

“Piemēram, jums ir kompānijā Lietuvā, kas pārdod preces Polijai, Polijas klientam ir darījumi ar kādu Čehijā. Kas sadarbojas ar kādu Honkongā un Honkongas firma pārdod preces firmai Japānā, kas ir iekļauta sankciju sarakstos. Klienta, klienta, klienta klients. Jums ir ļoti gara darījumu ķēde. Mēs esam vienā posmā un mēs neredzam visu, kas notiek 10 vai 12 pārskaitījumos. Mēs neskatāmies ne tikai uz savu klientu vai viņa klientu. Mēs raugāmies un klienta klienta klientu, lai saprastu, ka nav sankciju pārkāpumi vai likumpārkāpumi vai izvairās no nodokļiem, kas varētu nākotnē novest pie naudas atmazgāšanas lietām,” norāda Bramvels.

Šonedēļ inspicēt bankas Latvijā bija ieradies agrākais ASV Finanšu ministrijas un Valsts kases darbinieks Daniels Glasers. Viņš nodarbojies ar terorisma finansēšanas un naudas atmazgāšanas apkarošanu. Šobrīd Glasers strādā firmā, kas palīdz ASV valdībai un bankām pasaulē apkarot netīro naudu.

“Ziemeļkoreja kļuvusi par ekspertu kā slēpti iefiltrēties starptautiskajā finanšu sistēmā. Jau 10 gadus bankām pasaulē tas ir bijis standarts – censties izvairīties no darījumiem ar Ziemeļkoreju. Bet to nav tik viegli izdarīt. Ziemeļkorejai ir fasādes uzņēmumi, čaulas uzņēmumi, tiek izmantoti partneri un aģenti, kurus ir grūti identificēt, lai piekļūtu banku kontiem pasaulē. Ķīnā un Āzijas dienvidaustrumos Ziemeļkoreja ir atradusi veidus kā iefiltrēties banku sistēmā un turpinātu veikt starptautiskus pārskaitījumus,” stāsta Glasers.

“Pašsaprotami un pamatoti, ka Latvijas bankas veic darījumus ar klientiem Ķīnā, Krievijā un Āzijas dienvidaustrumos. Kad jūs veicat šāda veida darījumus, jūs sevi pakļaujat riskam. Tas nenozīmē, ka jums šādi nevajadzētu rīkoties. Bet bankām Latvijā ir jābūt ļoti ļoti pārliecinātām un ļoti modrām,” uzskata Glasers, norādot, ka bankas Latvijā ir sākušas kļūt krietni uzmanīgākas pret apdraudējumiem, ar ko tās saskaras un sper efektīvus soļus, lai sevi aizsargātu.

Komercbanku asociācija uzskata, ka Latvijā līdz 2015.gadam bankas bijušas pārāk atvērtas riskantiem ārvalstu klientiem. Bet slikti strādājuši arī banku uzraugi un policija, kas nav rūpējušies, lai ziņas par šaubīgajiem klientiem varētu pilnvērtīgi un “uz karstām pēdām” iegūt no ārvalstu dienestiem un pasaules lielākajām bankām. Uz šādu trūkumu norādīja arī vairākas “Nekā personīga” aptaujātās bankas, kas saņēma FKTK sodus.

Atbilde no AS “Reģionālā investīciju banka”: “Iespēju līmenis un analīzei pieejamās informācijas apjoms vienai atsevišķai Latvijas bankai neapšaubāmi ir mazāks, nekā sistēmiskām starptautiskajām bankām ar plašu korespondentbanku tīklu, vai atsevišķas valsts banku sistēmai kopumā. Tādēļ bankām ir svarīgi savlaicīgi un pietiekamā apjomā iegūt no tiesībsargājošajām institūcijām un regulatora informāciju, kādu bankas nevar iegūt no publiskiem avotiem, kā arī saņemt precīzas instrukcijas un prasības rīcībai konkrētās situācijās.”

Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa klāsta, ka uzdevums ir panākt, lai 1-2 triljoniem dolāru, kas globāli tiek lēsta kā nelegālā nauda, ka nekas no tā nepietuvotos Latvijas finanšu sistēmai. “To mēs varēsim izdarīt tikai tad, kad šī informācijas apmaiņa ar tiesībsargojošām iestādēm gan Latvijā, gan starptautiski būtiski uzlabosies. Tikai efektīvi sarunājoties un daloties ar šo informāciju mēs panāksim ātrāku un labāku izmeklēšanu. Šeit ir jautājums, kādas ir iespējas policijai atalgot attiecīgos speciālistus,” uzskata Liepiņa.

Foto: Pixabay