• Rīga
    Fog
    18°C
     
10/03/2022, Kategorija: Finanses, bankas, Svarīgākais

Pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, brīdina Fiskālās disciplīnas padome.

Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022. – 2025. gadam sakarā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Kā norāda Padome, kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10. februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24. februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025. gadam. Padome atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā – turpmākās militārās eskalācijas – pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt ekonomisko situāciju.

Padome kā būtiskākos no tiem atzīmē makroekonomisko nesabalansētību risku. Proti, enerģijas resursu, it īpaši gāzes un naftas cenas, turpinās pieaugt, vienlaicīgi pieaugs arī pārtikas un ražošanas izejvielu cenas, tomēr noteikt inflācijas attīstības augstāko punktu pašlaik nav iespējams. Sankciju kumulatīvais efekts negatīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, īpaši maznodrošinātos, un arī Latvijas uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar eksportu uz un importu no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kas var izraisīt uzņēmumu bankrotus. Sagaidāma privāto investīciju apjoma un privātā patēriņa apjoma samazināšanās. Savukārt augstais inflācijas līmenis ar lielu varbūtību var rezultēties kreditēšanas likmju celšanā, kas samazinās uzņēmumu kreditēšanu, kas jau patlaban nav augsta, norāda Padome.

Pie sektorāliem riskiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas attīstību, Padome min negatīvo pārmaiņu ietekmi uz lielu daļu ekonomikas nozaru, t.sk ražošanu, lauksaimniecību un pakalpojumiem. Primāri cietīs ražošanas uzņēmumi, kas izmanto no Krievijas importētus materiālus, piemēram, metālus (dzelzi un tēraudu) un koksni. Lauksaimniecības sektoru gan globāli, gan vietējā mērogā ietekmēs minerālmēslojuma cenu kāpums un iespējamie piegāžu pārrāvumi. Tas kopumā ar degvielas cenu kāpumu izraisīs ievērojamu pārtikas cenu pieaugumu.

Sakarā ar enerģijas cenu kāpumu tiks negatīvi ietekmēti energoietilpīgie Latvijas uzņēmumi, it īpaši būvmateriālu ražotāji. Sankciju dēļ cietīs Latvijas transporta sektors un tūrisma nozare. Var sagaidīt straujas strukturālas izmaiņas darba tirgū, jo iespējami uzņēmumu bankroti vai ražošanas sašaurinājums.

Kā iespējamos fiskālos riskus Padome min gaidāmo straujo pieprasījumu pēc valsts atbalsta pasākumiem, kas var būt augstāks par Covid-19 krīzes laika atbalsta apjomu. Arī ievērojama aizsardzības izdevumu kāpināšana palielinās slodzi uz fiskālo bilanci. Kā uzsver Padome, Covid-19 krīzes rezultātā ir jau palielinājušies valsts parāds un budžeta deficīts, bet jaunas krīzes ietekme varētu būt vēl lielāka. Tādēļ šobrīd nav prognozējams, kādā termiņā valdība spēs atgriezties pie ilgtspējīgas fiskālas politikas. Pastāv augsta varbūtība, ka, pieaugot cenām, vajadzēs sniegt atbalstu nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām, kas izraisīs vēl vienu fiskālā deficīta un valsts parāda pieauguma vilni.

“Padome ir vairākkārt brīdinājusi, ka nav vēlams pārmērīgi kāpināt valsts parādu, jo ir svarīgi atstāt drošības spilvenu iespējamai krīzei nākotnē. Diemžēl no Covid-19 krīzes esam pilnīgi bez pauzes iegājuši sankciju krīzē, kad fiskālās disciplīnas ievērošana nebūs pirmā prioritāte. Šajā drūmajā situācijā pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvijas fiskālie rādītāji ir samēra labi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tas dod cerību, ka arī šo krīzi Latvijai sekmīgi izdosies pārvarēt,” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM piedāvātais makroekonomiskās attīstības scenārijs varētu īstenoties pie labvēlīgas situācijas attīstības, tomēr pesimistiska notikumu attīstība ir ļoti iespējama. Tādēļ, strādājot pie Stabilitātes programmas 2022.- 2025. gadam, Padome aicina FM izstrādāt pesimistisko scenāriju, kā arī izanalizēt konsekvences gadījumā, ja Krievijas naftas un gāzes piegādes tiek pārtrauktas.

Pašlaik pastāv augsta neskaidrība, kādā veidā un cik lielā mērā ekonomika spēs absorbēt krīzes situāciju. Kā parādīja nesenā Covid-19 krīzes pieredze, apmēram gada laikā ekonomika spēja pielāgoties ierobežojumiem, valsts atbalsta pasākumi bija efektīvi un atgriešanās pie izaugsmes notika ātrāk nekā tika sākotnēji prognozēts, atgādina Padome.

Padome uzsver, ka pašreizējā situācijā plāno turpināt Covid-19 krīzē uzsākto ekonomikas monitoringu, lai spētu savlaicīgi norādīt uz akūtiem ekonomiskiem un fiskāliem riskiem, iesakot fiskāli ilgtspējīgus risinājumus.

Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes tiek izmantotas par pamatu Latvijas stabilitātes programmas izstrādei 2022. – 2025. gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2022. gada aprīlī. Padomes izvērtējumam un apstiprinājumam FM sagatavotās prognozes tiek nodotas kopš 2016. gada divas reizes gadā – izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

899 skatījumi




Video

Kariņš: Ukraiņi maksā ar savām dzīvībām. Mēs maksājam ar saviem makiem

22/06/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Kamēr ukraiņi maksā ar savām dzīvībām, mēs maksājam ar saviem makiem, runājot par degvielas cenu kāpumu kompensēšanu, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Kā zināms,...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Pedagogu atalgojuma modeļa reforma izdosies

22/06/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priekšvēlēšanu laikā cenšas no politiķiem izspiest jaunus solījumus, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā notiks vērienīgi Līgo pasākumi

22/06/2022

Šī gada 23. jūnijā no plkst.20.00 līdz pat rīta gaismai rīdzinieki un pilsētas viesi tiek aicināti piedalīties vērienīgās Līgo svinībās Dzegužkalnā un Mežaparkā. “Dzegužkalna...

Lasīt tālāk
Video

Valdība konceptuāli vienojas segt pusi no apkures sadārdzinājuma visiem iedzīvotājiem

21/06/2022

Šodien, 21. jūnijā, Ministru kabineta apstiprināja Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes...

Lasīt tālāk
Video

Ieslodzījuma vietu pārvalde lemj – Rīgas Centrālcietuma administrācijai jāatvainojas Lembergam

21/06/2022

Šī gada 20. jūnijā Ieslodzījuma vietu pārvalde ir pieņēmusi lēmumu atzīt par prettiesisku Rīgas Centrālcietuma priekšnieka rīcību, liedzot politiķim Aivaram Lembergam iespēju balsot...

Lasīt tālāk
Video

Izlaidīs “Erasmus” programmai veltītu 2 eiro piemiņas monētu

21/06/2022

Piektdien, 1. jūlijā, eiro zonas valstu centrālās bankas, t.sk. Latvijas Banka, izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Eiropas Komisijas (EK) izglītības un mācību apmaiņas programmas...

Lasīt tālāk
Video

Iekšlietu ministrs: Sabiedrība un uzņēmēji pagurst no Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas

21/06/2022 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Sabiedrība pagurst no Ukrainas bēgļu uzņemšanas, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Viņš atzina, ka uzreiz pēc Krievijas armijas atklātā...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Iespējams, ka mēs varam arī mācīt mazāk

21/06/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Viens no iespējamajiem risinājumiem, kā sabalansēt pedagogu darba slodzi, ir skolēniem Latvijas vispārizglītojošajās izglītības iestādēs mācīt mazāk, šorīt intervijā Latvijas Radio...

Lasīt tālāk
Video

Ārlietu ministrs: ES ir jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skārusi pārtikas nodrošinājuma krīze

21/06/2022

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā notika diskusija par Krievijas agresiju Ukrainā un tās globālo...

Lasīt tālāk
Video

LIZDA vienojas septembrī sākt beztermiņa streiku

20/06/2022

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ilgstoši nespējot panākt vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju par pedagogu darba algas un darba slodzes sabalansēšanas...

Lasīt tālāk