Finanšu tirgū tiks piedāvāti jauni maksājumu pakalpojumu veidi

Finanšu tirgū drīzumā tiks piedāvāti jauni maksājumu pakalpojumu veidi – maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums.
2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā. PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus – kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi – maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.
Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies Latvijā sniegt kādu no jaunajiem minētajiem maksājumu pakalpojumiem, būs jāsaņem FKTK licence. Šī licence dos tiesības pakalpojuma sniedzējam strādāt visā Eiropas Savienībā. Savukārt licences, kuras izsniegs uzraudzības iestādes citās ES dalībvalstīs, dos tiesības to dalībvalstu inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt savus pakalpojumus arī Latvijā. Inovatīvos pakalpojumus varēs piedāvāt arī bankas un citi jau esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji pēc saskaņojuma ar FKTK.
Jāatzīmē, ka inovatīvie regulētie pakalpojumi klientam būs pieejami vienīgi tad, ja klients būs devis skaidru atļauju piekļūt saviem datiem bankā. Licencētajiem inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro stingras klientu datu un IT sistēmas drošības prasības. PSD2 bankām savukārt paredz pienākumu nodrošināt šādu datu pieejamību licencētajiem inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot šim nolūkam jaunu, drošu saziņas kanālu (piemēram, lietojumprogrammas saskarni – API). Tomēr līdz brīdim, kad šādi droši saziņas kanāli būs izveidoti (līdz 2019. gada rudenim), inovatīvajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs tiesības izmantot citas klientu datu iegūšanas metodes, ja šādām darbībām būs saņemta nepārprotama klienta piekrišanu.
Maksājuma ierosināšanas pakalpojums
Maksājuma ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošinās pircējam iespēju interneta veikalā norēķināties par preci vai pakalpojumu, ierosinot pārskaitījumu no sava bankas konta, neizmantojot maksājumu karti. Maksājums notiks līdzīgi kā šobrīd veicot internetbankas maksājumu, taču klients netiks pāradresēts uz savas internetbankas mājas lapu, lai tai pieslēgtos.
Šāds maksājumu ierosināšanas pakalpojums būs ērts interneta tirgotājiem, kuri šobrīd, vēloties piedāvāt pēc iespējas plašākas norēķinu metodes, cenšas nodrošināt klientiem iespēju maksāt gan ar maksājumu kartēm, gan dažādu internetbanku saslēgumus, gan vēl citas metodes. Turpmāk, izmantojot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, tirgotājam nebūs jāslēdz sadarbības līgumi ar katru no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, jo tiešus maksājumus tirgotājam no jebkuras pircēja bankas visā Eiropas Savienībā varēs piedāvāt maksājuma ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs. No otras puses, maksājuma ierosināšanas pakalpojums piedāvās priekšrocības arī interneta veikalu pircējiem, jo interneta veikalos piedāvātās norēķinu iespējas būs plašākas. Tomēr, klienti, kuri nevēlēsies dot atļauju inovatīvā pakalpojuma sniedzējam veikt maksājumus viņa vārdā, varēs turpināt norēķināties sev ierastajā veidā.
Konta informācijas pakalpojums
Konta informācijas pakalpojums dos iespēju klientiem redzēt apkopotu informāciju par viņu maksājumu kontu saturu, kas atrodas dažādās bankās un maksājumu pakalpojumu sniedzējos. Šāda informācija klientiem varētu palīdzēt, piemēram, plānojot savus ieņēmumus un tēriņus. Konta informācijas pakalpojums varētu tikt izmantots arī kā dažādu biznesa modeļu papildelements ātrākai informācijas apmaiņai. Tomēr, neatkarīgi no šī pakalpojuma izpausmes veida, FKTK atgādina, ka arī konta informācijas pakalpojuma sniedzējam vienmēr būs jāsaņem nepārprotama klienta piekrišana datu iegūšanai no klienta norādītajiem maksājumu kontiem citos maksājumu pakalpojumu sniedzējos.
Stingrā autentifikācija maksājumiem internetā
Lai nodrošinātu drošākus elektroniskos maksājumus, PSD2 nosaka, ka visām elektroniskajām transakcijām jānodrošina klientu stingrā autentifikācija. Stingrā autentifikācija palīdzēs samazināt elektronisko maksājumu krāpniecības riskus un uzlabot patērētāju datu aizsardzību. Lielākā daļa drošības prasību norēķiniem internetā ir spēkā jau no 2017. gada 1. aprīļa.
Papildu prasības
PSD2 nosaka laika ierobežojumu pakalpojuma sniedzējam naudas atmaksāšanai klientam neautorizēta vai kļūdaina maksājuma gadījumā. Regulējums nosaka, ka naudas atmaksa šādos gadījumos, jāveic nekavējoties, ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām. Izņēmums noteikts vienīgi gadījumiem, ja pakalpojuma snidzējam ir pamatotas aizdomas, ka klients rīkojies prettiesiski
Jaunās direktīvas prasības paredz arī samazināt klientu pašriska apmēru no 150 uz 50 EUR neautorizētu maksājumu gadījumā. Tā kā Latvija ir izvēlējusies pēc iespējas aizsargāt patērētājus, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums jau šobrīd nosaka, ka patērētājiem nav piemērojams pašrisks par neautorizētiem maksājumiem maksājumu kartes nolaupīšanas vai citādas prettiesiskas piesavināšanās dēļ. Tomēr ziņa par klientu pašriska apmēra samazināšanu noteikti ir pozitīvs jauninājums juridiskām personām.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālākAptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālāk