Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %

Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties par stabilākām vecumdienām, ir regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī. Luminor dati rāda, ka gada noslēdzošajos mēnešos tradicionāli iemaksu apjoms būtiski pieaug – par vairāk nekā 40 % –, un tas saistīts ar iespēju nākamajā gadā saņemt lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu, norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Lielāka IIN atmaksa par 2025. gadu
Pensiju 3. līmenis ir viens no retajiem finanšu instrumentiem, kura labums redzams gan šodien, gan ilgtermiņā. Regulāri un pat, ja sākotnēji nelieli, ieguldījumi laika gaitā veido apjomu, kas spēj būtiski uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās. Turklāt no šī gada iedzīvotāji izjūt vēl vienu papildu priekšrocību: IIN likme ir paaugstināta līdz 25.5 %, kas nozīmē arī lielāku iespējamo atmaksu par veiktajām iemaksām nekā līdz šim. Novērojam, ka arī šis aspekts ir viena no stabilām motivācijām iedzīvotājiem aktivizēties tieši gada izskaņā. Lai gan ieteicams par uzkrājumu gādāt visu gadu, gada izskaņa bieži kļūst par brīdi, kad iemaksu apjoms strauji pieaug.
Svarīgi atcerēties – nodokli iespējams atgūt par summu, kas nepārsniedz 10 % no bruto darba algas un nav vairāk kā 4000 eiro (summējot ar iemaksām uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ja tādas tiek veiktas). Luminor dati rāda, ka vidējā iemaksu summa, ko veic pensiju 3. līmeņa dalībnieki, ir 65 eiro mēnesī. Piemēram, ja gada laikā iemaksāti 780 eiro, no šīs summas iespējams saņemt atpakaļ teju 200 eiro, savukārt tie, kuri gada nogalē palielina gada kopējo summu līdz maksimālajam apjomam, var būtiski palielināt arī atgūto nodokli.
Kā saņemt nodokļu atmaksu?
IIN atmaksa pieejama, sākot no 1. marta, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un šis process vairs neprasa papildu dokumentus – informācija par iemaksām automātiski nonāk Valsts ieņēmumu dienestā. Ja deklarācija par iepriekšējiem gadiem nav iesniegta, to iespējams izdarīt arī par pēdējiem trim periodiem, atgūstot summas, kas citādi paliktu neizmantotas.
Raksturojot iedzīvotāju paradumus, A. Krūmiņš norāda, ka gada nogale vienmēr atgādina par ilgtermiņa finanšu disciplīnas nozīmi. Cilvēki izvērtē ne tikai savu šī gada budžetu, bet arī to, kādi būs nākamie soļi, un bieži vien nonāk pie secinājuma, ka pat neliels papildu ieguldījums var ievērojami uzlabot finanšu drošību nākotnē. Papildu ieteikums ir saņemto nodokļu atmaksu ieguldīt atpakaļ pensiju fondā, tādējādi palielinot salikto procentu spēku kapitāla pieaugumam.
Pieaug pensiju 3. līmeņa dalībnieku aktivitāte
Luminor dati rāda, ka pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits turpina pakāpeniski palielināties. Arī Latvijas Bankas dati liecina par izaugsmi – iemaksu apjoms gada laikā pieaudzis par 22 % un pirmajā pusgadā sasniedza 72 miljonus eiro. Kā uzsver eksperts, gudrākais risinājums ir ne tikai izmantot nodokļu atmaksu, bet arī atgūto summu ieguldīt atpakaļ pensiju kapitālā, tā pastiprinot iespēju kapitālam turpināt augt. Šāda konsekvence ļauj uzkrājumam augt daudz straujāk un nodrošina ievērojamu finansiālo spilvenu nākotnei.
Gada izskaņa ir piemērots brīdis pieņemt lēmumus, kas strādā mūsu pašu labā ilgtermiņā. Pensiju 3. līmenis ir instruments, kas sniedz iespēju gan saņemt tūlītēju nodokļa atvieglojumu, gan pakāpeniski veidot stabilu finanšu pamatu vecumdienām, turklāt jebkurā brīdī to iespējams pielāgot savām iespējām.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk