Finanšu ministrija samazina šā gada IKP pieauguma prognozi līdz 1,6%
Mainoties 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. Ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta līdz 1,6%, bet 2023. gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām, šā gada augusta sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta par 1,2 procentpunktiem un 2023. gadam – par 1,6 procentpunktiem.
Līdz ar spēcīgo privātā patēriņa atjaunošanos pēc Covid-19 ierobežojumiem un tikai ierobežoto kara ietekmi, ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā pusē sasniedza 4,1%. Gada otrajā pusē, augsto cenu un pirktspējas krituma ietekmē patēriņa pieauguma tempam būtiski mazinoties, kā arī pasliktinoties Latvijas ražotāju situācijai un saglabājoties zemiem investīciju apjomiem, trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,6% un ekonomikas lejupslīde sagaidāma arī gada pēdējā ceturksnī. Augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos turpinās negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku arī 2023. gada pirmajā pusē, bet no gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties, 2024. un 2025. gadā atkal uzrādot pozitīvu dinamiku un IKP pieaugumam sasniedzot 3,0%.
Salīdzinot ar augustā izstrādātajām prognozēm, atjaunotajā makroekonomisko rādītāju scenārijā arī nedaudz paaugstināta inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam. Pēc aktualizētajām prognozēm, patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā sasniegs 17,3%, bet 2023 .gadā samazināsies līdz 8,5%, kas ir attiecīgi par 0,8 un 2,0 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts augusta sākumā. Nākamajos divos gados inflācijas spiediens mazināsies, līdz 2025. gadam tai stabilizējoties 2,0% līmenī.
Darba tirgū Krievijas uzsāktā kara, tirdzniecības ierobežojumu un straujā cenu kāpuma negatīvā ietekme līdz šim praktiski nav bijusi jūtama un varētu izpausties ar lielāku laika nobīdi nekā prognozēts iepriekš. Attiecīgi 2022. gada bezdarba līmeņa prognoze ir samazināta līdz 7,0% jeb par 0,1 procentpunktu, bet 2023. gadā bezdarba līmenis varētu paaugstināties līdz 7,3%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā prognozēts augustā. 2024. gadā gaidāma bezdarba samazināšanās līdz 7,0%, tomēr tas būtu par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā prognozēts augusta sākumā.
Darba samaksas pieauguma prognoze 2022. gadam nav mainīta, bet 2023. un 2024. gadam ir paaugstināta attiecīgi līdz 7,5% un 6,2%, ņemot vērā minimālās mēneša darba samaksas paaugstinājumu līdz 620 un 700 eiro attiecīgi no 2023. un 2024. gada 1. janvāra, kā arī nedaudz straujāku prognozēto patēriņa cenu pieaugumu. Salīdzinājumā ar augusta sākuma prognozēm, 2023. gada vidējās darba samaksas prognoze ir paaugstināta par 1,5 procentpunktiem un 2024. gada prognoze – par 0,9 procentpunktiem.
Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek karadarbības tālāka eskalācija, kā arī nav gaidāms tik spēcīgs Covid-19 uzliesmojums, ka būtu nepieciešams noteikt jaunus pulcēšanās, biznesa un citus ierobežojumus. Vienlaikus FM izvērtēja arī ārējās un iekšējās vides riskus un norāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos. Tāpat kā iepriekš būtiskākie negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kā arī ar straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību, kas var negatīvāk ietekmēt ekonomikas izaugsmi.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM ir konsultējusies ar komercbanku ekspertiem, aktualizētās prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2. decembrī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Vēl par tēmu:
Atbalsts plānots arī mājsaimniecībām ar sašķidrinātās naftas gāzes un dīzeļdegvielas apkuri
Saeima ceturtdien, 2. februārī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz valsts atbalstu...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta ieceri neiekļaut elektroenerģijas rēķinos OIK
Saeima otrdien, 31.janvārī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus, kas paredz atcelt pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātās iepirkuma...
Lasīt tālākEksperti: Jauno mājokļu tirgū ir manāma aktivitāte, kamēr citos segmentos pieprasījums varētu samazināties
Sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus. Kā skaidro “Bonava Latvija” valdes...
Lasīt tālākLatvijas Korupcijas uztveres indekss 2022. gadā – nemainīgs
Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2022. gada rezultātus. Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas rādītājs...
Lasīt tālākFM: Siltā ziema un valsts energoatbalsts palīdz Latvijai izvairīties no recesijas pērnā gada ceturtajā ceturksnī
Pēc 0,6% krituma 2022. gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika ceturtajā ceturksnī ir saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, liecina pirmdien publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākDombrovskis par EK ekonomisko prognozi: Situācija būs nedaudz labāka
Inflācija varētu būt sasniegusi savu maksimumu jau pagājušā gada nogalē un tagad pakāpeniski samazināsies, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas...
Lasīt tālākValdība vērtē veidus, kā samazināt ST un AST piedāvātos tarifu projektus
Ministru kabineta sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums par veidiem, kā samazināt sadales sistēmas operatora “Sadales tīkls” (ST) un pārvades sistēmas operatora “Augstsprieguma...
Lasīt tālākValdība atbalsta minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanu no 1. jūlija
Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā notiks pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Jaunie...
Lasīt tālākJa valsts sekotu līdzi privāto energoparku attīstībai, tas ļautu prognozēt un ietekmēt sadales un pārvades tarifus
Privātā energoresursu tirgotāja “AJ Power” vadītājs kritizē valsts nespēju uzraudzīt, kā notiek privāto saules un vēja parku attīstīšana. TV3 raidījums “Nekā personīga” jau...
Lasīt tālākEnerģētikas ministrija valdībai piedāvās četrus soļus, kā mazināt plānotos augstos elektrības sadales un pārvades tarifus
Ja martā un jūlijā stātos spēkā elektrības un pārvades tarifi, ko iesniedzis “Augstsprieguma tīkls” un pēc tam arī “Sadales tīkls”, tas Latviju padarītu par nekonkurētspējīgu....
Lasīt tālāk