Finanšu ministrija samazina šā gada IKP pieauguma prognozi līdz 1,6%
Mainoties 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. Ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta līdz 1,6%, bet 2023. gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām, šā gada augusta sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta par 1,2 procentpunktiem un 2023. gadam – par 1,6 procentpunktiem.
Līdz ar spēcīgo privātā patēriņa atjaunošanos pēc Covid-19 ierobežojumiem un tikai ierobežoto kara ietekmi, ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā pusē sasniedza 4,1%. Gada otrajā pusē, augsto cenu un pirktspējas krituma ietekmē patēriņa pieauguma tempam būtiski mazinoties, kā arī pasliktinoties Latvijas ražotāju situācijai un saglabājoties zemiem investīciju apjomiem, trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,6% un ekonomikas lejupslīde sagaidāma arī gada pēdējā ceturksnī. Augstās energoresursu cenas, ražošanas izmaksu pieaugums un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos turpinās negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku arī 2023. gada pirmajā pusē, bet no gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties, 2024. un 2025. gadā atkal uzrādot pozitīvu dinamiku un IKP pieaugumam sasniedzot 3,0%.
Salīdzinot ar augustā izstrādātajām prognozēm, atjaunotajā makroekonomisko rādītāju scenārijā arī nedaudz paaugstināta inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam. Pēc aktualizētajām prognozēm, patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā sasniegs 17,3%, bet 2023 .gadā samazināsies līdz 8,5%, kas ir attiecīgi par 0,8 un 2,0 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts augusta sākumā. Nākamajos divos gados inflācijas spiediens mazināsies, līdz 2025. gadam tai stabilizējoties 2,0% līmenī.
Darba tirgū Krievijas uzsāktā kara, tirdzniecības ierobežojumu un straujā cenu kāpuma negatīvā ietekme līdz šim praktiski nav bijusi jūtama un varētu izpausties ar lielāku laika nobīdi nekā prognozēts iepriekš. Attiecīgi 2022. gada bezdarba līmeņa prognoze ir samazināta līdz 7,0% jeb par 0,1 procentpunktu, bet 2023. gadā bezdarba līmenis varētu paaugstināties līdz 7,3%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā prognozēts augustā. 2024. gadā gaidāma bezdarba samazināšanās līdz 7,0%, tomēr tas būtu par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā prognozēts augusta sākumā.
Darba samaksas pieauguma prognoze 2022. gadam nav mainīta, bet 2023. un 2024. gadam ir paaugstināta attiecīgi līdz 7,5% un 6,2%, ņemot vērā minimālās mēneša darba samaksas paaugstinājumu līdz 620 un 700 eiro attiecīgi no 2023. un 2024. gada 1. janvāra, kā arī nedaudz straujāku prognozēto patēriņa cenu pieaugumu. Salīdzinājumā ar augusta sākuma prognozēm, 2023. gada vidējās darba samaksas prognoze ir paaugstināta par 1,5 procentpunktiem un 2024. gada prognoze – par 0,9 procentpunktiem.
Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek karadarbības tālāka eskalācija, kā arī nav gaidāms tik spēcīgs Covid-19 uzliesmojums, ka būtu nepieciešams noteikt jaunus pulcēšanās, biznesa un citus ierobežojumus. Vienlaikus FM izvērtēja arī ārējās un iekšējās vides riskus un norāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos. Tāpat kā iepriekš būtiskākie negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kā arī ar straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību, kas var negatīvāk ietekmēt ekonomikas izaugsmi.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM ir konsultējusies ar komercbanku ekspertiem, aktualizētās prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2. decembrī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Vēl par tēmu:
LBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālākVai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?
Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākAizsardzības ministrija piedāvā risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā
Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai...
Lasīt tālākSankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus
Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās...
Lasīt tālākDombrovskis: Finanšu ministrs nedrīkst paļauties tikai uz vieglāko ES fondu apguvi
Ekonomikas doktors, kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nosodījis finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumus, ka "vienīgā izaugsmes atslēga Latvijā ir tā, vai valdība...
Lasīt tālāk