ES amatpersonas Latvijai drīzu labklājību nesola
Augstās Eiropas Savienības amatpersonas, apsveicot Latviju ar iekļaušanos eirozonā jeb, kā izteicās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, Eiropas kodola valstu saimē, uzsvēra Latvijas izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu. Taču drīzu dzīves līmeņa paaugstināšanos gan nesolīja.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs pagājušās nedēļas nogalē bija ieradušies Rīgā, lai personiski sveiktu Latviju ar iestāšanos eirozonā. «Latvijas sekmīga pievienošanās Eiropas kodolam ir notikusi, pateicoties valsts iestāžu un iedzīvotāju intensīvajam darbam. Un es viņu priekšā gribētu noņemt cepuri,» emocionāli izteicas Ž. M. Barrozu. Abas augstākās ES amatpersonas uzslavēja arī Latvijas premjera Valda Dombrovska apņēmību un ticību eiro ieviešanai pat ļoti grūtos brīžos. «Latvijas pievienošanās eirozonai lielā mērā ir Valda Dombrovska centienu rezultāts,» neslēpa Ž. M. Barrozu.
Gan ES augstās amatpersonas, gan arī V. Dombrovskis vairākkārt uzsvēra Latvijas ieguvumus, pievienojoties eirozonas saimei – gan politiskus, gan ekonomiskus, piemēram, investīciju piesaisti, izdevīgāku eksportu, ērtāku ceļošanu un cenu salīdzināšanu.
Tomēr uz preses konferencē uzdoto jautājumu par to, kad algas un dzīves līmenis Latvijā līdzināsies citu eirozonas valstu līmenim, Ž. M. Barrozu atbilde neskanēja daudzsološi. «Protams, atšķirības starp eirozonas valstīm pastāv, un neviens nav solījis brīnumus. Arī ASV ir vērojama šāda atšķirība, piemēram, starp bagātajiem štatiem un Alabamu. Tomēr Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis pamazām pievelkas vecajām dalībvalstīm,» teica Ž. M. Barrozu.
Arī V. Dombrovskis svinībās par godu eiro ieviešanai uzsvēra, ka līdzīgi kā lats, arī eiro pats par sevi nenodrošinās valsts labklājību. «Mana dziļa pārliecība ir, ka ceļš uz visas Eiropas un katras tās dalībvalsts labklājību ved caur atbildīgu fiskālo politiku un valstu konkurētspēju. Jāuzsver, ka, tāpat kā Eiropas Savienība, arī eirozona ir valstu saime, kurā tiek arvien stingrāk un precīzāk definēti sadarbības noteikumi. Tomēr gala rezultātā katrai valstij pašai ir jānes atbildība par šo noteikumu ievērošanu un to, cik lielā mērā tā spēj izmantot priekšrocības, ko sniedz dalība šajā saimē,» sacīja V. Dombrovskis.
Bez priekšrocībām, ko sniedz atrašanās eirozonā, ne mazāk svarīga, pēc V. Dombrovska domām, ir stabilitāte un drošības sajūta, jo Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai vajadzēs mazāk uztraukties par finanšu tirgu untumiem un īpatnībām, kas satricinājumu brīžos mazās valstis ar mazām valūtām atstāj aiz borta. «To mēs skaidri atceramies no bēdīgās 2008. gada pieredzes,» atgādināja V. Dombrovskis.
Latvijas cīņu par izdzīvošanu krīzes laikā atceras arī Ž. M. Barrozu, kurš izteicās, ka Latvija ir izcils piemērs, kā iziet no krīzes un sasniegt vēl labākus rādītājus nekā pirms tās. Citām valstīm no Latvijas vajadzētu mācīties.
«Pirms pieciem gadiem Latvija piedzīvoja vissmagāko ekonomisko krīzi ES, tādējādi arī priekšnosacījumi izaugsmes atjaunošanai mums bija vissmagākie. Tomēr mēs bijām vieni no pirmajiem, kas spēja sabalansēt ekonomiku un ielikt pamatus ilgtspējīgai attīstībai. Piecos gados kopš krīzes smagākā posma no valsts ar lielāko budžeta deficītu un bez pieejas finanšu tirgiem esam kļuvuši par eirozonas paraugu – vienu no nedaudzām valstīm, kas pilnībā izpilda Māstrihtas kritērijus, vienlaikus jau trīs gadus esot starp visstraujāk augošajām ES ekonomikām. Ja, pārvarot dziļu ekonomisku krīzi, spējam kļūt par valsti, kuru apbrīno visā Eiropas Savienībā, tad mēs spējam jebko,» optimistiski teica V. Dombrovskis.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
“Rail Baltica” projekta tematiskajā komitejā izskatīti “Alvarez & Marsal” veiktā padziļinātā izvērtējuma secinājumi un priekšlikumi
Šodien, 12. augustā, notika pirmā “Rail Baltica” projekta īstenošanas tematiskās komitejas sēde, kurā starptautiskie konsultanti “Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects” (Alvarez...
Lasīt tālākFM rosina mazināt birokrātiju un administratīvo slogu sabiedriskā labuma jomā
Otrdien, 11. augusta sēdē, Ministru kabinets plāno izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, kas paredz vienkāršot administratīvās...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji pirms vēlēšanām aicina partijas sniegt risinājumus par nozares nepietiekamo finansējumu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina politiskās partijas pirms Saeimas vēlēšanām sniegt konkrētu redzējumu par sabiedriskā transporta nozares ilgtermiņa attīstību un...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākSeptiņos mēnešos Vivi vilcienos pārvadāti 12 miljoni pasažieru; jūlijā 97,4 % reisu izpildīti laikā
Šī gada septiņu mēnešu laikā Vivi pārvadāja 12 miljonus vilcienu pasažieru. Tas ir par 0,6 % jeb 75 tūkstošiem mazāk nekā 2025. gadā. Pirmajos septiņos mēnešos lielākais pasažieru skaita...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas samazinājās par 3,5%
2026. gada jūlijā, salīdzinot ar šī gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai samazinājās par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība pirmajā pusgadā augusi par 4%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 4%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Straujākā izaugsme bija...
Lasīt tālākJūlijā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada jūlijā uzlabojies apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet pasliktinājies būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk