Eksperts skaidro – vai mūsu vecumdienu finansiālo labklājību spēs nodrošināt nākamās paaudzes?
Aktuālās prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam teju 76% pasaules valstu dzimstības rādītāji būs zemāki nekā nepieciešams stabilas populācijas nodrošināšanai, un arī Latvijā situācija nav iepriecinoša. Tas nozīmē, ka paļauties uz to, ka nākamā paaudze spēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas tā brīža pensionāriem, ir riskanti. Tikmēr, neraugoties uz demogrāfiskajām prognozēm, Latvijā izskan iespēja samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, pārceļot 1% uz pensiju 1. līmeni, kas ir tieši atkarīgs no ekonomiski aktīvā vecuma sabiedrības daļas. Vai šāda rīcība tiešām ir izdevīga nākotnes pensionāriem un kā cilvēkam pašam pie šādām prognozēm parūpēties par finansiāli pārtikušām vecumdienām, stāsta Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju vadītājs Atis Krūmiņš.
Zema dzimstība un ierobežotas nākotnes perspektīvas
Esošā demogrāfiskā situācija un aktuālās prognozes liecina par strauju sabiedrības novecošanos un dzimstības samazināšanos. Lai izvairītos no iedzīvotāju skaita samazināšanās, kopējam dzimstības līmenim valstī būtu jābūt aptuveni 2,1 bērnam. Diemžēl pēdējos gados Latvijā ir novērojams dzimstības līmeņa samazinājums – pērn Latvijā dzimstības koeficients bija vien 1,42. Arī pasaulē situācija nav labāka – prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam 155 no 204 pasaules valstīm dzimstības rādītājs būs zem šīs robežas, bet jau 2100. gadā šis īpatsvars varētu sasniegt pat 97% jeb 198 valstis.
Arvien samazinoties dzimstībai un sabiedrībai kļūstot vecākai, mazāks kļūs to cilvēku skaits, kas spēs uzturēt šī brīža darbspējīgos, viņiem sasniedzot pensijas vecumu. Līdz ar darbspējīgo cilvēku skaita samazināšanos, būs grūtāk nodrošināt 1. pensiju līmeņa izmaksas pieaugošam skaitam pensionāru.
Kā norāda pensiju eksperts Atis Krūmiņš, tieši pensiju 2. līmenis, kura iemaksu apjomu valdībai ir priekšlikums samazināt par 1% un novirzīt uz pensiju 1. līmeni, ir noturīgāks pret demogrāfiskajām izmaiņām, jo tie ir īsti eiro, kurus šobrīd uzskaita un investē finanšu tirgos par labu konkrētam indivīdam. Tāpēc nav pieļaujamas izmaiņas, kas var sašūpot šobrīd strādājošo cerības uz stabilu pensiju vecumdienās.
“Protams, varam cerēt uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, taču balstīties uz cerībām nevis reāliem datiem nav īpaši uzticami. Šobrīd, apsverot ideju par pensiju 2. līmeņa samazināšanu un pārvirzīšanu uz pensiju 1. līmeni un argumentējot to kā ieguvumu visai sabiedrībai, tiek maldināti sociālekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuru pensijas tiešā mērā ietekmēs šīs pārmaiņas. Mazāks pensiju 2. līmeņa uzkrājums nozīmēs mazākas pensijas nākotnes pensionāriem, kamēr augstākas iemaksas pensiju 1. līmenī viņiem negarantē papildu līdzekļus, pārtraucot darba gaitas, jo tie ir solījumi bez reāla seguma. Šādas diskusijas un potenciālie lēmumi jau atkal sašūpo pašlaik strādājošo cilvēku uzticību Latvijas pensiju sistēmai, un kalpo par labu atgādinājumu, ka visdrošāk par savu pensiju tomēr ir rūpēties pašiem, un vislabākais laiks, kad to sākt darīt, ir tagad,” norāda Atis Krūmiņš.
Paļauties uz jaunāko paaudzi vai krāt pašiem?
Raugoties uz nākotnes perspektīvām un demogrāfiskajām prognozēm, drošākais veids, kā parūpēties par finansiāli pārtikušām vecumdienām ir proaktīva sava pensijas uzkrājuma veidošana. Proti, drošāk jau savlaicīgi pašiem sākt veidot savu pensiju uzkrājumu, piemēram, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, ieguldot akcijās vai obligācijās vai izvēloties kādu citu uzkrājuma veidošanas rīku.
Piemēram, uzkrājuma veidošana, izmantojot 2. un 3. līmeni, ir efektīvs veids, kā parūpēties par savu labklājību vecumdienās. Iemaksas pensiju 2. līmenī veic darba devējs, ikmēnesi iemaksājot 6% no darba algas, turpretim dalība pensiju 3. līmenī ir brīvprātīga. Ikvienam, kas izvēlas veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, pašam ir iespēja noteikti iemaksu apjomu un regularitāti. Pensiju eksperts gan vērš uzmanību – lai izveidotu stabilu uzkrājumu, svarīgi veikt regulāras iemaksas, kuru apjoms laika gaitā tiek palielināts, piemēram, proporcionāli algas pieaugumam.. Tāpat būtiski ir izvēlēties vecumam atbilstošākos pensiju 2. un 3. līmeņa plānus, lai gūtu vislabākos finansiālos “labumus” ilgtermiņā. Gados jaunākiem cilvēkiem ieteicams izvēlēties plānus, kur procentuāli lielāka daļa tiek ieguldīta akciju indeksu fondos, savukārt, ja pensijas vecums vairs nav aiz kalniem, tad piemērotāki ir plāni, kas ir pakļauti nelielām kapitāla svārstībām.
“Ekonomiskā situācija un darba tirgus var krasi mainīties, un tas, kas šodien vēl izskatās droši, var sagādāt izaicinājumus nākotnē. Tāpēc neatkarīgi no tā, kā mēs izvēlamies uzkrāt kapitālu, svarīgi ir to uzsākt jau savlaicīgi un mērķtiecīgi īstenot visas dzīves laikā. Tādā veidā iespējams parūpēties par finansiālo drošību, lielāku izvēles brīvību, kā arī neatkarīgām vecumdienām, neskatoties uz “ārējiem” apstākļiem,” izceļ pensiju eksperts Atis Krūmiņš.
Vēl par tēmu:
“Indexo” plāno iegādāties pensiju pārvaldes uzņēmumu “Vairo”
INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, ir vienojusies ar pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS VAIRO...
Lasīt tālākMājokļi kļūst dargāki, aizņemas arvien lielākas summas
Pēdējo divu gadu laikā vidējā jaunizsniegtā hipotekārā kredīta apmērs pieaudzis par 13%. Vidējais mājokļa kredīts 2023. gadā bija 90 tūkstoši eiro savukārt šogad bankas dati liecina,...
Lasīt tālākParāds seko dzīvoklim – kam pievērst uzmanību iegādājoties mājokli?
Lai gan arvien populārāka kļūst mājokļu iegāde jaunuzbūvētos projektos, Luminor dati liecina, ka dzīvokļi sērijveida ēkās vēl aizvien ieņem nozīmīgu vietu nekustamo īpašumu tirgū....
Lasīt tālākLatvieši vecumdienām krāj nedaudz apzinīgāk nekā Baltijas kaimiņi; 10% nekrāj neko
Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, turklāt galvenokārt ar pensiju 2. un 3. līmeņa palīdzību, 10% iedzīvotāju atzīst, ka neveido nekādus uzkrājumus savām vecumdienām,...
Lasīt tālākBrīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes,...
Lasīt tālākPapildu tūkstoši vecumdienās? Iemaksas šodien var nodrošināt finansiālo labklājību pensijā
Pensiju 3. līmenis ir viens no veidiem, kā jau savlaicīgi parūpēties par to, lai, sasniedzot vecumdienas, nebūtu pārlieku jālauza galva par savu finanšu situāciju. Tā ir iespēja atbildīgi...
Lasīt tālākUzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālāk