• Tweet

Kamēr Latvijas valdība vēl tikai gaida vērtējumu par mūsu valsts iespējām iekļauties eirozonā, tikmēr Eiropas Savienības kuluāros valdošās noskaņas apliecinot, ka šāds uzaicinājums tikšot saņemts.

Šādas norādes aizvadītajā nedēļā sniedza gan Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs, gan Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Kā zināms, lai pievienotos eirozonai, Latvijai bija jāizpilda vairāki mājasdarbi attiecībā uz valsts parāda un budžeta deficīta iegrožošanu. Ja citām ES dalībvalstīm vislielākās problēmas ir sagādājuši tieši šie stingrie ekonomiskie nosacījumi, tad Latvijas klupšanas akmens ir tas, ka valsts nav mācējusi mazināt iedzīvotāju skepsi pret atteikšanos no lata. Tieši uz šo aspektu norāda gan I. Šteinbuka, gan arī A. Piebalgs, analizējot to, vai Latvija pēc mēneša saņems pozitīvu signālu par centieniem ieviest eiro. Jāatgādina, ka «par» atteikšanos no lata iestājas tikai apmēram ceturtdaļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju, kamēr pārējā sabiedrības lielākā daļa ir klaji noraidoša.

Jāatgādina, ka marta sākumā Latvijas valdība lēma pieprasīt Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai sagatavot konverģences ziņojumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Ja ekspertu atzinums būs Latvijai labvēlīgs un apliecinās Latvijas ekonomikas gatavību ieviest eiro, tad jūlijā politiskais lēmums būs jāpieņem Eiropas Padomei. I. Šteinbuka uzsver, ka novērtējums par Latvijas konverģences ziņojumu būs zināms jau mazāk nekā pēc mēneša, un, lai gan pozitīva atbilde neesot pašsaprotama, tomēr maz ticams, ka Latvija tiks izbrāķēta. Arī A. Piebalgs apliecina, ka neesot ES gaiteņos dzirdējis neko sliktu par Latvijas veiktajiem mājasdarbiem. «Latvijai ir jābūt pietiekami nervozai par to, kā eksperti izvērtēs mūsu datus un Māstrihtas kritēriju izpildi. Lai gan… Es būtu pārsteigts, ja novērtējums nebūtu pozitīvs,» pauž A. Piebalgs.

Arī I. Šteinbuka medijiem ir apliecinājusi – vērtējumam par Latvijas spējām iekļauties eirozonā vajadzētu būt labam, jo mūsu valsts attīstās un izpilda visus pieprasītos nosacījumus. Vienīgais jautājums – vai arī pēc pieciem un desmit gadiem Latvija joprojām spēs uzrādīt tik pat stabilus rezultātus Māstrihtas kritēriju ievērošanā.

Jāpiebilst, ka Latvijas sasniegumus novērtē arī ārvalstu eksperti. Tā ietekmīgais biznesa ziņu dienests Bloomberg norāda, ka pēc eiro ieviešanas Latvija kļūs par vienu no tikai četrām eirozonas valstīm, kas ievēro vienotās valūtas blokam noteiktos valsts finanšu rādītājus. Latvija pagājušā gadā sasniedza 1,2% budžeta deficītu no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 40,7% valsts parādu no IKP, iekļaujoties ES noteiktajos kritērijos. No pašreizējām 17 eirozonas valstīm tikai Somija, Igaunija un Luksemburga atbilst Māstrihtas kritērijiem ar budžeta deficītu līdz 3% no IKP un valsts parādu līdz 60% no IKP.

Tajā pašā laikā I. Šteinbuka nenoliedz, ka liela iedzīvotāju daļa Latvijā joprojām ir negatīvi noskaņoti par eiro ieviešanas ieceri. «Pirms desmit gadiem iestājoties Eiropas Savienībā, daudziem Latvijas iedzīvotājiem bija eiforija par to, ka nākamajā dienā pamodīsimies citā valstī. Tā būs labklājības valsts, mums būs pilnas kabatas ar naudu un dzīves līmenis būs vismaz kā Vācijā.» Tomēr eiroskeptiķu skaits Latvijā joprojām palielinās, un tam, pēc ekspertes vērtējuma, ir virkne objektīvu iemeslu. «Iestājoties krīzei, cilvēki sāka zaudēt uzticēšanos Eiropai un arī paši saviem spēkiem. Tieši tā ir galvenā nelaime,» pauž I. Šteinbuka. Šim viedoklim piekrīt arī A. Piebalgs. «Eiropa pievērš diezgan daudz uzmanības tam, kāda ir sabiedriskā doma Latvijā. Cilvēku viedoklis par pievienošanos eirozonai ir Eiropas Komisijas intereses objekts. Iedzīvotāju skeptiskais noskaņojums nav triviāla lieta, kas tiks nolikta malā. Tomēr, vai tas ietekmēs Latvijas iestāšanos eirozonā? Nedomāju,» pauda ES attīstības komisārs.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte