Eksperti: pat iedzīvotāju skepse diez vai apturēs eiro ieviešanu
Kamēr Latvijas valdība vēl tikai gaida vērtējumu par mūsu valsts iespējām iekļauties eirozonā, tikmēr Eiropas Savienības kuluāros valdošās noskaņas apliecinot, ka šāds uzaicinājums tikšot saņemts.
Šādas norādes aizvadītajā nedēļā sniedza gan Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs, gan Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Kā zināms, lai pievienotos eirozonai, Latvijai bija jāizpilda vairāki mājasdarbi attiecībā uz valsts parāda un budžeta deficīta iegrožošanu. Ja citām ES dalībvalstīm vislielākās problēmas ir sagādājuši tieši šie stingrie ekonomiskie nosacījumi, tad Latvijas klupšanas akmens ir tas, ka valsts nav mācējusi mazināt iedzīvotāju skepsi pret atteikšanos no lata. Tieši uz šo aspektu norāda gan I. Šteinbuka, gan arī A. Piebalgs, analizējot to, vai Latvija pēc mēneša saņems pozitīvu signālu par centieniem ieviest eiro. Jāatgādina, ka «par» atteikšanos no lata iestājas tikai apmēram ceturtdaļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju, kamēr pārējā sabiedrības lielākā daļa ir klaji noraidoša.
Jāatgādina, ka marta sākumā Latvijas valdība lēma pieprasīt Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai sagatavot konverģences ziņojumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Ja ekspertu atzinums būs Latvijai labvēlīgs un apliecinās Latvijas ekonomikas gatavību ieviest eiro, tad jūlijā politiskais lēmums būs jāpieņem Eiropas Padomei. I. Šteinbuka uzsver, ka novērtējums par Latvijas konverģences ziņojumu būs zināms jau mazāk nekā pēc mēneša, un, lai gan pozitīva atbilde neesot pašsaprotama, tomēr maz ticams, ka Latvija tiks izbrāķēta. Arī A. Piebalgs apliecina, ka neesot ES gaiteņos dzirdējis neko sliktu par Latvijas veiktajiem mājasdarbiem. «Latvijai ir jābūt pietiekami nervozai par to, kā eksperti izvērtēs mūsu datus un Māstrihtas kritēriju izpildi. Lai gan… Es būtu pārsteigts, ja novērtējums nebūtu pozitīvs,» pauž A. Piebalgs.
Arī I. Šteinbuka medijiem ir apliecinājusi – vērtējumam par Latvijas spējām iekļauties eirozonā vajadzētu būt labam, jo mūsu valsts attīstās un izpilda visus pieprasītos nosacījumus. Vienīgais jautājums – vai arī pēc pieciem un desmit gadiem Latvija joprojām spēs uzrādīt tik pat stabilus rezultātus Māstrihtas kritēriju ievērošanā.
Jāpiebilst, ka Latvijas sasniegumus novērtē arī ārvalstu eksperti. Tā ietekmīgais biznesa ziņu dienests Bloomberg norāda, ka pēc eiro ieviešanas Latvija kļūs par vienu no tikai četrām eirozonas valstīm, kas ievēro vienotās valūtas blokam noteiktos valsts finanšu rādītājus. Latvija pagājušā gadā sasniedza 1,2% budžeta deficītu no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 40,7% valsts parādu no IKP, iekļaujoties ES noteiktajos kritērijos. No pašreizējām 17 eirozonas valstīm tikai Somija, Igaunija un Luksemburga atbilst Māstrihtas kritērijiem ar budžeta deficītu līdz 3% no IKP un valsts parādu līdz 60% no IKP.
Tajā pašā laikā I. Šteinbuka nenoliedz, ka liela iedzīvotāju daļa Latvijā joprojām ir negatīvi noskaņoti par eiro ieviešanas ieceri. «Pirms desmit gadiem iestājoties Eiropas Savienībā, daudziem Latvijas iedzīvotājiem bija eiforija par to, ka nākamajā dienā pamodīsimies citā valstī. Tā būs labklājības valsts, mums būs pilnas kabatas ar naudu un dzīves līmenis būs vismaz kā Vācijā.» Tomēr eiroskeptiķu skaits Latvijā joprojām palielinās, un tam, pēc ekspertes vērtējuma, ir virkne objektīvu iemeslu. «Iestājoties krīzei, cilvēki sāka zaudēt uzticēšanos Eiropai un arī paši saviem spēkiem. Tieši tā ir galvenā nelaime,» pauž I. Šteinbuka. Šim viedoklim piekrīt arī A. Piebalgs. «Eiropa pievērš diezgan daudz uzmanības tam, kāda ir sabiedriskā doma Latvijā. Cilvēku viedoklis par pievienošanos eirozonai ir Eiropas Komisijas intereses objekts. Iedzīvotāju skeptiskais noskaņojums nav triviāla lieta, kas tiks nolikta malā. Tomēr, vai tas ietekmēs Latvijas iestāšanos eirozonā? Nedomāju,» pauda ES attīstības komisārs.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālāk