Eksperti: Grieķija ir nolemta aiziešanai no eiro zonas
Vairākums finanšu eksperti ir pārliecināti, ka neskatoties uz valsts centieniem un Eiropas Savienības (ES) stingro pārliecību, Grieķijai tomēr nāksies pamest eiro zonu.
Grieķija jau ilgstoši iestigusi finanšu krīzē un vairākums investoru, analītiķu un ekspertu uzskata, ka neskatoties uz valsts cīņu, Grieķijai tomēr beigu beigās nāksies atstāt eiro zonu.
Pēc ekspertu domām, Grieķija pašlaik stāv uz finanšu bezdibeņa malas – Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs aizvien nav panācis vienošanos par aizdevuma saņemšanu un turpina palikt pie solījumiem sakārtot valsts finansiālo situāciju.
“Banku sektors ir Grieķijas Ahileja papēdis un ja Eiropas Centrālā banka (ECB) nolems pārtraukt aizdevuma programmu, tad situācija kļūs vēl trauslāka nekā jau šobrīd,” ir pārliecināts pētījumu kompānijas “IHS Global Insight” ekonomists.
Ņemot vērā zaudēto piekļuvi kapitāla tirgiem, Grieķija ir atkarīga no ECB finansējuma, tomēr eiro zonas centrālā banka vairs nepieņem Grieķijas valdības obligācijas par aizdevumu ķīlu. Grieķijas bankas pašlaik var paļauties vienīgi uz Ārkārtas likviditātes palīdzības mehānismu, kas ir dārgāks nekā ierastās centrālās bankas refinansēšanas darbības.
Lai gan Grieķijai ir finansiālas problēmas, tas neietekmē valsts optimistu par eiro zonas ekonomiku, tomēr, kā uzskata tirdzniecības kredītu apdrošinātāja “Euler Hermes” eksperti, Grieķija ir liels risks Eiropas ekonomikai un daļa cilvēku uzskata, ka Eiropas problēmas pazudīs tajā brīdī, kad Grieķija pametīs eiro zonu.
Negatīvās runas par Grieķijas iziešanu no eiro zonas dzirdamas jau kopš janvāra, tikmēr Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis apstiprina, ka neraugoties uz pieaugošajām runām par Grieķijas iespējamo aiziešanu no eiro zonas, tā tur paliks un turpinās darīt visu, lai panāktu godīgu vienošanos.
“Daži apgalvo, ka pārējā Eiropa ir norobežota no Grieķijas un ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) un tās rīcībā esošie instrumenti, lai “amputētu” Grieķiju un piededzinātu brūci, ļaus pārējiem eiro zonā turpināt savu darbību,” sacīja ministrs, uzsverot, ka šaubās, ka šis ir tas gadījums un ne tikai tāpēc, ka Grieķija ir daļa no Eiropas.
Tikmēr Francijas finanšu ministrs Mišels Sapins apgalvo, ka Eiropas Savienība (ES) varētu izdzīvot bez Grieķijas. Viņš norādīja, ka cauri gadiem ES ekonomika augusi, lai aizsargātu to banku sistēmu, lai “uzbūvētu sienu” un nodrošinātu aizsardzību tiem, kas ir savienībā gadījumā, ja Grieķija izstātos.
Jau vēstīts, ka līdz 1. maijam Grieķijai SVF jāizmaksā 203 miljoni eiro, 12.maijā 770 miljoni eiro un vēl 1,6 miljardi eiro jūnijā.
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākLatvija pilnībā solidarizējas ar Vāciju saistībā ar Krievijas īstenoto uzbrukumu Leipcigā
Šodien, 2026. gada 2. septembrī, uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis. Latvijai pilnībā solidarizējoties ar Vācijas valdību, viņam tika iesniegta...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālāk
