• Tweet

Visdrīzāk Putins ies uz maksimālu destrukciju – jebkādu ukraiņu pretošanās spēju iznīcināšanu, TV3 raidījumā “Nekā personīga” pieļāva NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili.

Viņa teica, ka sarunu ceļā pilnībā izdevīgs risinājums abām pusēm nav iespējams, Krievijas prasības ir krasi un radikāli atšķirīgas no Ukrainas, kamēr Ukrainai Krievijas prasības nav pieņemamas. Krievijai militārā operācija nav izdevusies kā plānots, tā zaudējusi to, ko bija plānojusi iegūt. Kamēr Krievija savas prasības nav mainījusi un padarījusi pieejamākas ne tikai Ukrainai, bet demokrātiskajai sabiedrībai, pie abām pusēm izdevīga risinājuma sarunu ceļā nav iespējams nokļūt.

Komentējot Kremļa taktiku pārrunās ar Ukrainu, viņa sacīja, ka tā vairāk atgādina laika vilcināšanu, lai pārgrupētos. Jo iebrukuma operācija no Kremļa puses nav bijusi raita, tāpēc ir nepieciešams pārgrupēties.

Viņa pauda pārliecību, ka pirms kara sākuma ASV diezgan precīzi izplatīja Kremļa stratēģiju, kas liecina par to, ka informācija par Kremļa turpmākajām darbībām ir NATO rīcībā, taču nepietika laika šīs stratēģijas mainīšanai. NATO ir gatavībā dažādiem Krievijas scenārijiem.

Visdrīzāk sekos ļaunākais no tiem, – Krievija virzīsies uz maksimālu destrukciju, lai iznīcinātu jebkādas ukraiņu pretošanās spējas.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte arī teica, ka iekšējās nesaskaņas aktīvā karadarbībā nāk par sliktu, var vājināt lēmumu pieņemšanu un izpildi, bet info, ka Aleksandru Bortņikovu piedāvā kā alternatīvu Vladimiram Putinam, Rietumiem neko nemaina. Bortņikovs ir Krievijas valsts un drošības dienestu darbinieks, tāpēc viņa stāšanās Putina vietā būtu turpinājums līdzšinējai Krievijas pārvaldībai. Arī uz Krievijas oligarhiem lielas cerības pārmaiņu kontekstā nevar likt, jo visi demokrātiski noskaņotie no Krievijas ir aizbraukuši, bet to resursus, kas ir palikuši Krievijā. kontrolē Kremlis, tāpēc šie cilvēki ir ieinteresēti strādāt nedemokrātiskā valsts iekārtā, jo tā var vairot savu bagātību.

Komentējot Krievijas sabiedrības gatavību mainīt lietu kārtību savā valstī, viņa teica – daļa tic Putinam un Krievijas paveiktajam, bet ir arī neatkarīgie mediji, kas mēģina cilvēkus Krievijā uzrunāt un daudzi tic un atbalsta to pausto. Tomēr tāpat liela daļa baidās režīma tā represivitātes dēļ. Ekspertes ieskatā, tie Krievijas pārstāvji, kas patlaban atrodas demokrātiskajos Rietumos, savas nostājas paušanā pret Putina režīmu varētu būt aktīvāki.

“Nekā personīga”: Ko Ķīna var ietekmēt?

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte: Domāju, ka Ķīna turpinās ieturēt neitrālu pozīciju – neiestāsies ne par, ne pret Putinu, bet nogaidīs. Ķīnai ir izdevīgi novājināt milzīgajiem resursiem bagāto Krieviju, Krievijas ekonomiskā erozija nāk Ķīnai par labu. Tas, ka Ķīna nesniedz palīdzību Krievijai, dot Ķīnai iespēju tirgoties ar Rietumiem.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte arī izteica viedokli, ka Ķīna darīs to, kas tai ir izdevīgi ne tikai ekonomikas jautājumos, bet sava tēla uzturēšanas kontekstā Eiropas un pasaules acīs. Ķīnai ir svarīga maigā vara, tās reputācija un Ķīnai nav izdevīgi nostāties agresora pusē, jo tas nozīmētu sabojāt attiecības ar pārējo pasauli.

Vienlaikus viņa arī izteica šaubas, ka Ķīna vēlētos iestāties sarunvedēja pozīcijā, jo attiecīgajai valstij nav pieredzes šādos jautājumos. To varētu uzņemties tādas valstis kā Turcija, Šveice un Izraēla.