Eksperte: Ja iedzīvotāji pērk konkrēto preci, tad kāds ir iemesls samazināt cenas?

Atsevišķām precēm cenas samazinās, bet kopumā mums tirdzniecībā pietrūkst konkurences, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
“Cenas šajā mirklī iet gan uz augšu, gan uz leju. Piemēram, saulespuķu eļļai vajadzētu būt pamanītai, ka cena ir lētāka. [..] Diezgan daudziem piena produktiem cenas iet uz leju,” atzina eksperte.
Vienlaikus pārtikas cenu kāpums salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir par teju 18%.
“Katram, kas grib pārdot, viņš skatās, vai pērk pa to cenu vai nepērk. Ja pērk, tad kāds ir iemesls samazināt?” piebilda Gulbe.
Viņa norādīja uz to, ka šobrīd tirdzniecībā ir konkurences trūkums: “Mums ir tikai divas lielas ķēdes. Ja mēs paskatāmies, kas ir Lietuvā un Igaunijā, tur ir daudz vairāk. [..] Mums pietrūkst konkurences. Tām divām ķēdēm arī cenas ir vienādas.”
“Naudas ziņā ir pārdots tikpat vai pat vairāk pārtikas produktu, bet apjomi kilogramos vai litros ir mazāki. Iedzīvotāju maciņš vairs netur tādu pirkšanu,” atzina eksperte, turpinot: “Tā nabadzīgā [sabiedrības] daļa pie mums pieaug, un tas būs arī spiediens tās cenas samazināt.”
Kā zināms, tikmēr Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde aicinājusi lemt par demisijas pieprasīšanu zemkopības ministram Šmitam.
LZS valde uzskata, ka bezdarbība pārtikas cenu straujā pieauguma ierobežošanā nav pieļaujama. Gada laikā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, cenas pārtikai pieaugušas par 39.2%, tai skaitā, maizei un graudaugiem – par 49.1%, pienam, sieram un olām – par 40.6%.
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk