Eksperte: Ja iedzīvotāji pērk konkrēto preci, tad kāds ir iemesls samazināt cenas?

Atsevišķām precēm cenas samazinās, bet kopumā mums tirdzniecībā pietrūkst konkurences, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
“Cenas šajā mirklī iet gan uz augšu, gan uz leju. Piemēram, saulespuķu eļļai vajadzētu būt pamanītai, ka cena ir lētāka. [..] Diezgan daudziem piena produktiem cenas iet uz leju,” atzina eksperte.
Vienlaikus pārtikas cenu kāpums salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir par teju 18%.
“Katram, kas grib pārdot, viņš skatās, vai pērk pa to cenu vai nepērk. Ja pērk, tad kāds ir iemesls samazināt?” piebilda Gulbe.
Viņa norādīja uz to, ka šobrīd tirdzniecībā ir konkurences trūkums: “Mums ir tikai divas lielas ķēdes. Ja mēs paskatāmies, kas ir Lietuvā un Igaunijā, tur ir daudz vairāk. [..] Mums pietrūkst konkurences. Tām divām ķēdēm arī cenas ir vienādas.”
“Naudas ziņā ir pārdots tikpat vai pat vairāk pārtikas produktu, bet apjomi kilogramos vai litros ir mazāki. Iedzīvotāju maciņš vairs netur tādu pirkšanu,” atzina eksperte, turpinot: “Tā nabadzīgā [sabiedrības] daļa pie mums pieaug, un tas būs arī spiediens tās cenas samazināt.”
Kā zināms, tikmēr Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde aicinājusi lemt par demisijas pieprasīšanu zemkopības ministram Šmitam.
LZS valde uzskata, ka bezdarbība pārtikas cenu straujā pieauguma ierobežošanā nav pieļaujama. Gada laikā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, cenas pārtikai pieaugušas par 39.2%, tai skaitā, maizei un graudaugiem – par 49.1%, pienam, sieram un olām – par 40.6%.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk