Eksperte: Ja iedzīvotāji pērk konkrēto preci, tad kāds ir iemesls samazināt cenas?
Atsevišķām precēm cenas samazinās, bet kopumā mums tirdzniecībā pietrūkst konkurences, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
“Cenas šajā mirklī iet gan uz augšu, gan uz leju. Piemēram, saulespuķu eļļai vajadzētu būt pamanītai, ka cena ir lētāka. [..] Diezgan daudziem piena produktiem cenas iet uz leju,” atzina eksperte.
Vienlaikus pārtikas cenu kāpums salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir par teju 18%.
“Katram, kas grib pārdot, viņš skatās, vai pērk pa to cenu vai nepērk. Ja pērk, tad kāds ir iemesls samazināt?” piebilda Gulbe.
Viņa norādīja uz to, ka šobrīd tirdzniecībā ir konkurences trūkums: “Mums ir tikai divas lielas ķēdes. Ja mēs paskatāmies, kas ir Lietuvā un Igaunijā, tur ir daudz vairāk. [..] Mums pietrūkst konkurences. Tām divām ķēdēm arī cenas ir vienādas.”
“Naudas ziņā ir pārdots tikpat vai pat vairāk pārtikas produktu, bet apjomi kilogramos vai litros ir mazāki. Iedzīvotāju maciņš vairs netur tādu pirkšanu,” atzina eksperte, turpinot: “Tā nabadzīgā [sabiedrības] daļa pie mums pieaug, un tas būs arī spiediens tās cenas samazināt.”
Kā zināms, tikmēr Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde aicinājusi lemt par demisijas pieprasīšanu zemkopības ministram Šmitam.
LZS valde uzskata, ka bezdarbība pārtikas cenu straujā pieauguma ierobežošanā nav pieļaujama. Gada laikā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, cenas pārtikai pieaugušas par 39.2%, tai skaitā, maizei un graudaugiem – par 49.1%, pienam, sieram un olām – par 40.6%.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk