Ekonomikas ministrs par OIK: Mēs no tiesvedībām nebaidāmies
Draudi, ka saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu būs lielas tiesvedības, iespējams, nav īsti pamatoti, intervijā “Neatkarīgā” sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Runājot par OIK likvidēšanu, Nemiro norādīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) jau iepriekšējā ministra ietvaros ir veikusi apjomīgu darbu. “Tagad mēs šo darbu turpinām, jau izejot no šī Saeimas lēmuma, ar ļoti konkrētu datumu. Es šo datumu uzskatu par motivējošu, nevis kā slogu. Ir mainījušās valdības, mainījušies ministri, nekas nav ticis risināts. Viss ir pampis, pampis un pampis, līdz esam nonākuši līdz šodienai,” piebilda ministrs.
“Labi, ka šāds lēmums ir, un mēs esam sākuši apzināt daudz informācijas, kas saistīta gan ar tiesisko regulējumu, gan iespējamo seku izvērtējumu. Ja skatāmies uz šo Saeimas lēmumu, tad tur ir mērķis samazināt elektroenerģijas tēriņus. EM uztraukums ir par to, ka, atceļot OIK un samazinot elektroenerģijas rēķinus, vairākās pilsētās, kur ir centralizētā, bet atbalstāmā enerģija, varētu kāpt siltuma tarifi. Mēs negribam šādu situāciju pieļaut. Tas, ko mēs jau šodien darām, ir pastiprināti kontrolēt stacijas. Gribu piebilst, ka daudzām stacijām 2019., 2020., 2021. gadā beigsies licences termiņš. Līdz ar to draudi, ko mums izsaka, ka būs lielas tiesvedības, iespējams, nav īsti pamatoti,” norādīja Nemiro.
Vaicāts, vai iespējams gaidīt to, ka elektroenerģijas rēķini būs mazāki, viņš skaidroja, ka ministrija sagatavos normatīvos aktus ar anotāciju, kur būs gan izvērtējums, gan ceļa karte turpmākajām darbībām, gan arī priekšlikumi, kā varētu šo situāciju risināt. “Izejot no šī dokumenta, tad Saeima tālāk lems. Tā kā par šo [10. janvāra] lēmumu nobalsoja visi Saeimas deputāti 100%, tad pieļauju, ka viņi ātri risinās šo problēmu tālāk, jo tāda ir bijusi Saeimas deputātu griba,” sacīja ministrs.
Viņš atzina, ka nejūt OIK lobija spiedienu, tajā pašā laikā norādot, ka OIK ražotāju pārstāvji ir ar viņu tikušies. “Viņi visi no visām grupām – vējš, mazās HES, siltums, koģenerācija, biogāze, kopuma federācija – ir bijuši. Izteikuši bažas, uztraukumu, apliecināja, ka iespējama liela tiesvedība. To ir teikuši vairāki, bet mēs no tiesvedībām nebaidāmies. Tā arī esam atbildējuši. Tomēr viņi nenāk ar draudiem vai spiedienu. Viņi vēlas risinājumu. Izsniegto atļauju apjoms kopš OIK sistēmas ieviešanas četras reizes pārsniedz Latvijas patēriņu. Tas, kas ir noticis, ir absolūts absurds. Tas ir prātam neizskaidrojams. Tāpēc šīs godīgās kompānijas, kā viņi sevi pasniedz, vēlas risinājumu. Ja mēs spēsim saprātīgi vienoties no abām pusēm, tad varam cerēt uz labu rezultātu,” uzsvēra ministrs.
“Sabiedrības spiediens ir liels. Saeimas lēmums nosaka mērķi, bet mērķis ir samazināt elektroenerģijas rēķinus. Līdz ar to mēs strādāsim, lai rēķini kļūtu mazāki. Bažas ir par to, vai daudzviet nepieaugs siltuma rēķini, ko mēs negribētu pieļaut,” sacīja Nemiro.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk