Ekonomikai stagnējot, bezdarba līmenis otrajā ceturksnī nedaudz augstāks nekā pirms gada

Ekonomikas izaugsmei pēdējos ceturkšņos saglabājoties zemai, bezdarba līmenis Latvijā šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 6,9%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad bezdarbs bija 7,2% līmenī, tas ir neliels kritums, bet to lielā mērā noteikusi ekonomiski aktīvākas sezonas ietekme.
Ja iepriekšējos gados gan Covid-19, gan Krievijas uzsāktā kara negatīvā ietekme darba tirgū bija jūtama tikai minimāli, ilgstoša ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, tajā skaitā galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, bezdarba rādītājos tomēr ir sākusi atspoguļoties. Bezdarba pieaugums pēdējos ceturkšņos vērojams visās Baltijas valstīs un pašlaik Latvijā bezdarba līmenis jau vairākus ceturkšņus ir pat zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kas arī skaidrojams ar valsts daudz spēcīgāko ekonomikas kritumu pēdējo trīs gadu laikā.
Vienlaikus šāds bezdarba pieaugums pēdējos ceturkšņos ir vērtējams kā visai mērens, ņemot vērā nelabvēlīgo ekonomisko situāciju reģionā. Bezdarba līmeņa palielināšanos ietekmējusi arī pēdējā gada laikā vērojamā iedzīvotāju aktīvākā iesaistīšanās darba tirgū, tajā skaitā gan kā nodarbinātajiem, gan kā darba meklētājiem. Šis aktivitātes līmeņa pieaugums ir būtisks, ņemot vērā sarūkošo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, un jāatzīmē, ka visvairāk darba tirgū pēdējā gada laikā iesaistījušies jaunieši, kā arī cilvēki pēc pensijas vecuma sasniegšanas, – tas ir, vecuma grupās, kur ekonomiskās aktivitātes līmenis līdz šim ir bijis zemākais un kur arī meklējamas lielākās darba tirgus rezerves.
Izmaiņas šo vecuma grupu ekonomiskajā aktivitātē arī mazāk ietekmē reģistrētā bezdarba datus, kur, pretēji darbaspēka apsekojumam, visu pēdējo gadu laikā ir vērojams stabils un pastāvīgs bezdarbnieku skaita un bezdarba līmeņa kritums. Šā gada jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija noslīdējis līdz 5,1% un bija par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.
Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits otrajā ceturksnī veidojis 882,4 tūkstošus un bijis par 0,6% mazāks nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Nodarbināto skaitu pašlaik ietekmē zemā ekonomikas izaugsme, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas, no otras puses, ierobežo arī bezdarba pieaugumu. Līdz ar to, bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma datiem joprojām ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, un nākamajos gados turpinās pazemināties.
Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis šogad kopumā būs nedaudz augstāks nekā pērn, veidojot 6,7%, bet 2025.gadā, atjaunojoties straujākai ekonomikas izaugsmei, gaidāma bezdarba līmeņa pazemināšanās līdz 6,3%.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas deputāta pilnvaras deviņiem deputātiem
Saeima piektdien, 20. novembrī, apstiprināja 15. Saeimas deputāta mandātus Valteram Bolevicam, Mārim Dadzim, Jānim Grasbergam, Laurim Gruntmanim, Jurģim Klotiņam, Ģirtam Lapiņam, Jānim Liepiņam,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņa būs nokrišņiem bagāta, vietām veidosies neliela sniega kārta
Šīs nedēļas izskaņā, kā arī jaunās darba nedēļas pašā sākumā laikapstākļus mūsu teritorijā aizvien turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ teju visā Latvijā gaidāmi nokrišņi...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālāk