Ekonomika nākamgad stagnēs, norāda Latvijas banka

Latvijas Banka (LB) koriģējusi Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozes šim un nākamajiem diviem gadiem. Centrālā banka būtiski pazeminājusi Latvijas 2023. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi, lēšot, ka nākamgad Latvijas tautsaimniecība stagnēs.
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās, 2022. gada septembra, Latvijas makroekonomiskās prognozes. Tās izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.
Rekordaugstās enerģijas cenas atspoguļo bažas par Eiropas valstu spēju nodrošināt pietiekamus krājumus šai apkures sezonai Krievijas gāzes importa izsīkuma apstākļos. Lielākas enerģijas izmaksas un neapstrādātās pārtikas tirdzniecības pārrāvumi veicina pārtikas cenu inflāciju. Septembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) 2022., 2023. un –2024. gadam eiro zonā prognozē augstāku inflāciju, nekā iepriekš lēsts, – attiecīgi 8.1%, 5.5% un 2.3%, enerģijas un pārtikas cenām saglabājoties augstām ilgstošāk un paplašinot ietekmi arī uz citu produktu cenu kāpumu. Latvijā augstā inflācija ir pārsniegusi iepriekšējos divos gadu desmitos pieredzēto līmeni, un Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozes enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmē.
ECB Padome jūlijā lēma paaugstināt galvenās procentu likmes par 50 bāzes punktiem, tuvinot pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentu likmju līmeņa uz tādu procentu likmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2% mērķa līmenī.
Septembrī ECB Padome galvenās procentu likmes palielināja vēl par 75 bāzes punktiem, un noguldījumu iespējas uz nakti, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme ir attiecīgi 0.75%, 1.25% un 1.50%.
ECB Padome signalizē, ka procentu likmju celšana turpināsies arī nākamajās sanāksmēs, tomēr turpmākie lēmumi tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.
Eiro zonas tautsaimniecības izaugsme būtiski palēnināsies, augstajai inflācijai un piegādes ķēžu un energoresursu piegādes traucējumiem un pesimistiskajam noskaņojumam mazinot patēriņu un ražošanu.
Septembrī ECB prognozē eiro zonas IKP pieaugumu par 3.1% 2022. gadā, mazinot to līdz 0.9% 2023. gadā un 1.9% 2024. gadā. Arī Latvijā tautsaimniecības izaugsmi nomāc energoresursu cenu kāpums, un Latvijas Banka samazina Latvijas IKP prognozi, paredzot īslaicīgu recesiju.
Bezdarbam vēl mazinoties, darba tirgus Latvijā joprojām ir saspringts. Vienlaikus par inflāciju zemāks iedzīvotāju ienākumu kāpums mazina iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu.
Ar būvniecību saistītās investīcijas kavē izmaksu pieaugums, un nenoteiktība attur uzņēmumus no ilgtermiņa aizņemšanās.
Eksportu kavē recesijas gaidas un vājāks pieprasījums, kā arī jau novērotais atsevišķu izejmateriālu, t. sk. koksnes cenu, kritums. Tirdzniecības aktivitāti gan Latvijā, gan ārpus tās mazinās izveidotie lielie izejmateriālu krājumi. Strauji augošās energoresursu un darbaspēka izmaksas Latvijā var vājināt konkurētspēju.
2022.–2023. gada apkures sezonas fiskālā atbalsta (gandrīz 700 milj. eiro) ietekme uz Latvijas reālo IKP saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu sasniegs 0.64% un nedaudz mazinās inflāciju. Valdības pasākumi palielina budžeta deficītu, taču energoresursu cenu krīzē tie ir īpaši svarīgi maznodrošināto atbalstam, kā arī iedzīvotāju pasargāšanai no ekstrēmi lieliem enerģijas cenu pieaugumiem, vienlaikus saglabājot stimulu mazināt energoresursu patēriņu.
Mērķētie sociālie pabalsti visvairāk palielinās mazturīgāko mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus. Nenoteiktība par energoresursu pieejamību un augstās energoresursu cenas spilgti izgaismo energoneatkarības un energoefektivitātes nodrošināšanas aktualitāti. Krīzes radītā augstā nenoteiktība sākotnēji varētu raisīt mājsaimniecību piesardzību tēriņos. Tomēr privātā patēriņa sarukumu mazinās to mājsaimniecību tēriņi, kuras iepriekš nodrošinājušās ar uzkrājumiem nebaltām dienām.
Vēl par tēmu:
Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālāk