• Tweet

Sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nav gūts pietiekams progress, lai varētu sākties nākamā sarunu fāze, uzskata Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un EK sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

Ir bijušas jau četras sarunu kārtas, tomēr nav panākts pietiekams progress būtiskākajos jautājumos, kas jāatrisina, pirms sarunas var turpināties.

“Līdz šim es nevaru sacīt, ka esam gatavi ieiet otrajā sarunu fāzē,” pauda Junkers.

Tāpat Junkers norādīja, ka ES un Lielbritānijas pilsoņu tiesību aizsardzības jautājums tiks risināts, kad tiks panākta vienošanās par Eiropas Tiesas lomu, tomēr uzslavēja Lielbritānijas valdības nostāju, ka tai ir finansiāli pienākumi, bet atzīmēja, ka “sātans, kā vienmēr, mājo sīkumos”.

Ja runā par Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumu, EK prezidents uzskata, ka risinājumam jābūt saskaņā ar ES tiesībām un 1998. gada Lielās piektdienas miera līgumu, ar kuru tika izbeigts trīs desmitgades ilgušais vardarbīgais starpkopienu konflikts.

ES dalībvalstu līderi 19. un 20. oktobrī sapulcēsies uz samitu, lai lemtu par to, vai pāriet sarunās uz nākamo fāzi.

Eiropas Parlamenta (EP) Tautas partijas frakcijas vadītājs Manfrēds Vēbers uzsvēra, ka, viņaprāt, pašreiz svarīgākais jautājums ir, kas runā Lielbritānijas valdības vārdā.

Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons nesen nāca klājā ar izteikumiem, kas bija pretrunā ar premjerministres Terēzas Mejas nostāju.

“Lūdzu, atlaidiet Džonsonu, jo mums nepieciešama skaidra atbilde par to, kurš ir atbildīgs par Lielbritānijas nostāju,” sacīja Vēbers.

Tikmēr EP liberāļu grupas vadītājs un EP “Brexit” sarunu delegācijas vadītājs Gijs Ferhofstads uzteica neierasto vienotību ES institūciju vidū jautājumā par ” Brexit “.

“Parlaments un padome vienreiz – jāsaka, savā politiskajā dzīvē es to nekad neesmu pieredzējis – stāv pāri valstu domstarpībām, pāri paklausībai partijām, un patiešām kopā ar sarunvedējiem aizstāv pilsoņu intereses visās 27 dalībvalstīs,” sacīja Ferhofstads.

Kā zināms, Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Foto:Number10/https://www.flickr.com/photos/number10gov//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/