• Tweet

Pēc Grieķijas premjerministra Alekša Cipra paziņojuma par aiziešanu no amata, Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar aicinājumu Atēnām pieturēties pie saistībām, kas paredz reformēt savu ekonomiku.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ceturtdien vakarā paziņojis par atkāpšanos no amata un izsludinājis ārkārtas vēlēšanas.

“Es tuvākajā laikā tikšos ar republikas prezidentu un iesniegšu savu un savas valdības atkāpšanās rakstu,” televīzijā uzrunājot tautu, ceturtdien paziņoja Ciprs.

Cipra paziņojums kārtējo reizi uz jautājuma zīmes atstājis Grieķijas tālāko likteni. Lai parūpētos par to, ka Grieķija tomēr pilda savas saistības, kuras uzņēmusies, EK aicinājusi Grieķiju turpināt nepieciešamās reformas.

“Ir ļoti svarīgi, lai Grieķija saglabātus savas saistības attiecībā uz eirozonu,” norāda Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Dijselblūms, kurš bija viens no tiem, kas vadīja sarunas par jauno aizdevuma programmu Atēnām.

“Es redzēju plašu atbalstu Grieķijas parlamentam sakarā ar jauno programmu un reformu paketi, un ceru, ka vēlēšanas radīs vēl lielāku atbalstu jaunajam Grieķijas parlamentam. Cerams, ka šīs vēlēšanas notiks salīdzinoši drīz, lai Grieķija varētu veikt nozīmīgus soļus, kas paredzēti jau oktobrī,” sacīja Dijselblūms.

Cerības saistībā ar vēlēšanām pauduši arī vairāki citi eirozonas partneri, norādot, ka ja Grieķijas parlaments pieturēsies pie saistībām, to gaida lieli panākumi.

Jau vēstīts, ka pēc 23 stundu garām sarunām Grieķija vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem par valsts budžeta radītājiem nākamajiem trīs gadiem, palielinot cerības, ka valstij nepieciešamais atbalsts tiks izmaksāts savlaicīgi. Abas puses vienojušās par darījuma informāciju, lai gan pāris mazāk būtiski jautājumi vēl atrisināmi.

Sarunu laikā abas puses vienojās par galīgajiem fiskālajiem mērķiem, kas vērsti uz primāro budžeta pārpalikumu. Proti, Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.

Līdz ar šo vienošanās Grieķijas cer saņemt trešo starptautisko aizdevumu, kurš tai ļaus 20. augustā veikt 3,4 miljardu eiro parādu maksājumu Eiropas Centrālajai bankai(ECB).

Oktobrī Grieķijas trīs galvenie kreditori – ECB, Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds uzsāks savu pirmo ceturkšņa pārskatu par Grieķijas progresu, ievērojot stingrus darījuma nosacījumus.