Eiro ieviešanu atbalsta trešdaļa Latvijas iedzīvotāju
Šā gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj, ka eiro ieviešanu Latvijā caurmērā atbalsta trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. To skaitā 10% iedzīvotāju uzskata, ka eiro jāievieš pēc iespējas ātrāk, un vēl 25% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet ne tuvākajos gados.
Kategoriski pret eiro ieviešanu ir 37% Latvijas iedzīvotāju, un biežāk tie ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) ar nepabeigtu vidējo izglītību ir uzskatāmi par izteiktiem eiro noliedzējiem, kamēr cilvēku ar vidējo vai augstāko izglītību vidū izteiktu eiro noliedzēju ir būtiski mazāk (attiecīgi 35% un 33%). Tātad pētījums atklāj, ka palielinoties izglītības līmenim, pieaug atbalsts eiro ieviešanai.
PAR eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju populārākie argumenti ir:
norēķinu ērtība Eiropā, vieglāka ceļošana un ērtāki starpvalstu norēķini, jo nav jāmaina valūta;
Latvijas piederība Eiropai – ja jau mēs esam Eiropā, tad ir jābūt arī vienotai Eiropas valūtai;
ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies, jo būs vieglāk piesaistīt investīcijas.
Savukārt izplatītākie argumenti PRET eiro ieviešanu ir saistīti ar:
bažām par eiro kā valūtas un eiro zonas stabilitāti un nākotni;
pieķeršanos latam kā nacionālās identitātes veidotājam un kā stabilai, drošai valūtai;
uztraukumu par iespējamo cenu celšanos, citu eiro valstu negatīvo pieredzi uzreiz pēc eiro ieviešanas.
Jāatzīmē, ka tie iedzīvotāji, kuriem ir bijusi personīgā pieredze, norēķinoties ar eiro monētām vai banknotēm, ir pozitīvāk noskaņoti par eiro ieviešanu, nekā tie, kuriem šāda pieredze nav bijusi. Norēķinus eiro valūtā veikušo vidū 13-14% atbalsta eiro ieviešanu pēc iespējas ātrāk, kamēr bez eiro lietošanas pieredzes esošo iedzīvotāju vidū tikai 8% atbalsta ātrāku eiro ieviešanu.
TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule komentē par Latvijā vērojamo eiro skepticismu: „Var piebilst, ka arī Igaunijā pirms eiro ieviešanas bija līdzīga situācija, kas mainījās pēc eiro ieviešanas – tiklīdz igauņi ikdienā saskārās ar eiro lietošanu, viņu domas par eiro uzlabojās.”
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk