Dzērienu iepakojumu depozīta sistēmai aprit trīs gadi – kā tā attīstījusies?

Šodien aprit trīs gadi, kopš Latvijā darbojas dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Šajā laikā sistēma piedzīvojusi būtisku izaugsmi – depozīta iepakojumu atgriešanas rādītājs ir pieaudzis no 62% 2022. gadā līdz 83,3% 2024. gadā, savukārt to iedzīvotāju skaits, kas ir apmierināti ar depozīta sistēmas darbību, attiecīgajā periodā ir pieaudzis no 69%* līdz 89%**. Kopumā trīs gadu laikā iedzīvotāji sistēmā nodevuši jau 1,1 miljardu tukšo depozīta iepakojumu, bet, salīdzinot ar 2022. gadu, pērn sistēmā nodots gandrīz divreiz vairāk taras.
“Pirms depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā tika savākti un pārstrādāti tikai 46% plastmasas iepakojumu, savukārt šobrīd sistēmā atgriežas un tiek pārstrādāti jau 86,4% PET taras. Šie dati apliecina, ka sistēma sevi ir attaisnojusi, un tie parāda, ka iedzīvotāju aktīvā līdzdalība un atbildīgā attieksme dod rezultātu. Esam patiesi gandarīti par Latvijas depozīta sistēmas attīstību šo trīs gadu laikā un pateicamies visām iesaistītajām pusēm – uzraugošajām iestādēm, tirgotājiem un iepakotājiem – par veiksmīgo sadarbību! Turpināsim tikpat aktīvu darbu pie sistēmas attīstības, tostarp, pilnveidojot taromātu tīklu un paaugstinot kopējo iepakojumu atgriešanas rādītāju,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
“Šo trīs gadu laikā sasniegtie rezultāti apliecina, ka depozīta sistēma ne tikai palīdz mazināt vides piesārņojumu, bet arī veicina iedzīvotāju atbildīgāku attieksmi pret atkritumu šķirošanu un resursu atkārtotu izmantošanu. Tehnoloģiskās inovācijas, piemēram, beramtaromāti un iespēja saņemt depozīta maksu bankas kontā, padara sistēmu vēl ērtāku un efektīvāku. Latvijas piemērs ir apliecinājis, ka īsā laikā varam izveidot efektīvu depozīta sistēmu, kas ne tikai sasniedz augstus iepakojumu atgriešanas rādītājus, bet arī kļūst par paraugu un izaicinājumu citām Eiropas Savienības valstīm, kur šāda sistēma vēl ir ieviešanas stadijā,” norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
Kā depozīta sistēma attīstījusies?
Depozīta sistēma Latvijā darbojas kopš 2022. gada 1. februāra. Šajā laikā notikusi ievērojama attīstība, kas uzlabojusi ne vien depozīta sistēmas rādītājus, bet arī lietotāju pieredzi.
Taromātu skaits Latvijā pieaudzis no 836 līdz 1160;
Paplašināts Latvijas taromātu tīklā pieejamo modeļu klāsts. Piemēram, 2022. gadā taromātu tīklā bija pieejami trīs dažādi modeļi – mazas, vidējas un lielas ietilpības. 2023. gadā tika atklāts pirmais beramtaromāts, kurā var nodot līdz pat 100 PET pudelēm un skārdenēm vienā piegājienā. Šobrīd Latvijā uzstādīti jau trīs beramtaromāti. Savukārt pērn Rīgā tika atklāts Baltijā lielākais un jaudīgākais taromāts – Dižtaromāts –, kurā var nodot īpaši lielus depozīta taras apjomus (1000 iepakojumus var nodot vidēji desmit minūtēs).
Depozīta sistēmā reģistrēto produktu skaits pieaudzis no 1445 līdz 11 696 vienībām.
Depozīta iepakojumu atgriešanas rādītājs (sistēmā nodotie iepakojumi pret tirgū laistajiem iepakojumiem) ir pieaudzis no 62% līdz 83%.
Depozīta sistēmā nodoto iepakojumu skaits ir pieaudzis gandrīz divtik – no 228,4 miljoniem 2022. gadā līdz 435,4 miljoniem 2024. gadā.
Pilnveidota depozīta maksas saņemšanas iespēja – Latvijas depozīta sistēma ir pirmā Baltijā, kas ir ieviesusi iespēju saņemt depozīta maksu bankas kontā, nododot iepakojumus Dižtaromātā.
Depozīta iepakojumu šķirošanas centrā apstrādāto iepakojumu skaits ir pieaudzis no 740 000 līdz 1 150 000 iepakojumu dienā.
Iedzīvotāju skaits, kas ir apmierināti ar depozīta sistēmu, ir pieaudzis no 69% līdz 89%.
Lielākais vienā reizē nodoto iepakojumu skaits ir 2386 taras vienības.
Kopš 2022. gada decembra iedzīvotāji ar taromātu starpniecību labdarībai ir novirzījuši vairāk nekā 880 000 eiro.
Starp 2025. gada mērķiem – taromātu pieejamības uzlabošana un plašākas iespējas depozīta maksas saņemšanai bankas kontā
Iesākot depozīta sistēmas ceturto darbības gadu, DIO ir izvirzījis vairākus mērķus. Plānots turpināt aktīvu sadarbību ar tirgotājiem pie taromātu pieejamības uzlabošanas, tostarp tādu gadījumu novēršanas, kad taromāts ilgstoši nav pieejams, jo ir nepieciešama tā iztukšošana vai apkope. Tāpat DIO mērķis 2025. gadā ir sasniegt 85% lielu iepakojumu atgriešanas rādītāju, savukārt mērķis attiecībā uz PET iepakojumiem ir pārsniegt 88% atgriešanas īpatsvaru.
Operators tāpat vērtēs iespēju paplašināt dPays risinājuma izmantošanu, piedāvājot to kā alternatīvu depozīta maksas saņemšanai vismaz daļā Latvijas taromātu. “Redzam, ka tie depozīta sistēmas lietotāji, kas lielu taras apjomu nodošanai izmanto pērn nogalē atklāto Dižtaromātu, ļoti novērtē iespēju saņemt depozīta maksu bankas kontā. Tādēļ viens no mūsu šī gada mērķiem būs ciešā sadarbībā ar Swedbank izvērtēt šī risinājuma potenciālu ieviešanai vēl plašākā taromātu tīklā. Sistēmas lietotāji par procesa attīstību tiks informēti,” skaidro Miks Stūrītis.
Vēl par tēmu:
Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā laiks kļūs pakāpeniski siltāks
Nedēļas nogalē mākoņu debesīs būs vairāk un vietām gaidāmi nelieli nokrišņi. Naktis būs dzestras un termometra stabiņš vēl daudzviet noslīdēs zem 0° atzīmes, taču dienās kļūs mazliet...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālāk