Dzērienu iepakojumu depozīta sistēmai aprit trīs gadi – kā tā attīstījusies?
Šodien aprit trīs gadi, kopš Latvijā darbojas dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Šajā laikā sistēma piedzīvojusi būtisku izaugsmi – depozīta iepakojumu atgriešanas rādītājs ir pieaudzis no 62% 2022. gadā līdz 83,3% 2024. gadā, savukārt to iedzīvotāju skaits, kas ir apmierināti ar depozīta sistēmas darbību, attiecīgajā periodā ir pieaudzis no 69%* līdz 89%**. Kopumā trīs gadu laikā iedzīvotāji sistēmā nodevuši jau 1,1 miljardu tukšo depozīta iepakojumu, bet, salīdzinot ar 2022. gadu, pērn sistēmā nodots gandrīz divreiz vairāk taras.
“Pirms depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā tika savākti un pārstrādāti tikai 46% plastmasas iepakojumu, savukārt šobrīd sistēmā atgriežas un tiek pārstrādāti jau 86,4% PET taras. Šie dati apliecina, ka sistēma sevi ir attaisnojusi, un tie parāda, ka iedzīvotāju aktīvā līdzdalība un atbildīgā attieksme dod rezultātu. Esam patiesi gandarīti par Latvijas depozīta sistēmas attīstību šo trīs gadu laikā un pateicamies visām iesaistītajām pusēm – uzraugošajām iestādēm, tirgotājiem un iepakotājiem – par veiksmīgo sadarbību! Turpināsim tikpat aktīvu darbu pie sistēmas attīstības, tostarp, pilnveidojot taromātu tīklu un paaugstinot kopējo iepakojumu atgriešanas rādītāju,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
“Šo trīs gadu laikā sasniegtie rezultāti apliecina, ka depozīta sistēma ne tikai palīdz mazināt vides piesārņojumu, bet arī veicina iedzīvotāju atbildīgāku attieksmi pret atkritumu šķirošanu un resursu atkārtotu izmantošanu. Tehnoloģiskās inovācijas, piemēram, beramtaromāti un iespēja saņemt depozīta maksu bankas kontā, padara sistēmu vēl ērtāku un efektīvāku. Latvijas piemērs ir apliecinājis, ka īsā laikā varam izveidot efektīvu depozīta sistēmu, kas ne tikai sasniedz augstus iepakojumu atgriešanas rādītājus, bet arī kļūst par paraugu un izaicinājumu citām Eiropas Savienības valstīm, kur šāda sistēma vēl ir ieviešanas stadijā,” norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
Kā depozīta sistēma attīstījusies?
Depozīta sistēma Latvijā darbojas kopš 2022. gada 1. februāra. Šajā laikā notikusi ievērojama attīstība, kas uzlabojusi ne vien depozīta sistēmas rādītājus, bet arī lietotāju pieredzi.
Taromātu skaits Latvijā pieaudzis no 836 līdz 1160;
Paplašināts Latvijas taromātu tīklā pieejamo modeļu klāsts. Piemēram, 2022. gadā taromātu tīklā bija pieejami trīs dažādi modeļi – mazas, vidējas un lielas ietilpības. 2023. gadā tika atklāts pirmais beramtaromāts, kurā var nodot līdz pat 100 PET pudelēm un skārdenēm vienā piegājienā. Šobrīd Latvijā uzstādīti jau trīs beramtaromāti. Savukārt pērn Rīgā tika atklāts Baltijā lielākais un jaudīgākais taromāts – Dižtaromāts –, kurā var nodot īpaši lielus depozīta taras apjomus (1000 iepakojumus var nodot vidēji desmit minūtēs).
Depozīta sistēmā reģistrēto produktu skaits pieaudzis no 1445 līdz 11 696 vienībām.
Depozīta iepakojumu atgriešanas rādītājs (sistēmā nodotie iepakojumi pret tirgū laistajiem iepakojumiem) ir pieaudzis no 62% līdz 83%.
Depozīta sistēmā nodoto iepakojumu skaits ir pieaudzis gandrīz divtik – no 228,4 miljoniem 2022. gadā līdz 435,4 miljoniem 2024. gadā.
Pilnveidota depozīta maksas saņemšanas iespēja – Latvijas depozīta sistēma ir pirmā Baltijā, kas ir ieviesusi iespēju saņemt depozīta maksu bankas kontā, nododot iepakojumus Dižtaromātā.
Depozīta iepakojumu šķirošanas centrā apstrādāto iepakojumu skaits ir pieaudzis no 740 000 līdz 1 150 000 iepakojumu dienā.
Iedzīvotāju skaits, kas ir apmierināti ar depozīta sistēmu, ir pieaudzis no 69% līdz 89%.
Lielākais vienā reizē nodoto iepakojumu skaits ir 2386 taras vienības.
Kopš 2022. gada decembra iedzīvotāji ar taromātu starpniecību labdarībai ir novirzījuši vairāk nekā 880 000 eiro.
Starp 2025. gada mērķiem – taromātu pieejamības uzlabošana un plašākas iespējas depozīta maksas saņemšanai bankas kontā
Iesākot depozīta sistēmas ceturto darbības gadu, DIO ir izvirzījis vairākus mērķus. Plānots turpināt aktīvu sadarbību ar tirgotājiem pie taromātu pieejamības uzlabošanas, tostarp tādu gadījumu novēršanas, kad taromāts ilgstoši nav pieejams, jo ir nepieciešama tā iztukšošana vai apkope. Tāpat DIO mērķis 2025. gadā ir sasniegt 85% lielu iepakojumu atgriešanas rādītāju, savukārt mērķis attiecībā uz PET iepakojumiem ir pārsniegt 88% atgriešanas īpatsvaru.
Operators tāpat vērtēs iespēju paplašināt dPays risinājuma izmantošanu, piedāvājot to kā alternatīvu depozīta maksas saņemšanai vismaz daļā Latvijas taromātu. “Redzam, ka tie depozīta sistēmas lietotāji, kas lielu taras apjomu nodošanai izmanto pērn nogalē atklāto Dižtaromātu, ļoti novērtē iespēju saņemt depozīta maksu bankas kontā. Tādēļ viens no mūsu šī gada mērķiem būs ciešā sadarbībā ar Swedbank izvērtēt šī risinājuma potenciālu ieviešanai vēl plašākā taromātu tīklā. Sistēmas lietotāji par procesa attīstību tiks informēti,” skaidro Miks Stūrītis.
Vēl par tēmu:
Nedēļa iesāksies ar vasarīgu laiku, bet tās turpinājums būs lietains un vējains
Jaunā nedēļa iesāksies anticiklona ietekmē - daudzviet spīdēs saule un lielākajā valsts daļā gaidāms sauss laiks, taču jau otrdien tā ietekme mazināsies. No ziemeļiem pietuvosies ciklons,...
Lasīt tālākIeviesīs elektronisko reģistrēšanos automašīnām ārējās sauszemes robežas šķērsošanai
Lai uzlabotu kārtību pie Latvijas ārējās sauszemes robežas un mazinātu rindas, plānots ieviest elektronisko reģistrēšanos. No 1.oktobra autovadītāji, kas plāno šķērsot šo robežu...
Lasīt tālākBrīvdienās atgriezīsies vasarīgs laiks
Šonedēļ Latvijas teritorijā ir ieplūdusi vēsāka gaisa masa, līdz ar ko gaiss ir kļuvis nedaudz aukstāks. Valsts teritoriju šķērsoja aktīvs ciklons – debesis klāja mākoņi, un visa...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar lietainu un brāzmainu laiku
Šīs nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība. Debesis klās mākoņi, kas valsts teritorijas lielākajā daļā atnesīs lietu, vietām arī pērkona lietusgāzes. Arī...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākArī turpmākajās dienās turpināsies lietavas
Kā maija pēdējā nedēļā, tā jūnija sākumā Latviju sasniedza daudz nokrišņu zonas, kas daudzviet, īpaši valsts austrumos, atnesa lietavas. Arī turpmākajās dienās un jaunajā nedēļā...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākŠonedēļ Latvijā gaidāms lietus
Maija pēdējā nedēļā Latvijas teritoriju šķērsoja vairākas nokrišņu zonas, tomēr laiks saglabājās silts – dienās lielākajā daļā valsts teritorijas termometra stabiņš pakapās...
Lasīt tālāk