Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica II” trase skars apmēram 800 privātīpašumu
Eiropas standarta platuma sliežu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica II” trase Latvijā skars kopumā ap 800 privātīpašumu, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja trases izpētes veicēju – pilnsabiedrības “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
“Agrāk mēs runājām par 1000 skartajiem īpašumiem, bet pašlaik tie ir 800 skarti privātīpašumi visā trases garumā,” teica Balgalis.
Tiek norādīts, ka atsavināmo īpašumu vidējais lielums ir viens hektārs. Pēc tam, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par trases novietojumu, informēti tiks visi tie zemes īpašniekus, kurus trase skars. “Īpašumi tiks atsavināti par tirgus cenu,” piebilda Balgalis.
“Lielākais risks šobrīd būtu apstāties, realizējot šo projektu, uzskata Balgalis. Vilciena līnijas pabeigšana tiek plānota 2025. gadā, nav indikāciju un nav indikāciju, ka tas būšot vēlāk,” norādīja eksperts.
“Rail Baltica” ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā un tas aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.
Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 mm platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu šis sliežu platums ir 1435 mm. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar Polijas un Vācijas dzelzceļa tīklu.
“Rail Baltica” projekts tiek īstenots nosacīti divos posmos. Latvijā līdz 2015. gadam VAS Latvijas dzelzceļš veica Baltijas dzelzceļa līnijas trasi skarošo platsliežu (1520 mm) līnijas sakārtošanu un rekonstrukciju, lai sākotnēji nodrošinātu pasažieru vilcienu kustību ar ātrumu līdz 120 km/h un kravu vilcienu kustību ar ātrumu līdz 80 km/h (pirmais posms: Rail Baltica I).
Projekta otrajā posmā (Rail Baltica II) paredzēta jaunas Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa līnijas izbūve. Līdz 2016. gada sākumam notika “Rail Baltica II” Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte, kuras laikā tika sagatavoti tehniskie risinājumi plānotās dzelzceļa līnijas tehniski, ekonomiski un juridiski iespējamajiem novietojuma variantiem, veiktas tehniskiem risinājumiem nepieciešamās inženierizpētes un ietekmes uz vidi novērtējums, lai līdz 2019. gadam var sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2025. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.
Foto: Railbaltica.info
Vēl par tēmu:
Aptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālāk
Pārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālāk
Plauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālāk
Nākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālāk
Zemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālāk
Publisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālāk
Apstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk
1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālāk
Latvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālāk