Droni, to aprīkojums, 3D printeri, mīnu lauku marķieri – brīvprātīgo grupa lūdz aktīvāk atbalstīt ukraiņu armiju

Šogad Latvijas valsts svētkus iespējams daudzi no mums sagaidīja ar citādām domām nekā iepriekšējos gados. Mēs tagad redzam, ka brīvība nav pašsaprotama. Mums ir iespēja dzīvot valstī, kurā, piemēram, ir elektrība. Jā, varbūt dārga, bet tā ir. Mums kopā ar saviem bērniem un vēl kādiem 200 cilvēkiem naktīs nav jāguļ aukstā pagrabā, jo virszemē lido raķetes un brauc tanki. Mums ir ļoti daudz pašsaprotamu lietu, kas cilvēkiem Kijivā, Hersonā un citur Ukrainā vienkārši nav. Un mums ir iespēja mūsu draugiem palīdzēt. To cenšas darīt arī kāda brīvprātīgo grupa Latvijā. Tās nosaukums – “Savvaļas bites”.
Ukrainai mēs cenšamies palīdzēt visiem iespējamiem spēkiem. To dara arī brīvprātīgo organizācija “Savvaļas bites”. Vairāki cilvēki visā Latvijā savos pagrabos, garāžās, izmantojot 3D printerus, ražo šādas plastmasas detaļas, kas atgādina nelielus olu turētājus. Bet patiesībā tos izmanto pavisam citiem mērķiem.
Ukrainas armijas karavīri šo mēnešu laikā ir plaši izvērsuši dronu izmantošanu kaujaslaukā. Ir miljoniem dārgie turku “Bayraktar”, kas spēj lidot augstu un šaut precīzi. Bet ukraiņi aizvien plašāk izvēlas pavisam vienkāršus dronus, ko par dažiem simtiem eiro var nopirkt lielveikalos. Vai arī būvē paši savus. Tie noder izlūkošanai, bruņutehnikas uguns koriģēšanai un arī nelielu bumbu un granātu transposrtēšanai uz frontes līniju. Tie pārvietojas ap 200 metru augstumā, kur dronu motoru skaņu uz zemes nevar dzirdēt. Kad atrasts mērķis un tas “paņemts uz grauda”, drona nestā sprāgstviela tiek izmesta un klusumā nogāžas un uzsprāgst.
Ukrainas armija publicējusi desmitiem video, kur redzams, kā šāds vienkāršs lidaparāts sprāgstvielas iemet tieši okupantu spēku ierakumos, pēc veiksmīga trāpījuma uzspridzina bruņutehniku. Leģendārs ir video, kad drona atnestā granāta ar filigranu precizitāti ielido tieši atvērtā krievu tanka lūkā un iekšpusē uzsprāgst.
Lai gaisā izmestās granātas nesāktu kūleņot, novirzoties no izraudzītā mērķa, tām uzmontē plastmasas astes. Šis uzgalis ļauj spridzeklim lidot taisni. Kad granātas gals trāpa cietai virsmai, tā detonē.
Ukrainas armijas bruņojumā ir daudz dažādu sprāgstvielu, un atkarībā no to lieluma un svara katrai nepieciešamo plastmasas astīšu izmēri var atšķirties. Rūpnieciski to ražošana būtu dārga. Tāpēc ukraiņi pašu spēkiem centās tās drukāt ar 3D printeriem. Bet nepieciešamo apjomu saražot viņi nespēja un meklēja palīdzību. Par to uzzināja valmierietis Jānis Ozols. Viņš kovida laikā aizsāka kustību “3D Savvaļas bites” un ar domu biedriem pašā pandēmijas sākumā drukāja sejas aizsargus vietējiem mediķiem. Karam sākoties, nolēma iet palīgā ukraiņiem.
Kustības “3D Savvaļas bites” izveidotājs Jānis Ozols uzsver: “Pamatā mēs bijām vienkārši pāris paziņas, kas izdomāja, ka ir jāķeras pie lietas un kaut kas jādara. Kad tas viss sākās, tad visi sūtīja naudu un armija sūtīja “Stringer” raķetes. Kaut ko tādu ļoti lielu un kosmisku. Bet mēs domājam, ko mēs varam palīdzēt, uz vietas ražojot un nosūtot viņiem. Kas varētu būt tāds, ko nespētu radīt un kā viņiem patiešām trūktu. Un tad parādījās šīs “astītes”.”
Kustībai “3D Savvaļas bites” pievienojušies jau vairāki desmiti cilvēku. Šie brīvprātīgie ar 3D printeriem nu jau saražojuši vairāk nekā 20 tūkstoš speciālos stabilizatorus, kas paredzēti ukraiņu dronu munīcijai. Ja tagad visi brīvprātīgie ieslēdz aptuveni pārsimts savus 3D printerus, “Savvaļas bišu” sasniegtā ražošanas jauda visā Latvijā ir vidēji 1000 “astīšu” dienā. Tomēr ar to nepietiek un ukraiņiem nepieciešams vēl.
Ozols pauda: “Jāsaka, ka tas visām pusēm ir kļuvis par konfliktu uz izturību. Ilgtermiņā ražojot šīs astes, tas ir pietiekami dārgi, tāpēc es ļoti novērtēju šos cilvēkus, kuri ir nākuši palīgā. Un mums ir vairāki desmiti cilvēku šobrīd. Nav iespējams pateikt, cik. Daudziem ir draugi, kas neraksta mums tieši un viņi mums pasaka, ka man ir pāris draugi, kas arī palīdz drukāt. Un tad viņi sūta astītes zem sava vārda. Tiešām ļoti patīkami redzēt, ka ļoti daudzi tādos kritiskos momentos nesavtīgi sanāk kopā un dara kaut ko no sirds.”
“(NP: Tas, kas tur printējas, tas šobrīd jau gatavs būs?) Šeit ir gatavs, jau tūlīt ņemšu nost. Vidēju uz vienu asti vajag 35 līdz 40 minūtes. Ir arī ātrāki printeri, kuri pa 20 izdrukā. Dārgāki,” pauž anonīms kustības “3D Savvaļas bites” aktīvists.
“Savvaļas bišu” kustībā darbojas dažādi cilvēki. Kāds strādā par skolotāju, cits autosalonā vai par IT speciālistu un ar 3D drukāšanu līdz šim aizrāvies hobija līmenī. Ir tādi, kuri pēc iesaistīšanās brīvprātīgo grupā, pat iegādājušies papildus printerus, lai varētu kāpināt ražošanas jaudas.
“Nekā personīga” uzrunāja vairākus aktīvistus. Daudzi lūdza nerādīt viņu sejas, bet bija gatavi laipni izrādīt savas garāžas, pagrabus un pat dzīvojamās istabas, kas nu pārvērstas par ražotnēm: ““Ja man būtu jādrukā par savu naudu, tad es drukātu 1-2 kilogramus nedēļā. Tā kā to materiālu es no ziedojumiem dabūju, tad es varu katru dienu pa kilogramam drukāt.”
“Savvaļas bites” sadarbojas ar Ukrainas vēstniecību Latvijā, kas palīdz sadrukāto astīšu kastes nogādāt kaujiniekiem Ukrainā.
Vidēji vienas astītes cena, rēķinot elektrības izmaksas un arī izmantojamo materiālu, sanāk ap 25 centiem gabalā. Tāpēc ir būtiski, ka līdzcilvēki atbalsta viņus, lai būtu nauda izejmateriālu iepirkšanai. Savvaļas bites var atbalstīt, ziedojot “Ukrainas atbalsta biedrībai”.
“Pieprasījums ir daudz lielāks, nekā mēs pašlaik spējam saražot. Tā kā, ja gribētāji padrukāt ir, tad laipni aicināti. Visādi var iesaistīties. Var ziedot naudu, var padrukāt astītes. (NP: Pašam nav kādā brīdi doma radusies, ka tā principā ir ieroču ražošana. Kādā brīdī, tas, kas šeit stāv, pēc dažām nedēļām uzkritīs kādam uz galvas.) Nē, tie nav nekādi ieroči. Tas ir papalu olu turētājs, saprotat… (NP: Saprotu.),” pauž aktīvīts.
Kustības “3D Savvaļas bites” dalībnieks Ilmārs Poikāns norāda: “Ja man ir izvēle starp to, ka ražot to tad, kad iebruktu Latvijā, vai ražo to, tad, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā. Un, ja ukraiņi uzvarēs, tad Krievija pie mums vēl ilgi nelīdīs. Tad, manuprāt, izvēle ir diezgan vienkārša.”
Un vajadzību ukraiņiem ir daudz. Brīvprātīgie viņiem piegādā ne tikai saražotās astītes, bet par saziedoto naudu sūta printerus. Vēl nepieciešami arī paši droni, jo okupantu spēki tos bieži notriec. Pārsvarā to dzīves ilgums ir 2-3 dienas. Līdz šim nosūtītas dronu lidošanas brilles, pultis un daudz detaļu, lai uz vietas varētu būvēt paštaisītos dronus vai pārbūvēt esošos. Civilie droni, pieaugot krievu elektroniskās karadarbības aktivitātei, ir viegli notriecami, bet paštaisītos un pārbūvētos okupantiem nav tik viegli pārtvert. Tāpēc katrs eiro ir svarīgs, lai ukraiņi savu dronu armijas spējas varētu kāpināt.
Latviešu aicinājumiem atsaukušies un sprāgstvielu stabilizatorus drukā arī Igaunijā, Kanādā, Beļģijā, skandināvijas valstīs, Lielbritānijā. Šonedēļ Somijas mediji ziņoja par vietējiem aktīvistiem, kuri izveidojuši savu “Skandināvijas bišu” grupu.
Savvaļas bites arī atradušas ražotājus Ķīnā, kas izgatavo šādus metāla stieņus, kam piekausēti plastikāta karodziņi. Ar tiem iezīmē mīnētās un bīstamās teritorijas. Pēc Hersonas un citu pilsētu atbrīvošanas, Ukrainas armijai tie ir ļoti vajadzīgi, lai pasargātu vietējo dzīvības no okupantu atstātajiem mīnu laukiem. Lai veselu paleti ar šādiem karodziņiem no Ķīnas atgādātu, nepieciešami aptuveni 4 tūkstoši eiro. Paraugi jau nosūtīti Ukrainas aizstāvjiem, kas tos atzinuši par ļoti labiem un lūguši sagādāt vēl.
Lūgums atbalstīt “Savvaļas bites”, kas Ukrainas armijai 3D printeros ražo “astītes” dronu granātām.
Saņēmējs: Ukrainas atbalsta biedrība
Reģ. Nr. 40008236332
Konts: LV37HABA0551052547646 (Swedbank)
Facebook: “3D Savvaļas bites”
Kontakti: gvardietis89@gmail.com
Vēl par tēmu:
Tiesībsardze: nedrīkst gaidīt nākamo datu drošības incidentu, jārīkojas preventīvi jau tagad
Pēc plaša mēroga AS “Latvijas valsts meži” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) datu drošības incidentiem tiesībsardze Karina Palkova aicina valsts un pašvaldību iestādes...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākAtklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālāk