Dienvidu tilta būvniecībai būs jāaizņemas vēl
Dienvidu tilta būvniecības pabeigšanai šogad Rīgas dome plānojusi aizņemties 7 miljonus latu. Šogad pirmo gadu pašvaldībai jāmaksā arī par tilta pirmās un otrās kārtas celtniecību, kopumā 27 429 343 latus. Nākamgad maksājums kļūs lielāks.
Rīgas domes sēdē šodien paredzēts izskatīt lēmumprojektu par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību šogad un nākamgad. Pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komiteja ir akceptējusi līguma slēgšanu ar uzņēmumu ACB, Tilts un Viadukts, kas uzvarēja konkursā par tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanas darbu izpildi. Šī apvienība iesniedza visizdevīgāko piedāvājumu. Līgums ar iepriekšējo būvnieku – akciju sabiedrību Transport Systems – tika lauzts pagājušajā gadā pēc uzņēmēju lūguma, jo Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbi finansējuma trūkuma dēļ bija pārtraukti jau 2010. gada vidū. Pagājušā gada decembrī Rīgas dome izsludināja jaunu iepirkuma konkursu par būvdarbu pabeigšanu.
Līdzekļus pašvaldība plāno iegūt aizņemoties. Šodien domes sēdē jāpieņem lēmums par to, kur un kādā veidā iegūt līdzekļus. Viens no variantiem – ņemt aizņēmumu no Valsts kases, otrs – no cita aizdevēja, ja tas piedāvās izdevīgākus aizdevuma nosacījumus. Plānots, ka šogad nāktos aizņemties 7 miljonus latu, 2013. gadā, ja likumā Par valsts budžetu 2013. gadam Rīgai tiks paredzēta iespēja ņemt aizņēmumu – līdz 10 383 170 latiem.
«Dienvidu tilta būvdarbi atsāksies, tiklīdz tiks saņemti aizņēmuma līdzekļi. Posma izbūve no Bauskas līdz Ziepniekkalna ielai ir pēdējais solis, kas pilsētai jāveic, lai Dienvidu tilta kompleksu pilnībā pabeigtu, vēlākais, nākamajā gadā,» komentē pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks.
Paredzēts, ka dome aizņēmumu atmaksās ne vēlāk kā 15 gadu laikā pēc aizņemšanās un aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums ir uz laiku līdz pieciem gadiem. Aizdevēju izvēlēsies, rīkojot iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, vai arī slēgs līgumu ar Valsts kasi.
***
Plānotie darbi
Dienvidu tilta trešajā kārtā plānots izbūvēt autoceļu no Vienības gatves līdz Bauskas ielai, kurā tiks veidoti divu līmeņu krustojumi ar Ziepniekkalna un Bauskas ielu.
Ziepniekkalna iela tiks veidota kā galvenā iebraukšanas maģistrāle Rīgā no dienvidu virziena.
Dienvidu tilta būvniecības posmi:
- pirmā kārta – no Bauskas ielas līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam – 2,5 km;
- otrā kārta – Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu estakādes būvniecība Slāvu rotācijas aplī – 1 km;
- trešā kārta – no Vienības gatves līdz Bauskas ielai – 4,5 km.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
No jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālāk