Dienvidu tilta būvniecībai būs jāaizņemas vēl
Dienvidu tilta būvniecības pabeigšanai šogad Rīgas dome plānojusi aizņemties 7 miljonus latu. Šogad pirmo gadu pašvaldībai jāmaksā arī par tilta pirmās un otrās kārtas celtniecību, kopumā 27 429 343 latus. Nākamgad maksājums kļūs lielāks.
Rīgas domes sēdē šodien paredzēts izskatīt lēmumprojektu par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību šogad un nākamgad. Pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komiteja ir akceptējusi līguma slēgšanu ar uzņēmumu ACB, Tilts un Viadukts, kas uzvarēja konkursā par tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanas darbu izpildi. Šī apvienība iesniedza visizdevīgāko piedāvājumu. Līgums ar iepriekšējo būvnieku – akciju sabiedrību Transport Systems – tika lauzts pagājušajā gadā pēc uzņēmēju lūguma, jo Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbi finansējuma trūkuma dēļ bija pārtraukti jau 2010. gada vidū. Pagājušā gada decembrī Rīgas dome izsludināja jaunu iepirkuma konkursu par būvdarbu pabeigšanu.
Līdzekļus pašvaldība plāno iegūt aizņemoties. Šodien domes sēdē jāpieņem lēmums par to, kur un kādā veidā iegūt līdzekļus. Viens no variantiem – ņemt aizņēmumu no Valsts kases, otrs – no cita aizdevēja, ja tas piedāvās izdevīgākus aizdevuma nosacījumus. Plānots, ka šogad nāktos aizņemties 7 miljonus latu, 2013. gadā, ja likumā Par valsts budžetu 2013. gadam Rīgai tiks paredzēta iespēja ņemt aizņēmumu – līdz 10 383 170 latiem.
«Dienvidu tilta būvdarbi atsāksies, tiklīdz tiks saņemti aizņēmuma līdzekļi. Posma izbūve no Bauskas līdz Ziepniekkalna ielai ir pēdējais solis, kas pilsētai jāveic, lai Dienvidu tilta kompleksu pilnībā pabeigtu, vēlākais, nākamajā gadā,» komentē pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks.
Paredzēts, ka dome aizņēmumu atmaksās ne vēlāk kā 15 gadu laikā pēc aizņemšanās un aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums ir uz laiku līdz pieciem gadiem. Aizdevēju izvēlēsies, rīkojot iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, vai arī slēgs līgumu ar Valsts kasi.
***
Plānotie darbi
Dienvidu tilta trešajā kārtā plānots izbūvēt autoceļu no Vienības gatves līdz Bauskas ielai, kurā tiks veidoti divu līmeņu krustojumi ar Ziepniekkalna un Bauskas ielu.
Ziepniekkalna iela tiks veidota kā galvenā iebraukšanas maģistrāle Rīgā no dienvidu virziena.
Dienvidu tilta būvniecības posmi:
- pirmā kārta – no Bauskas ielas līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam – 2,5 km;
- otrā kārta – Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu estakādes būvniecība Slāvu rotācijas aplī – 1 km;
- trešā kārta – no Vienības gatves līdz Bauskas ielai – 4,5 km.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk