Deputāti: Sadales tarifu pieaugumam jābūt pakāpeniskam un prognozējamam
Lai turpmāk izlīdzinātu sadales tarifu kāpumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā atbalstīja deputātu iesniegtos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Ar tiem iecerēts veicināt pakalpojumu izmaksu caurspīdību un paredzamību enerģētikas sektorā.
Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka griestus tarifu pieaugumam, pauda deputāti. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim mājsaimniecībām ar vienfāzes un trīsfāžu pieslēgumiem un strāvas lielumu 16, 20 un 25 ampēriem noteikt elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus. Piemēram, vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas maksimālais pieauguma līmenis 12 mēnešu periodā nevarēs pārsniegt divus eiro. Vairāk nekā 95 procentiem mājsaimniecību ir kāds no iepriekš minētajiem pieslēguma veidiem, norāda likumprojekta autori.
Lai mazinātu sadales tarifu negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām, no septembra līdz šā gada beigām jau ieviests 60 procentu samazinājums maksai par elektrības jaudas uzturēšanu. Deputāti sprieda, ka, atbalstot grozījumus, tiktu radīts mehānisms pakāpeniskam, izlīdzinātam tarifu pieaugumam.
Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas šā gada vasarā izgaismoja virkni regulējuma nepilnību. Straujās tarifu izmaiņas radīja uzticības mazināšanos gan pakalpojuma sniedzējam, gan valsts pārvaldei kā sabiedrības interešu aizstāvei, norāda likumprojektu autori.
Tāpat deputāti rosina noteikt pienākumu sistēmas operatoriem savā 10 gadu sistēmas attīstības plānā ietvert plašāku informāciju par attiecīgo nozari, lietotāju nākotnes vajadzībām un sistēmas pakalpojumu tarifu prognozes.
Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tarifu aprēķināšanas metodikā būtu jānosaka maksimālais tarifu vērtību novirzes līmenis. Iecerētie grozījumi palielinās informācijas pieejamību patērētājiem un attieksies gan uz elektroenerģijas, gan dabasgāzes sistēmas pakalpojumiem.
Komisija pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Enerģētikas likumā, kā arī izmaiņas likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
Komisija lūgs Saeimu iekļaut likumprojektus ceturtdienas, 26. oktobra, Saeimas sēdes darba kārtībā un noteikt tiem steidzamību, informēja komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Vēl par tēmu:
Asociācija: BRELL atslēgšanās ažiotāžas radīšana bija mērķtiecīgi radīta provokācija, kuru varēja valsts paredzēt
Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un enerģētikas eksperts Edgars Bergholcs norāda, ka atslēgšanās no BRELL tīkla un ažiotāžas ap to radīšana...
Lasīt tālākGatis Liepiņš: enerģētikas nozarei jāstrādā iedzīvotāju labā
Vai Latvijā izveidotā enerģētikas politika nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu nozares attīstībai un krīžu pārvarēšanai? Par šo jautājumu un nozares pārraudzību kopumā trešdien,...
Lasīt tālākVidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%
Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz...
Lasīt tālākKas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākNedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina?
Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju neizmanto ārvalstu kapitālu
Luminor bankas veiktā aptauja atklāj – 55% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savā darbībā neizmanto ārvalstu kapitālu.* Savukārt lielākā daļa to uzņēmumu, kas piesaista ārvalstu...
Lasīt tālākNeskatoties uz izmaiņām, Latvijā arvien augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā
Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk2024. gada tiesu darbības rādītāji liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā
Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas. 2024. gadā...
Lasīt tālāk