• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
09/11/2020, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība
Autors: Nekā personīga, TV3

Līdz šī gada beigām Valsts vides dienestam (VVD) ir jāizvēlas uzņēmums, kas Latvijā ieviesīs iepakojuma depozīta sistēmu. Par sistēmas ieviesējiem pieteikušies divi uzņēmumi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Par katru iegādātu dzērienu pircēji iemaksās ķīlu, dzērienu ražotāji maksās obligātu dalības maksu. Ja sistēma būs dārga, pieaugs produktu cenas. Ja tā būs neērta, tad nesasniegsim vides mērķi – pārstrādei savākt 90% no visām plastmasas pudelēm, un atkritumu šķirošanas ziņā turpināsim būt viena no vismazāk attīstītām Eiropas Savienības valstīm.

Par sistēmas ieviesējiem pieteikušies divi uzņēmumi. Sacensība par septiņu gadu līgumu ir vesela kampaņa ar reklāmām sociālajos tīklos un konkurentu nomelnošanu. Bet vai atbildīgās iestādes ir izdarījušas visu, lai sabiedrība iegūtu labāko iespējamo variantu?

Pagājušā gada oktobrī Saeima nobalsoja par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Diskusijas parlamentā bija ilgušas gadu. Dzērienu ražotāji kontroli gribēja sev, jo viņiem tā būs jāuztur. Tirdzniecības uzņēmumi iebilda, jo pudeļu pieņemšanas iekārtas atradīsies veikalos. Atkritumu apsaimniekošanas nozare centās topošo sistēmu sarežģīt, lai ieviesējiem nāktos izmantot viņu pakalpojumus.

Galu galā parlaments nolēma, ka depozīta sistēma uz septiņiem gadiem var nonākt jebkura uzņēmuma rokās. Vienīgā prasība ir, lai īpašniekos ir kāds no ražotājiem vai to biedrībām.

Par to, kā izvēlēties depozīta sistēmas operatoru, šovasar lēma valdība. Dzērienu ražotāji vēlējās, lai viņiem konkursā būtu priekšrocība, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) iebilda. Ministri vienojās par kompromisu.

Pēc sistēmas ieviešanas dzērieni veikalu plauktos kļūs par 10 centiem dārgāki. Šos centus pircēji atgūs, kad iepakojumu ievietos depozīta iekārtās turpat veikalos un benzīntankos. Gada laikā pircēji par depozītu iemaksās 40 miljonus eiro.

Sistēmu uzturēs no trim avotiem. Savāktās pudeles un bundžas pārdos atkārtotai izmantošanai. Daļa no 10 centu depozīta paliks neizņemta. To, kas vēl pietrūks, obligātā kārtā maksās dzērienu ražotāji.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga norāda: “Visiem depozīta iepakotājiem – vai nu tie ražotāji, vai tie importētāji, kas ieved dzērienus Latvijā, no 2022. gada būs obligāta dalība, kas ir noteikts ar Iepakojuma likumu, šajā depozīta sistēmā. Ir tā atšķirība, ka daļa no iepakotājiem veidos šo uzņēmumu, kas būs sistēmas operators un piedalīsies lēmumu pieņemšanā par to, kā šī sistēma ir organizējama.”

Uz līgumu par sistēmas veidošanu pieteikušies divi uzņēmumi: “Depozīta iepakojuma operators” jeb DIO un “Nulles depozīts”.

DIO īpašnieki ir alus, sulu un limonāžu ražotāji. Viņi apgalvo, ka ir īstā komanda uzdevumam, jo ir visieinteresētākie, lai sistēma būtu lēta. Īpašniekos ir arī plastmasas pārstrādātājs “PET Baltija”, viens no bēdīgi slavenās “Tīrīgas” veidotājiem.

“Depozīta iepakojuma operatora” īpašnieki

  • AS “Cēsu alus”
  • SIA “Cido grupa”
  • SIA “Coca-Cola HBC Latvia”
  • SIA “Alus un dzērienu iepakojuma savienība”
  • AS “PET Baltija”

Vaicāts, cik lielu daļu no ražotājiem pārstāv DIO, SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis atbild: “Kopā šobrīd, uz pieteikuma sagatavošanas brīdi, bija pāri 80% no absolūtā apjoma, kas vispār Latvijā no depozīta iepakojumu dzērienu viedokļa tiek saražots.”

DIO pauž aizdomas, ka konkursa noteikumi izstrādāti par labu otram kandidātam “Nulles depozītam”.

Vairāk nekā puse no “Nulles depozīta” daļām pieder atkritumu nozares uzņēmumiem “BAO” un “Zaļā josta”. Tie savukārt ir Andra Šķēles biznesa partnera Jāņa Vilgerta rokās. Vēl trešdaļu kontrolē Latvijas tirgotāju asociācija.

“Nulles depozīta” īpašnieki:

  • Latvijas Tirgotāju asociācija
  • SIA “Zaļā josta”
  • AS “BAO”
  • AS “Latvijas balzams”
  • SIA “Amrita Water Europe”
  • SIA “Makol”
  • SIA “Zlaukts”
  • SIA “MobillyTX”
  • SIA “Wingo Deposit”

“Nulles depozīts” plāno pirkt Latvijā ražotas iekārtas. Tās būšot lētākas un modernākas nekā konkurentu piedāvājums. Arī depozīta aprātu ražotājā “Wingo Deposit” trešdaļa pieder Vilgertam. Viena iekārta varētu maksāt ap 20 000 eiro. Tādas būs jāuzstāda simtiem.

VVD ģenerāldirektore norāda: “Normatīvajos aktos nav izvirzītas nekādas tādas ļoti konkrētas prasības šiem automātiem, līdz ar to operatori var salīdzinoši brīvi izvēlēties, bet mēs šobrīd vērtēsim pieteikumos iekļautās prasības un tālāk būs saistoša pašam operatoram šī pieteikumā iekļautā tehniskai specifikācijai izvirzītās prasības, un šīs prasības tālāk izvēlētais tehnoloģiskais risinājums nekādā gadījumā nedrīkstēs būt sliktāks vai atšķirties par sliktu patērētajiem, lietotājiem.”

Latvijā ražotā “Wingo” galvenā atšķirība ir spēja atpazīt arī saplacinātas pudeles un skārdenes. Konkurents DIO uzskata, ka tas palielina krāpšanās risku.

“Visā depozīta pasaulē nav nevienas operators pasaulē, kurš pieņem, un nevis tāpēc, ka tehnoloģijas to nevarētu izdarīt – tehnoloģijas mierīgi var pieņemt saspiestu iepakojumu, tas ir konfigurācijas jautājums, šis ir jautājums par pašas sistēmas darbības princips, kurš maksā par šo, piemēram, no Baltkrievijas ievesto iepakojumu vai iepakojumu, piemēram, kas ir nācis no pirmsdepozīta laika,” saka “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs.

DIO vēlas nomāt skandināvu vai britu iekārtas. Par to saņem pārmetumus par Latvijas ekonomikas neatbalstīšanu.

“Tie ir vietējie investori, tātad šajā gadījumā visa nauda tiktu ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā, un no tā gūtu ieguvumu gan valsts, gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Un tas, manuprāt, it sevišķi svarīgi tas ir Covid laikā, lai nauda neaizplūst no valsts,” saka Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs, SIA ”Nulles depozīts” padomes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Minimāli tie būtu 40 miljoni, savukārt kā “DNB” finanšu analītiķi ir aprēķinājuši, ka uz šī līguma darbības laiku, septiņiem gadiem, tie ir aptuveni 300, 400 miljoni, kuri tiks akumulēti šajā sistēmā.

Potenciālajam sistēmas operatoram konkursa komisijai jāpierāda, ka tam ir nozares atbalsts. ”Nulles depozīts” dokumentos minējis divus uzņēmumus, kas patiesībā nepiedalās. DIO šīs kļūdas sauc par dokumentu falsifikāciju, un cenšas panākt, lai vides dienests konkurentu izslēdz no konkursa.

“Mums ir jauna direktore, kas strādā pirmo gadu, viņa vienkārši iesniedza sarakstu, kurā “Elvi” nebija izsvītrots ārā. Vainīga. Mēs arī atvainojāmies, uzrakstījām attiecīgu labojumu,” norāda Danusēvičs.

Savukārt SIA ”Nulles depozīts” valdes loceklis Arnis Salnājs pauž: “Mums nav šaubu par mūsu veiktajām darbībām, ļoti labi, ka izvērtē padziļināti. Ļoti žēl varbūt, ka tas tiek darīts tādā situācijā, ka tas vairāk izskatās pēc tāda dzērienu ražotāju spēcīga lobija un spiediena.”

Vides dienesta juristi vēl domā, vai pārkāpums ir pietiekami smags. Pagaidām sacensību turpina abi uzņēmumi.

“Tiktāl, cik mēs šobrīd esam izvērtējuši pieteikumus, mums ir skaidrs, ka konkurss noslēgsies ar rezultātu, un decembra beigās vai janvāra sākumā mēs varēsim paziņot, kurš ir nākamais depozīta iepakojuma sistēmas operators, kurš uzsāks depozīta iepakojuma sistēmas darbību un iepakojuma savākšanu no 2022. gada 1. februāra visā Latvijas teritorijā,” saka VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Likums paredz, ka sistēmas operatoram visa peļņa jāiegulda uzņēmumā, izņemt to nevar. Ja būs zaudējumi, tad tos caur obligātu tarifu segs dzērienu ražotāji. Saskaņā ar DIO plānu, sistēmas izveidošana maksās no 30 līdz 40 miljoniem eiro. “Nulles depozīts” apgalvo, ka viņu variants ir lētāks. Taču atšķirībā no DIO “Nulles depozīts” neļāva “Nekā personīga” iepazīties ar savu finanšu plānu.

Uz sarunu par depozīta sistēmas ieviešanu “Nekā personīga” aicināja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, taču viņš vairāku dienu laikā neatrada dažas minūtes attālinātai intervijai.

923 skatījumi




Video

7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam

03/05/2024

2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...

Lasīt tālāk
Video

Saeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus

02/05/2024

Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...

Lasīt tālāk
Video

Nākošgad tiks pārceltas divas darba dienas

30/04/2024

2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju,  pārcels uz sestdienu - 10....

Lasīt tālāk
Video

LSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties

30/04/2024

Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...

Lasīt tālāk
Video

LBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā

30/04/2024

Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...

Lasīt tālāk
Video

Žurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā

29/04/2024 | Autors: Mediju materiāls

Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...

Lasīt tālāk
Video

“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav

29/04/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...

Lasīt tālāk
Video

EM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu

29/04/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju

25/04/2024

Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...

Lasīt tālāk
Video

Stradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem

25/04/2024

Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...

Lasīt tālāk