• Tweet

Pagājušajā gadā vidēji mēnesī Latvijā piedzima par 95 bērniem mazāk nekā 2016. gadā, bet šogad caurmērā mēnesī piedzimst par 110 bērniem mazāk, nekā dzima 2017. gadā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) demogrāfiskie dati par 2018. gada pirmo pusi ir pārliecinoši bēdīgi. CSP publikācijā pēc īsa atgādinājuma par līdzīgām tendencēm teikts, ka «arī 2018. gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits (9664 bērni) ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 5343 cilvēkiem (attiecīgajā periodā 2017. gadā – par 4608)».

2018. gads apliecina demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos.

Dzimstības sakarā vēl bēdīgāks par 2018. gada pirmās puses kopējo rezultātu ir CSP paziņojumā neiekļautais, bet datubāzē atrodamais jūnijā reģistrēto jaundzimušo skaits. Šis skaits ir 1687 bērni, kas atpaliek no 2017. gada jūnija par 101 jaundzimušo. Tāds jūnija rezultāts principā sakrīt ar visa pusgada tendenci, kas, savukārt, iekļaujas jau gandrīz divus gadus ilgstošā dzimstības samazinājumā. Tomēr šoreiz bija iemesls no jūnija gaidīt vairāk. Kā Neatkarīgā jau ir informējusi 22. jūnijā, «CSP nākusi klajā ar ziņu kā tieši Jāņiem pieskaņotu dāvanu. Šā gada maijā Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits pirmo reizi pēc 20 mēnešu starplaika pārsniedzis jaundzimušo skaitu tajā pašā mēnesī pirms gada». Tādā gadījumā atlika gaidīt jūnija datu paziņošanu jūlijā, lai sāktu saprast, vai patiešām noticis pavērsiens no dzimstības samazinājuma uz pieaugumu vai vismaz uz nesamazināšanos, vai arī jūnija dati ir nejaušība. Tagad jāsecina, ka tā bijusi nejaušība pat ne dzimstībā, bet jaundzimušo reģistrācijas procesā. Maijā reģistrētie +47 bērni pret 2017. gada maiju sekoja -190 bērniem aprīlī pret 2017. gada aprīli. Īstenībā nav piedzīvots ne tik straujš dzimstības pazeminājums, ne atkopšanās, ne atkritiens pēc pieauguma. Vienkārši mazliet lielāka daļa aprīļa jaundzimušo par Latvijas iedzīvotājiem reģistrēti maijā. Likums dod reģistrācijas procedūrai mēnesi laika, kura izmantošanu ietekmē darbdienu un brīvdienu mija, meteoroloģiskie apstākļi u.tml. nejaušības. Kad šis gads būs pagājis, CSP nejaušību efektu likvidēs, pārveidojot jaundzimušo sadalījumu pa mēnešiem atbilstoši nevis viņu reģistrēšanas, bet dzimšanas datumiem. Līdz ar to dzimstības sarukumu parādīs vienlaidus līkne, kas svārstās bez vērā ņemamiem lauzumiem.

Protams, 2018. gads apliecina demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos. Pirmkārt, jaundzimušo skaita sarukums vienā mēnesī attiecībā pret to pašu mēnesi pirms gada pārsniedzis psiholoģiski nozīmīgo -100 robežlīniju. Otrkārt, šie -100 taču summējas ar negatīvajiem skaitļiem iepriekšējā gada mēnešos, kad dzimstības sarukums vēl tikai sniedzās uz -100 mēnesī. Citiem vārdiem sakot, dzimstības sarukums nesamazinās tāpēc, ka aizvien zemāks kļūst atskaites punkts, pret kuru vērtēt dzimstības samazināšanos, pieaugumu vai stabilitāti.

Valsts iestāžu reakcija uz dzimstības kritumu ir manipulācijas ar statistikas datiem. 22. jūnijā nācās atzīmēt, ka plašsaziņas līdzekļos bija palaists laikam patiešām Eurostat izskaitļots Eiropas Savienības dalībvalstu dzimstības intensitātes salīdzinājums, par pamatu ņemot 2016. gada un varbūt vēl senākus datus. Tie attiecās uz laika periodu, kad dzimstības līmenis Latvijā pieauga un deva Latvijai augstu vietu starp Eiropas valstīm, no kurām neviena ar augstu dzimstību nevar lepoties (var lepoties ar zemu dzimstību, ko daudzi uzskata par vēlamu pārapdzīvotā pasaulē). Tā tas viss bija, bet izbija. Dzimstības kritums Latvijā sākās un turpinās kopš 2016. gada otrās puses, tāpēc novecojušas ziņas vai kļūdainas prognozes publicēšanu bez datu izcelsmes un statusa skaidrojuma grūti uzskatīt par ko citu kā propagandu portāla Delfi izpildījumā. Savukārt 2018. gada pirmās puses demogrāfiskos rādītājus pagriezt pozitīvo ziņu virzienā uzņēmās pati CSP.

Dienu pirms dzimušo un mirušo cilvēku skaita nosaukšanas CSP nāca klajā ar paziņojumu 18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni, kas sākās ar apgalvojumu, ka šogad, «salīdzinot ar 2017. gada sākumu, bērnu skaits ir palielinājies par 0,6% jeb 2,2 tūkstošiem». Kā tas iespējams, ja viens pats 2017. gads devis bērnu skaitam nevis pieaugumu, bet 1140 bērnu iztrūkumu attiecībā pret 2016. gada dzimstību, kuras rezultāts tika fiksēts 2017. gada 1. janvārī. Ja 2017. gada laikā bērnu piedzima mazāk, tad kā 2018. gada 1. janvārī viņu varēja kļūt vairāk? Šajā reizē CSP bija saskaitījusi bērnus un jauniešus līdz 17 gadu vecumam, kas ietvēra pat vairākus dzimstības pacēlumus, bet bērnu un jauniešu kopskaits taču nemainījās atkarībā no tā, ka 2008. gada dzimstības maksimuma bērni 2017. gada 1. janvārī tika ieskaitīti kā 22 447 astoņgadnieki, bet 2018. gada 1. janvārī – kā 22 037 deviņgadnieki. Tātad arī viņu skaits samazinās emigrācijas dēļ – kā šeit iespējams pieaugums?! Atbilde ir tāda, ka CSP dabūjusi bērnu un jauniešu skaita pieaugumu, izslēdzot no apskatāmās grupas 17 234 septiņpadsmitgadniekus un to vietā iekļaujot 2017. gada 20 660 jaundzimušos, kuru skaitu vēl nav izretinājusi ne emigrācija, ne arī nāve. Pēc šādas loģikas, bērnu un jauniešu skaita pieaugums kļūst jo straujāks, jo intensīvāk viņi emigrē. Ja uzskatāmības dēļ iedomāsimies, ka 17 gadu vecumā Latvijā vairs nav neviena jaunieša, tad CSP paziņotu, ka bērnu un jauniešu skaits Latvijā aug straujāk par 20 tūkstošiem gada laikā. Ar šādu pieaugumu nepilni divi miljoni Latvijas iedzīvotāju kvalificētos par nopietnu konkurentu jebkurai Āfrikas valstij.

Foto: Pixabay