• Tweet

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) vērš uzmanību uz to, ka likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” ir neveiksmīgs mēģinājums novērst politisko partiju finansēšanas likuma problēmas, jo nerisina likuma problēmas kompleksi.

LR Saeimas 2022. gada 10. februāra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtībā ir iekļauts balsojums par Valsts prezidenta 2022. gada 20. janvārī Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

Delna ir iepazinusies ar Likumprojektu un neatbalsta tā tālāku virzību, norādot, ka Saeimas deputātiem pieņemot šos grozījumus, valsts finansējums tiktu samazināts tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beidz pastāvēt vai zaudē divas trešdaļas deputātu. Tomēr šie likuma grozījumi nerisina jautājumus, kas saistīti ar politiskās konkurences spēcināšanu un valsts finansējuma apmēra sasaisti ar partiju darbību un aktivitāti starpvēlēšanu periodā. Lai risinātu šos jautājumus, kas uzskatāmi par cēloņiem prezidenta izceltajai problēmai, būtu nepieciešams kopumā veikt partiju finansēšanas sistēmas izvērtējumu.

Delnas ieskatā, uztraucošs ir arī fakts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti rosina Likumprojektu atzīt par steidzamu, kas savukārt neļauj kvalitatīvi uzklausīt ekspertu viedokli un apmainīties analīzē balstītos viedokļos. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas cita starpā būtiski palielināja partijām saņemamo valsts finansējuma apmēru un stājās spēkā 2020. gadā, ir uzskatāmi pat nozīmīgu soli Latvijas politisko partiju sistēmas attīstībā un vērtējami atzinīgi. Valsts prezidents norāda, ka ar jaunā Likumprojekta palīdzību iecerējis risināt problēmu, kas saistīta ar Saeimā ievēlētu deputātu saites saraušanu ar savu partiju, proti, atņemt daļu finansējuma tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beigs pastāvēt vai zaudēs divas trešdaļas deputātu.

Delnas pētnieks Olafs Grigus uzsver: “Lai gan noteikti ir jāpiekrīt Valsts prezidentam, ka Latvijas partiju spēcināšana un lielākas pilsoņu iesaistes panākšana ir ārkārtīgi nozīmīgi uzdevumi, piedāvātais Likumprojekts nerisina šos uzdevumus, turklāt tas problēmu uzlūko šauri, nevis no vairākiem skatpunktiem. Tāpat bažas raisa arī tas, ka par atbildīgo komisiju ir noteikta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas nebūtu uzskatāma par viskompetentāko komisiju, kas varētu spriest par to, kā veicināt politisko partiju sistēmas attīstību. Turklāt šīs komisijas darba stilā ir novēroti negodprātīgi mēģinājumi likumprojektus virzīt sasteigti, izvairoties no diskusijām un loģisku pamatojumu sniegšanas.”Ņemot vērā šo problemātiku, Delna atzinīgi vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna projektā (2021–2024) ietverto apņemšanos “pārskatīt un izvērtēt esošo valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeli politiskajām organizācijām (partijām) un sniegt priekšlikumus tā pilnveidei, tai skaitā izvērtēt iespējas piešķirt valsts budžeta finansējumu arī reģionālajām politiskajām organizācijām (partijām).”

Delna izceļ šādus sagatavotā Likumprojekta trūkumus, uz kuriem ir norādījuši arī vairāki komisijas 1. februāra sēdes dalībnieki:

• Ievēlēto deputātu tiesības neapvienoties frakcijā. Lai gan no viena vēlēšanu saraksta ievēlēto deputātu frakcijas izveide tiek pieņemta par pašsaprotamu, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tā nav obligāta prasība un neliedz deputātiem pārstāvēt savus un partijas vēlētājus. Pat pieņemot, ka politiskās organizācijas finansējums ir jāsamazina, ja tās deputāti nedarbojas vienotā frakcijā, Likumprojekta redakcija paredzētu, ka soda tikai organizācijas, kuru frakcijas sadalās pēc izveidošanas, nevis tās, kuras jau sākotnēji frakcijas neizveido.
• Frakcijas deputātu izstāšanās – nepilnvērtīga mēraukla partiju funkcionēšanas vērtēšanai. Nav jāpieņem kā pašsaprotams, ka deputāti, kuri izstājušies no frakcijas, vēlas saraut saites ar vēlēšanu sarakstu iesniegušo partiju (vai apvienību). Var pastāvēt arī situācijas, kad frakcija pārstāj darboties apvienību veidojošo partiju attiecību dēļ. Tāpat ir iespējams, ka partiju apvienība tiek likvidēta (šī iespējamība jau šobrīd ir paredzēta regulējumā). Partiju apvienības likvidēšana obligāti nenozīmē, ka kāda no apvienību veidojošajām partijām pārstās sekot vēlēšanu programmā izvirzītajiem mērķiem.
• Vēlēšanu kandidātiem nav jābūt partijas biedriem. Zināma neskaidrība saglabājas par jautājumu, kāpēc par problēmu jāuzskata tikai deputāta izstāšanās no Saeimas frakcijas un nevis izstāšanās no partijas vai nebūšana partijas biedram jau vēlēšanu laikā.
• Nekonsekventums attiecībā uz 100 000 EUR finansējuma saglabāšanu. Pat ignorējot augstākminētos argumentus, Prezidenta iesniegtie grozījumi šķietami nonāk pretrunā šobrīd esošā regulējuma idejai. Proti, esošajā regulējumā paredzētais 100 000 EUR finansējums visām Saeimā iekļuvušajām politiskajām organizācijām sākotnēji bija paredzēts kā atbalsts specifiski to funkciju veikšanai, kas saistītas ar kvalitatīva darba veikšanu likumdevējā. Attiecīgi nav saprotams, kāpēc Prezidents aicina partijām ar it kā sabrukušu Saeimas pārstāvniecību saglabāt tieši šo finansējuma daļu.

Vienlaikus Delna atzinīgi vērtē Valsts prezidenta un Saeimas deputātu interesi par politisko organizāciju finansēšanas kārtības sistēmas pilnveidi un aicina Saeimu sadarbībā ar KNAB turpināt darbu pie jau esošās kārtības uzlabošanas, rosinot plašākas diskusijas ar ekspertiem un sabiedrību, turpinot sevišķu vērību pievērst risinājumiem, kas veicinātu pilsoņu iesaisti politiskajās partijās.

Foto: Saeimas kanceleja