Degvielas cenu straujais kāpums licis auto īpašniekiem biežāk izvērtēt braukšanas lietderību, savukārt uzņēmējiem optimizēt transporta izmaksas. Tomēr, neskatoties uz degvielas patēriņa samazinājumu, tirgotāju peļņa pieaugusi vairākkārt.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos mazumtirdzniecībā kopumā realizēts aptuveni 150 000 tonnu degvielas, kas ir par četriem procentiem mazāk nekā pērn šajā laikā. Visvairāk ir samazinājusies benzīna tirdzniecība – to šogad pērk par aptuveni desmitdaļu mazāk nekā 2010. gada sākumā. Savukārt dīzeļdegvielas patēriņš ir sarucis par aptuveni vienu procentu.

Neatkarīgās aptaujātie uzņēmumi atzīst, ka pieaugošās transporta izmaksas ir sāpīgas, taču tikai retajā sfērā var iztikt bez komerciālā transporta izmantošanas.

Lattelecom transporta nodaļas vadītājs Jānis Rapa Neatkarīgajai stāstīja, ka 685 automašīnu lielajā autoparkā 67% ir mazlitrāžas auto, pārējās – dīzeļdzinēju automašīnas. «Jau divus gadus Lattelecom autoparks apgādāts ar globālās pozicionēšanas sistēmas iekārtām, kas ļauj optimizēt braucienus, kā arī sekot tiem līdzi. Degvielas kopējais patēriņš šogad ir nedaudz samazinājies, jo automašīnu ir mazāk un pērn iegādātās ir ekonomiskākas,» teica J. Rapa.

Arī Latvenergo stingri seko sava autoparka degvielas patēriņa normām, tādēļ visām operatīvā transporta automašīnām ir uzstādītas globālās pozicionēšanas sistēmas iekārtas, tiek veikta regulāra transporta kustības uzskaite. «Latvenergo operatīvā transporta izbraukumus varam plānot zināmā amplitūdā, jo vienmēr savas korekcijas izbraukumu skaita un intensitātes ziņā ieviesīs dabas apstākļi, vētras, stihijas, kas diktēs mūsu personāla darbību. Šogad patērētā degvielas daudzuma ziņā izmaiņu pret pērno nav, arī finansiāli darbojamies plānotā robežās,» Neatkarīgajai skaidroja Latvenergo komunikācijas direktors Andris Siksnis.

Saskaņā ar VID datiem autogāzes patēriņš šā gada sākumā ir pieaudzis par 18 procentiem, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Par labu šim degvielas veidam pagājušā gada rudenī izšķīrās arī BalticTAXI, kura autoparkā ir 130 automašīnu. Pēc Baltic Taxi pārstāvja Jura Pētersona Neatkarīgajai teiktā, uzņēmumam tas dod aptuveni 30 procentu ekonomiju, jo, kaut gan autogāze ir uz pusi lētāka nekā benzīns, izmaksās jāierēķina arī gāzes iekārtu iegāde un uzstādīšana, kā arī apkope.

Cenšas braukt ekonomiski

Domājot par savu personisko finanšu ekonomiju, aptuveni 88% autovadītāju ir mainījuši savus braukšanas paradumus un ikdienas izbraucienos ar auto cenšas ievērot dažādus ekonomiskas braukšanas pamatprincipus, liecina Drošas braukšanas skolas un Statoil veiktā aptauja. Drošas braukšanas skolas eksperti norāda, ka, braucot ekonomiski, iespējams ietaupīt līdz pat 15% degvielas.

Visbiežāk šoferīši degvielu taupa, izvēloties atbilstošus pārnesumus un motora apgriezienus (tā dara 67% aptaujāto), iepriekš rūpīgi izplānojot maršrutu (45% aptaujāto), kā arī veicot regulāras auto tehniskā stāvokļa pārbaudes (40% aptaujāto). Ekonomiskas braukšanas principus ceļu satiksmē vienlīdz ievēro gan sievietes, gan vīrieši. Aptaujas rezultāti parāda, ka autovadītāji – vīrieši vairāk uzmanības pievērš tehniskām lietām, proti, pareizai pārnesumu un motora apgriezienu izvēlei un regulārai spiediena pārbaudei riepās. Toties daiļā dzimuma pārstāves cenšas būt uzcītīgākas uz ielas – regulāri plāno maršrutus un ievēro atbilstošu distanci. Turpretim vecāka gadagājuma autovadītāji daudz biežāk veic auto tehniskās pārbaudes un spiediena pārbaudes automobiļa riepās.

Pelna vairāk

Līderpozīcijas degvielas tirgū saskaņā ar VID datiem pērn un šā gada sākumā joprojām ir saglabājusi SIA Latvija Statoil, Neste Latvija un Lukoil Baltija R. Visiem šiem uzņēmumiem 2010. gads ir bijis veiksmīgs – pat neskatoties uz degvielas patēriņa samazinājumu, degvielas tirgotāji ir strādājuši ar vairākkārt lielāku peļņu nekā pērn. Latvija Statoil apgrozījums pērn bija 287 miljoni latu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2009. gadā, savukārt kompānijas pelņa pieaugusi pat 4,5 reizes, sasniedzot 5,361 miljonu latu, ziņo BNS, atsaucoties uz Lursoft datubāzē pieejamo kompānijas pagājušā gada finanšu pārskatu. SIA Neste Latvija neto apgrozījums 2010. gadā sasniedza 157 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā 2009. gadā. Savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bija divi miljoni latu, kas ir teju divtik, cik 2009. gadā. Arī Lukoil Baltija R peļņa augusi ievērojami – uzņēmumam izdevies nopelnīt 1,1 miljonu latu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2009. gadā. Apgrozījums pieaudzis par 87,5%, sasniedzot 184 miljonus latu.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Konkurences padome pavasarī ierosinājusi lietu par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem visu šo trīs degvielas tirgotāju darbībās. Pagaidām lietas izpēte vēl nav beigta.

***

VIEDOKĻI

Gatis Kamarūts, SIA Venden izpilddirektors:

– Situācijā, kad tirgū tiek paaugstināta degvielas cena, uzņēmumam ir divas iespējas – vai nu segt šos papildu izdevumus no saviem finanšu resursiem, vai arī palielināt savas produkcijas cenu. VENDEN ir ne tikai dabiskā ūdens ražotājs, bet arī piegādātājs birojiem un mājsaimniecībām visā Latvijā. Līdz ar to degvielas cenas palielinājums ievērojami palielina kopējos uzņēmuma izdevumus. Pagaidām VENDEN kompensē šos izdevumus no saviem resursiem. Jāatzīmē, ka šīs negatīvās izmaiņas sevišķi izjūt tie Latvijas uzņēmumi, kas savas preces eksportē, ņemot vērā transporta izmaksu nozīmi.

Vitālijs Fjodorovs, Vit Būve valdes priekšsēdētājs:

– Līdz ar degvielas cenu kāpumu mūsu uzņēmums kļūst nekonkurētspējīgs valdošajā tirgū. Uzņēmums darbojas būvniecības nozarē, kurā līgumi tiek slēgti uz ilgu laika periodu. Slēdzot līgumu, mēs ņemam vērā pašreiz valdošo situāciju un izmaksas, bet laikā, kad mums ir jāizpilda līguma saistības un jāpiegādā klientam mūsu saražotā produkcija – koka karkasa māja –, degvielas cenas ir paaugstinājušās, un mēs zaudējam daļu savas peļņas, jo, balstoties uz noslēgtiem līgumiem ar klientiem, mēs nevaram paaugstināt cenu. Pieaugošās izmaksas mums ir jākompensē pašiem. Turklāt arī izejmateriālu cenas kāpj, un viens no iemesliem ir degvielas cenu pieaugums. Tas viss galarezultātā sadārdzina gala produkciju.

Māris Strods, Citylife.lv valdes loceklis:

– Degvielas cenas palielināšana viennozīmīgi ietekmē jebkuru industriju. Galvenokārt šīs izmaiņas ievērojami samazina patērētāju pirktspēju. Palielinās produktu un pakalpojumu pašizmaksa, ko uzņēmumi kompensē ar cenu paaugstināšanu. Tas savukārt nozīmē, ka cilvēkiem ir mazāk brīvu resursu, piemēram, atpūtas un izklaides pakalpojumu iegādei.

Avots: nra.lv