Valsts prezidents: jāpalielina aizsardzības izdevumi un jākoncentrējas uz konkrētu NATO spēju mērķu sasniegšanu

2. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās NATO Austrumu flanga valstu jeb tā dēvētajā Bukarestes devītnieka (B9) un Ziemeļvalstu samitā Viļņā, Lietuvā. Klātesot NATO ģenerālsekretāram un Ukrainas prezidentam, tika pārrunāta gatavošanās NATO samitam Hāgā, kas norisināsies jūnija beigās, kā arī jautājumi, kuri saistīti ar visaptveroša atbalsta sniegšanu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Valsts prezidents samita plenārsesijā uzsvēra NATO vienotības, kā arī NATO atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanas nozīmi. “Alianses spēks un vienotība ir mūsu visu visaptverošs mērķis. Ir nepieciešams ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus un investīcijas militārajā rūpniecībā, lai veicinātu mūsu kopīgo drošību un vienlaikus atbalstītu Ukrainu. Aizsardzības izdevumi jāpalielina tieši konkrētu NATO spēju mērķu sasniegšanai,” pauda E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents arī uzsvēra nepieciešamību ievērojami stiprināt pretgaisa aizsardzības spējas, kas sevišķi būtiski Baltijas valstu drošībai. Vienlaikus E. Rinkēvičs atzīmēja ilgtermiņa atbalsta Ukrainai un spiediena pret Krieviju turpināšanas nozīmi.
Samitā Valsts prezidents tikās ar jauno Rumānijas prezidentu Nikušoru Danu (Nicușor Dan), lai pārrunātu abu valstu divpusējās attiecības un gaidāmo NATO samitu Hāgā, kā arī pateiktos par Rumānijas ieguldījumu NATO Austrumu flanga drošības stiprināšanā.
Vēl par tēmu:
Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākKatrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības: sākas kampaņa bērnu drošībai un labbūtībai
Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu...
Lasīt tālāk